Azartspēļu organizētāji atkarību ārstēšanai ziedo maz

Rīgas psihoneiroloģijas un narkoloģijas centrā (RPNC) Minesotas programmā ik mēnesi no atkarībām ārstējas aptuveni desmit cilvēku. Šonedēļ centrā ir četri pacienti, visiem ir azartspēļu atkarība.

“Katru nodarbību mēs sākam ar savas atkarības nosaukšanu vārdā. Man ir gan azartspēļu atkarība, gan arī alkoholisms,” raidījumam atklāti stāsta viens no centra pacientiem – Anrijs. Viņš stāsta, ka spēlēt sācis, vēl ejot skolā. Azartspēles ievilkušas pamazām, līdz kādā brīdī bijis skaidrs, ka atkarības dēļ viņš var pazaudēt visu, tai skaitā ģimeni. Tad arī nācis ārstēties.

Ik gadu no jauna tiek reģistrēti ap četrdesmit azartspēļu atkarīgo. Šīs diagnozes ārstēšana starp valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ir sešus gadus. Minesotas programma ilgst mēnesi. RPNC Minesotas programmas vadītāja Venita Dāve atklāj, ka šis ir vienīgais ārstēšanas veids procesu atkarīgajām personām: “Psihosociāla ārstēšanas metode, psihoterapija. Jo patiesībā šeit tiek ārstēta cilvēka domāšana, uztvere. Tās ir tās lietas, kas ir pamatā, ar visu tieksmes simptomātiku, kas pašiem šeit jāmācās atpazīt un nokontrolēt. Daudz ko cilvēki šeit uzzina.”

Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) ir deklarējusi kā vienu no atbildības jomām azartspēļu atkarības profilaksi un palīdzību atkarīgajiem. LSBA biedri, parakstot Ētikas kodeksu, apņēmušies izvietot spēļu zālēs bukletus par atkarību veidošanos, izpausmēm un vietām, kur meklēt palīdzību.

“Kaut kur apmēram pie kasēm parasti, bet tikai aiz gara laika izlasīju - kamēr ielej ūdeni vai kafiju, vai tu gaidi kaut kādu naudiņu, nu tad jā. Tur ir dažās vietās bijuši arī bukleti. Tā pašķirsti, bet - tas jau nav priekš manis, man nav nekādas problēmas,” Anrijs stāsta kā iepriekš uztvēris šādus bukletus.

Azartspēļu kompāniju interneta mājaslapās sadaļa par “atbildīgu spēli” un atkarībām visbiežāk jāmeklē jau pēc spēļu piedāvājumiem, lapas apakšā -  pie ziņām par kompāniju vai citā neuzkrītošā vietā, bet atsevišķos gadījumos nav vispār. Tai pašā laikā savā Ētikas kodeksā biznesa pārstāvji ir apņēmušies atbalstīt arī “pasākumus azartspēļu izraisīto seku novēršanai ārstniecības iestādēs un profilakses centros”.
 
Rīgas narkoloģijas centra attīstības biedrība no azartspēļu organizētājiem četros gados saņēmusi vien divus ziedojumus – no “Fenikss” zāļu īpašnieka “Alfor”, kopumā 1500 eiro. (2014.gadā – 1000 eiro; 2016.gadā – 500 eiro). Citi spēļu organizētāji ne šai biedrībai, ne slimnīcai nav ziedojuši. Arī slimnīca Ģintermuiža, Jelgavā kur pieejama Minesotas programma, nav atbalstīta.
 
LSBA nesauc citus labos piemērus. Viņi uzsvaru liek uz biedrību “Esi brīvs”, kurai asociācija ir viens no dibinātājiem. Asociācija katru gadu piešķir naudu lekciju rīkošanai. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Ludeks saka: “Tur ir psihologi, kas braukā par pa Latvijas skolām, stāsta par dažādām atkarībām. Azartspēļu atkarība principā gandrīz netiek pieminēta, bet runā par visām modernajām, par visām pārējām šīm atkarībām, iepazīstina bērnus, izglīto. Principā skolām par to par to nekas nav jāmaksā.” Uz repliku, ka tas nav tieši saistīts ar palīdzības sniegšanu atkarīgajiem, Ludeks atbild: “Nu tad mēs atgriežamies atkal pie tā, kādā veidā un kur tiek izmantoti mūsu nodokļi.”

Biedrības “Esi brīvs!” mājaslapā azartspēles nekādi izceltas netiek  un tās piemin teju garāmejot.  Biedrības speciālisti šogad apmeklējuši vairākus desmitus skolu. Tiesa, daļu no semināriem organizējušas un apmaksājušas pašvaldības. Tiekoties ar skolēniem visvairāk runājot par modernajām atkarībām. Azartspēļu tēma tiekot skarta sarunās ar vidusskolēniem, kuri mēdz izklaidēties ar likmju likšanu totalizatoros, neapdomājot, kā tas ievelk.

“Esi brīvs!” valdes priekšsēdētāja Dace Caica noliedz, ka LSBA ietekmētu semināru saturu: “Tā sadarbība ir tāda, ka mēs saņemam ziedojumus, kas absolūti nenosaka saturu. Saturu mēs izvēlamies paši un strādājam ar bērniem jauniešiem visā vecumā - tātad no pirmās līdz 12. klasei, un runājam par atkarību kā tādu, un par to, kā var pavadīt laiku, kā vēl var dzīvot, lai nenonāktu tās atkarības varā.

LSBA ienākumus veido biedru naudas. Savukārt, spriežot pēc gada pārskatiem, biedrība “Esi brīvs!” lielākos un regulārus ziedojumus saņem no “Olympic Casino” – pēdējo trīs gadu laikā gandrīz 16 tūkstoši eiro (15 964). No azartspēļu kompānijām viņi saņēmuši šādus ziedojumus: 2017.gadā no “Olympic Casino” 4132 eiro, no “Alfor” 717 eiro. 2016.gadā – no “Olympic Casino” 4437 eiro, no viensviens.lv 152 eiro. 2015.gadā no “Olympic Casino” 7395 eiro, no “Post-Nevada” 1305 eiro, “viensviens.lv” 1092 eiro, no “Furors Cafe” 1955 eiro, no “Furors” 935, no “Optibet” 825 eiro.

Uz jautājumu, vai ir pietiekami daudz informācijas par to, ka azartspēles izraisa atkarību, Dace Caica aizdomājas. Saka: “Es domāju, kas meklē, tas atrod. Un arī ja nemeklē... Varbūt arī varētu būt vairāk informācijas, jo šī informācija ir spēļu zālēs un vietās, kur tie cilvēki grozās, kas spēlē.”

Lielāko azartspēļu zāļu īpašnieks Jānis Zuzāns uz “de facto” jautājumu, kā izvēlas organizācijas, kurām ziedot, norāda: “Neskatāmies organizācijas nosaukumu vai personas, kuras to pārstāv, svarīgākais ir atbalstītā projekta mērķis un tā devums sabiedrībai.”

Par prioritātēm liecina, piemēram, fakts, ka Latvijas Bērnu fondam Zuzānam piederošie uzņēmumi pēdējos gados katru gadu ziedojuši 40 tūkstošus eiro. Zuzāns zināms arī kā vairāku kultūras projektu mecenāts. Cits uzņēmums, “viensviens.lv” ar 1500 un 2000 eiro ziedojumiem atbalstījis Latvijas Olimpiešu sociālo fondu.

Biedrība “Esi brīvs” nav sadarbojusies ar RPNC Minesotas programmu. Ja neskaita dažādas anonīmās domubiedru grupas, tad azartspēļu atkarības jomā nav stipru un ietekmīgu nevalstisko organizāciju, atzīst Veselības ministrija.

Veselības ministrijā, kas pirmo reizi piesaistīta jau azartspēļu nozares nākotnes koncepcijas rakstīšanā, atzīst, ka šobrīd viņu galvenais mērķis ir neļaut ierobežojumu grožus palaist vaļīgāk. Veselības ministrijas ieskatā būtu svarīgi vairāk ierobežot arī izložu biznesu, kas šobrīd nav tik stingri regulēts kā azartspēles.