Dzejnieka Aleksandra Čaka fotoalbums, kura patiesībā nemaz nav…
Latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka (īstajā uzvārdā Čadarainis, 1901-1950) oriģinālais ģimenes foto albums nav saglabājies, tomēr ir atsevišķas fotogrāfijas, kas atspoguļo dažādus dzejnieka dzīves posmus, portālu Jauns.lv informēja Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienībā.
Lielākā daļa fotogrāfiju glabājas Aleksandra Čaka muzeja krājumā, bet vairākas fotogrāfijas ir arī citos Latvijas muzeju krājumos, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Valsts vēstures arhīvā un privātkolekcijās.
Stilizētais Aleksandra Čaka foto albums, kas nupat izdots un pieejams Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā, sniedz liecību par dzejnieka ģimeni, draugiem, kolēģiem, sadzīvi, apģērbu modi cauri laikiem un vēsturiski svarīgiem notikumiem.
Fotogrāfijas ir unikāls vēsturisks materiāls ar vizuālo tēlu kā pievienoto vērtību, kas Aleksandru Čaku iemūžinājušas noteiktā vecumā, vidē, sabiedrībā. Tās saglabājušas vizuālo informāciju un ļāvušas iepazīt nozīmīgas Latvijas kultūras personības dzejnieka dzīvē, ģimeni, kolēģus, draugus. Fotogrāfijas fiksējušas 20. gadsimta pirmās puses interjerus, arhitektūru un apģērbu modi, kas atklāj vairāk informācijas nekā spēj pasacīt tikai rakstītais vārds.
Līdz 1. Pasaules karam Aleksandra Čaka ģimene dzīvoja Rīgā, Lāčplēša ielā 47-2. 1915.gadā, pametot visu iedzīvi un dodoties bēgļu gaitās uz Krieviju, viņi zaudēja savas mājas un lietas, tajā skaitā arī fotogrāfijas. Kad dzejnieka vecāki 1920. gadā atgriezās Latvijā, viņu iepriekšējais dzīvoklis jau bija aizņemts un dzīve bija jāsāk no jauna, tādēļ saglabājušās tikai nedaudzas Aleksandra Čaka bērnības fotogrāfijas un liecības, kas atspoguļo laiku no 1915. līdz 1922. gadam. 20. gadsimta 30. un 40. gadi dokumentēti biežāk un dod iespēju izsekot Aleksandra Čaka dzīves un darba gaitām.
