Noskaidrotas vislatviskākās (un arī krieviskākās) Pierīgas apkaimes un rajoni
No Rīgas apkaimēm lielākais latviešu kā mājās lietotās valodas īpatsvars ir Bieriņos un Buļļos, bet mazākais - Daugavgrīvā, liecina karšu izdevniecības "Jāņa sēta" Rīgas un apkārtnes adrešu atlantā ievietotā valodu izplatības karte Rīgas apkaimju griezumā.
Karte ir izveidota pēc 2011.gada tautas skaitīšanas datiem.
Bieriņos latviešu valodu mājās lieto 82,7% no apkaimes 7966 iedzīvotājiem, bet Buļļos - 82,6% no apkaimes 247 iedzīvotājiem. Savukārt Daugavgrīvā latviešu valodu mājās ikdienā lieto 16,3% no apkaimes 9015 iedzīvotājiem.
Vairāk par 70% iedzīvotāju mājās ikdienā latviešu valodu lieto šādās apkaimēs - Mūkupurvs (79,7%; apkaimes kopējais iedzīvotāju skaits - 203), Kundziņsala (79,7%; 399), Vecāķi (79,1%; 1382), Berģi (77,9%; 2898) un Beberbeķi (77,2%; 442).
No lielākajām Rīgas apkaimēm latviešu valodu mājās visvairāk lieto Grīziņkalnā (68,6%; apkaimes kopējais iedzīvotāju skaits - 12 816), Centrā (68,2%; 30 728), Avotos (67,3%; 18 561), Brasā (65,1%; 13 218), Teikā (61,4%; 28 883), Āgenskalnā (57,2%; 26 841).
Mazākais latviešu valodu mājās lietojošo īpatsvars starp lielākajām Rīgas apkaimēm ir Mežciemā (47,6%; 15 268), Juglā (47%; 25 094), Dzirciemā (44,5%; 12 078), Ziepniekkalnā (42,4%; 33 614), Purvciemā (37,8%; 59 273), Iļģuciemā (36,7%; 24 020), Imantā (35,6%; 46 637), Dārzciemā (35,4%; 20 968), Maskavas forštatē (33,7%; 27 154), Sarkandaugavā (33,6%; 18 095), Ķengaragā (31,7%; 50 366), Vecmīlgrāvī (28,2%; 22 667), Zolitūdē (28,1%; 18 648), Pļavniekos (25,9%; 44 747), Bolderājā (23,5%; 12 995).
