Vietējo, tūristu un kāzinieku iecienīto Krāslavas pils parku gaida skaistas pārmaiņas
foto: Shutterstock
Sabiedrība

Vietējo, tūristu un kāzinieku iecienīto Krāslavas pils parku gaida skaistas pārmaiņas

Kas Jauns Avīze

Krāslaviešu, tūristu un īpaši kāzinieku iecienītajā pils parkā gaidāmas skaistas pārmaiņas – plānots pakāpeniski atjaunot stādījumus, terases, izveidot jaunas mazās arhitektūras formas, turklāt pašvaldība iecerējusi arī fazānu atgriešanos.

Vietējo, tūristu un kāzinieku iecienīto Krāslavas ...

Grāfu Plāteru pils parks Krāslavā veidots 19. gadsimta pirmajā pusē Daugavas senkrasta nogāzē kā romantisks ainavu parks ar svešzemju koku un krūmu stādījumiem, kāpnēm, skatu perspektīvām, mākslīgi veidotu alu un dīķi, Latvijas Radio Latgales studijai stāsta Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja speciālists Eduards Danovskis.

“Ir atrasts dokuments, kas datēts ar 1826. gadu, poļu valodā rakstīts – tās Krāslavas daļas pārbūvēšanas plāni. Un, kā celiņi iezīmēti pēc tiem dokumentiem, tā arī mūsu dienās tiek maksimāli atjaunoti,” teic Danovskis.

Parks ir interesants arī no dendroloģiskā viedokļa. “Iedomājieties, kā pirms 150 gadiem uz šejieni retie koki tika vesti ar karietēm no tālienes – no Itālijas, no Serbijas,” sajūsminās vēsturnieks.

Krāslavas pils barokālais dārzs bija pieejams visiem brīvajiem pilsētniekiem, kas tolaik bija nozīmīgs un ļoti progresīvs jaunums. Mūsdienās 14 hektāru platībā parka teritorijā uzbūvēta luterāņu baznīca, kultūras nams, kādreizējā augļu dārza vietā ierīkots stadions, ir arī jaunais tenisa korts. Zudušas vairākas parka celtnes, siltumnīca, saimniecības ēka.

Tur, kur aug liepu aplis, pēc dokumentiem bijis tējas namiņš, tagadējā skatu laukuma vietā bijusi oranžērija ar banāniem un ananasiem.

Plānojot parka attīstību, pērn veikta izpēte. Parku vēsturiskās ainavas speciālistes Ilzes Māras Janelis vadībā inventarizēti koki un krūmi, tapis informatīvs apraksts par ievērojamākajiem kokaugiem un bīstamo zāģējamo koku plāns. To vietā stādīs jaunus kokus un krūmus.

“Stādīsim melnās priedes, Ledebūra lapegles, Sibīrijas ciedru priedes, zemās mandeles, Eiropas segliņus, Alpu jāņogas, Amūras ceriņus, Ungārijas ceriņus, matainos ceriņus, arī rozes,” intervijā Latvijas Radio uzskaita Krāslavas novada ainavu arhitekte Dzintra Skutele,

Grāfu Plāteru laikā Krāslavā audzēti arī fazāni, kas rosinājis pašvaldību jaunu vides objektu izveidei. Izsludināts konkurss, kurā gaida jebkuras improvizācijas par tēmu Fazānu atgriešanās Krāslavas parkā. Tie varētu būt, piemēram, ziedu fazāni. Tuvākajā laikā pašvaldība izvērtēs piedāvātās idejas.