Šodien ir vispasaules gotu diena. Vai tumši ģērbtie jaunieši joprojām ir sastopami arī Latvijā?
Ģērbšanās stili, mūzikas žanri, kā arī subkultūras nāk un iet. Dažām, zaudējot sabiedrības vairuma uzmanību, ir lemts pazust uz visiem laikiem, atstājot par sevi liecības vien modes un dzīvesstila žurnālu arhīvos. Taču nedaudzas turpina pastāvēt savā nodabā, par spīti mainīgajam laikam un dažreiz arī sabiedrības nosodījumam. Tā tas pavisam noteikti ir ar gotu subkultūru, kura Latvijā zelta laikus piedzīvoja pagājušajā desmitgadē.
22. maijs pasaulē ir zināma arī kā gotu diena. Šo subkultūru raksturo specifiska mūzika, ģērbšanās stils un dzīvesveids.
Par gotu subkultūras pirmsākumiem uzskata 20. gs. 70. gadus un tiek pieņemts, ka šī jauniešu kustība izveidojās Lielbritānijas pankroka klubu paspārnē.
Jēdzienu “gots” un “gotika” lietojums konkrētās subkultūras apzīmēšanā tiek skaidrots, saistot šīs subkultūras elementus ar tā dēvēto gotisko literatūru, kura savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties angļu autora Horācija Valpola 1764. gada novelei, šausmu stāstam “Otranto pils” (The Castle of Otranto), kuras apakšnosaukums bija “Gotisks stāsts” (A Gothic Story).
Kā skan gotiskais roks?
Atšķirībā no tipiska pankroka, kas tobrīd Lielbritānijā bija īpaši populārs, gotiskais roks savos pirmsākumos bija tumšāks, savā ziņā drūmāks pankroka paveids.
Visbiežāk, kā pionieri šim roka apakšžanram, tiek piesauktas grupas “Bauhaus” un “Siouxie and The Banshees”.
“Bauhaus” līderi Pīteru Mērfiju, pateicoties grupas salīdzinoši labi pazīstamajai dziesmai “Bela Lugosi’s Dead”, mēdz dēvēt par “gotu vectēvu”.
Savukārt Sūzija Sūza (īstajā vārdā Sūzena Dženeta Baliona) no “Siouxie and The Banshees”, papildus mūzikas kritiķiem un faniem, arī pati kādā intervijā esot saistījusi savas grupas mūziku gotu subkultūru.
Interesanti, ka reiz, 1969. gadā, kādā no savām publikācijām ASV mūzikas kritiķis Džons Stiknijs par gotisko roku nodēvēja ASV rokgrupas “The Doors” mūziku. Lieki piebilst, ka žurnālista salīdzinājums tolaik palika bez ievērības.
Laika gaitā gotu subkultūrai raksturīgās noskaņas pārmantoja arī smagā metāla, hārdroka un citu, tostarp arī elektroniskās mūzikas žanru grupas un izpildītāji, tādējādi diversificējot un bagātinot savu daiļradi.
Agnese: “Tā ir sevis izpausme, no kuras nebaidos”
Gotu ģērbšanās stilu raksturo tumšas krāsas, spilgti, bieži vien teatrāli aksesuāri un kosmētika, taču individuālā pieeja sevis izpaušanai apģērbā mēdz manāmi atšķirties, sazarojoties dažādās apakškategorijās (cyber goth, Trad goth, J-goth, Victorian goth un citas).
Latvijā gotu subkultūra popularitātes vilni piedzīvoja pagājušās desmitgades vidū. Tolaik par dažām no vietējo gotu, panku un metālistu jauniešu iecienītākajām izklaides vietām kļuva smagās mūzikas klubs “Melnā piektdiena”, klubs “Depo” un citas.
“Man personīgi nekad nav bijis svarīgi nostāties zem definīcijas „gots” vai atrast savu grupu ar cilvēkiem – tas notika dabiski. Aptuveni pirms desmit gadiem sāku izkopt savu stilu, gaumi un intereses, un daudziem par pārsteigumu tā nebija fāze,” par sevi stāsta Agnese, kura piekrita atrādīt savu imidžu Jauns.lv video.
“Būt par gotu man personiski nozīmē sevis izpausmi, no kuras es nebaidos. Katrs cilvēks taču izvēlas lietas atbilstoši savai gaumei un izjūtai, un tā nu ir sanācis, ka man šīs abas ir diezgan tumšas. Mans gotiskais stils var katru dienu atšķirties, atkarībā no tā, kā konkrētajā dienā jūtos – dažreiz tas ir vienkāršāks, dažreiz sarežģītāks, sportiskāks, klasiskāks vai pat gaišāks – tomēr gotiskie elementi vienmēr ir klātesoši. Galvenais ir būt patiesam pret sevi un citiem, kā arī palikt interesantam,” piebilst meitene.
Ikdienā cilvēku reakcijas pārsvarā esot pozitīvas: “Šķiet, ka viņi manā stilā saskata uzdrīkstēšanos, ko interesantu un, es ceru, ka arī māksliniecisku. Dažreiz cilvēki izsaka komplimentus, uzsāk sarunu vai vēlas nofotografēties. Gadās arī neizpratnes skatieni un smieklīgi izsaucieni, taču, lai gan uzmanības pievēršana absolūti nav mans mērķis, es pilnībā saprotu, ka to vairāk vai mazāk pievēršu, tādēļ neliekos traucēta. Pieļauju, ka daļai cilvēku rodas stereotipiski pieņēmumi, taču nevajag tiem ļauties. Ja ko vēlies uzzināt – pajautā!”
Vērts gan piebilst, ka zināmas gotu, panku un metālistu subkultūru iezīmes jauniešu ģērbšanās stilā Latvijā bija manāmas jau 80. gados.
Unikālu ieskatu tā laika Latvijas “alternatīvo” jauniešu dzīvē sniedz rokgrupas “Linga” video (no Igora Lingas un Andra Dambura muzikālās filmas “Thus Spoke The City”) “Street Dogs” jeb “Ielu suņi”:
