Jūlijs Krūmiņš lamā KNAB un Jūrmalā uzstāda milzu dzintaru

Miljonāram pēdējā gada laikā īpašu uzmanību pievērsušas tiesībsargājošās instances, rosinot citu aiz citas vairākas krimināllietas. Pērnvasar viņš pat uz dažām diennaktīm tika arestēts.

Nu viss atkal turpinās – pirms dažām nedēļām Ģenerālprokuratūra sāka jaunu kriminālvajāšanu pret Krūmiņu, kurš, kā ierasts, teic, ka nav nekāds korumpants, un visas aktivitātes pret sevi dēvē par „pupu mizām”. Vaicāts par prokuratūras izvirzītajām apsūdzībām, Jūlijs Krūmiņš paziņo: „Nē, nē, nekādu nepatikšanu man nav. Tas ir pēdējais pirdiens, ko viņi var izdot, jo viņiem pret mani nav nekādu reālu pierādījumu!” Uzņēmējs apgalvo, ka tiek nepatiesi apsūdzēts, un dusmojas, ka apsūdzības kukuļdošanā viņam pamatīgi iekavējušas biznesa plānus.

“Ietupināšana” cietumā atskan būvvaldes gaiteņos

„Jau pagājušā gadā maijā biju plānojis nodot ekspluatācijā šo restaurēto māju – arhitektūras pieminekli Dzintaros, Turaidas un Lienes ielas krustojumā. Manus plānus izjauca tautas „modrās acis un ausis” ar nosaukumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Šai jauno laiku nomenklatūrai KNAB personā ir šķitis svarīgāk demonstrēt varu un imitēt cīņu ar korumpantiem nekā cīnīties ar korupciju valsts pārvaldes sistēmā. Tam KNAB politiskie ielikteņi ir par gļēvu. Viņi pieturas pie “Mērnieku laikos” paustajām atziņām: „Mazos zagļus liek cietumā, lielos ceļ augstos amatos.” Esmu novērojis, ka kāds no šiem ielikteņiem „bez ziepēm” kā apsēsts retvīto katru sava priekšnieka un varas vīru tvītu.

Bez jebkāda juridiska pamatojuma KNAB darboņi ietupināja mani cietumā uz pāris dienām, bet ar to pietika, lai uz gadu nobremzētu manu celtniecības projektu Jūrmalā,” pikts ir Jūlijs Krūmiņš, kam pēdējā gada laikā vairākkārt būvvalde vilcinājusies ar atļaujas izsniegšanu, skaidrojot to ar, pēc Krūmiņa domām, sīkiem un nenozīmīgiem ieganstiem.

Mēneša laikā atjauno vēsturisku celtni

„Tikai šogad 1. maijā “KNAB & Co” atļāva Jūrmalas domei izdot manai ģimenei būvatļauju, lai veiktu Turaidas un Lienes ielas krustojumā esošās vēsturiskās apbūves atjaunošanu, akcentējot koka arhitektūras nozīmīgumu pilsētbūvniecībā, paplašinot gājējiem paredzēto teritoriju un papildinot to ar simboliskiem pilsētvides objektiem – dzintaru un pulksteni,” stāsta uzņēmējs. „Ēka ir atjaunota, turklāt tur esmu arī izveidojis nelielu, bet skaistu parku. Saskatu te ko līdzīgu tam, ko kādreiz kopā ar Jāni Peteru izdarījām ar Vērmanes dārzu.” 

Vaicāts, cik ieguldījis šajā projektā, Krūmiņš bilst: „To neskaitu. Tāpat kā neskaitīju, cik izmaksāja “Vernisāžas” restaurācija un parka sakārtošana. Savi 12 miljoni tur aizgāja…”

Dzejolis, dzintars un pulkstenis Jūrmalai

Labiekārtotajā “Turaidas kvartāla” teritorijā ir jau izvietots dzintara gabala makets, uz kura ir plāksne ar dzejoli, kuru, piepalīdzot Jānim Peteram, sacerējis pats Krūmiņš.

„TEV, JŪRMALA, DĀVINU SAULI,
ŠO DZINTARA GABALU SPOŽO,
KUR MĪLA UN NOSLĒPUMS ATMIRDZ.
LAI DZINTARS TE MŪŽĪGI ZVĪĻO
UN NOSARGĀ JŪRMALU MĪĻO.”

„Es ceru, ka šie divi simboli – pulkstenis ar mainīgām gaismām un liels stilizēts zvīļojošs dzintara gabala makets – priecēs garāmgājējus. Divu mēnešu garumā rīkošu aptauju, un, ja jūrmalniekiem šī ideja patiks, šo mākslīgā dzintara gabalu nomainīsim ar milzīgu trīs tonnu smagu oniksa akmeni, ko esmu noskatījis Irānā. Tad kopā ar tēlnieku Paulu Jaunzemu izgatavosim ko līdzīgu šim maketam,” plānos dalās Krūmiņš, atklājot, ka dzintara skulptūru pirms dažiem gadiem redzējis sapnī, uztverdams to kā zīmi, ka tādai ir jārotā Jūrmala, Dzintaros.

Rosina kardinālas pārmaiņas sistēmā

„Negarlaikošu lasītājus ar stāstu par „krusta ceļu”, ko biju nostaigājis pa garlaikoto ierēdņu kabinetiem. Saprotu, ka ir grūti strādāt vidē, kur nemitīgi mainās tiesiskais regulējums un instrukcijas, taču godprātīgs, profesionāls ierēdnis pat sliktu, nepilnīgu likumu mācēs piemērot pareizi un taisnīgi. Diemžēl šodien vidusmēra ierēdnis Latvijā pat labu likumu “izpurgās”.

Šīs nejēdzības esmu aprakstījis grāmatā “Iļģuciema pašpuika”. Nesen biju Pētera Šmidres grāmatas “Viss nav vienkārši, viss ir ļoti vienkārši” prezentācijā. Arī šis veiksmīgais un vērīgais biznesmenis raksta par politiskās elites nesodāmību, bet, pats galvenais, par to, ka ir radīta sistēma, kuru pie pašreizējās politiskās kultūras izmainīt praktiski nav iespējams,” nopūšas uzņēmējs.

Krūmiņš uzskata, ka ir jāmaina ierēdņu atalgojuma sistēma. „Katrā kabinetā ir jāievieš žurnāls, kurā apmeklētājs ieliek ierēdnim atzīmi par apkalpošanu. Ja no šīs apmeklētāju izlikto atzīmju summas būtu atkarīga ierēdņa alga un, iespējams, iesildītā krēsla stabilitāte, esmu pārliecināts, ka apkalpošanas kultūra un kvalitāte strauji uzlabotos.

Arī sabiedrībai ir jāsaprot, ka uzņēmējs “a priori" nav blēdis. Jebkuram uzņēmējam un ikvienam privātajā sektorā strādājošam nodokļu maksātājam ekonomiskā, tirgus vērtība ir daudz lielāka nekā jebkuram ierēdnim, kas ir nodokļos samaksātās naudas tērētājs. Birokrāts savā būtībā ir mūsu korumpētās valsts pārvaldes sistēmas produkts. Lai iekļautos sistēmā, kur valda direktoru nezūdamības likums un visatļautība, sistēmai ir jābūt cilvēka būtībā. Tādus cilvēkus godā par sistēmas cilvēkiem,” skarbs ir Krūmiņš.

Pēc Jūlija domām, politisko partiju uzdevums ir piedāvāt kvalitatīvāku, efektīvāku valsts pārvaldes modeli, reālus valsts izaugsmes scenārijus, pārliecināt par to sabiedrību un rīkoties. „To, cik lielā mērā valdības pozīcija un opozīcija Latvijā strādā atbilstoši nacionālām interesēm vai cik lielā mērā tie tomēr ir partejiski veidojumi, rādīs vēlēšanas oktobrī. Vai ievēlētajiem politiķiem, kuri veidos valsts varu, būs idejas, ko reāli likt lietā un kā veidot valsts nākotni? Šaubos! Tā vien liekas, ka politisko partiju programmās nākotne nav ieplānota.”

Kāpēc pulkstenis?

„Pulkstenis simbolizē aizejošās minūtes un stundas, laika plūdumu, atgādina par dzīves īsumu un patiesību, ka nevis mēs „nositam laiku”, bet laiks „nosit” mūs.”

Kāpēc dzintars?

„Dzintars ir veselības un laimes simbols, kas apvieno četru elementu enerģijas – uguns/saules, ūdens, gaisa, koksnes jeb zemes –, tāpēc tas uz cilvēku iedarbojas līdzsvarojoši un harmonizējoši.

Tas ir spēks, kas ietilpināts ikvienā – mazā vai lielākā – dzintara gabalā. Turklāt dzintars ir viena no mūsu lielākajām dabas bagātībām, kuras vērtību ne vienmēr apzināmies.

Tāpat kā neapzināmies pašas Jūrmalas potenciālu. Neapzināmies tāpēc, ka esam nonākuši savas valsts un pilsētas attīstībā neieinteresētu, korumpētu ierēdņu varā,” saka Jūlijs Krūmiņš.