Pieredzējis motosportists parāda, ka Latvijas autoceļi pēc remonta kļūst bīstami dzīvībai
Viens no labākajiem Streetbike freestyle braucējiem pasaulē Jānis Rozītis sašutis par Latvijā tik populāro ceļu lāpīšanas veidu – bedres aizpildīt ar piķi un uz tā sabērt šķembas. Pieredzes bagātais motosportists uzsver, ka šādi apstrādāts asfalts ir ļoti bīstams motobraucējiem.
Motobraucējs Jānis Rozītis ar kritienu demonstrē, kādas sekas ir bedrīšu aizlāpīšanai ar bitumu un šķembām
Motobraucējs Jānis Rozītis ar kritienu demonstrē, kādas sekas ir bedrīšu aizlāpīšanai ar bitumu un šķembām.
“Idioti!” – tik skarbus vārdus velta Jānis Rozītis tiem, kas izdomājuši, ka tieši piķis un šķembas ir lielisks ceļu remontēšanas veids. Viņš uzsver, ka, piemēram, Siguldas šosejas posms Garkalne-Vangaži-Sēnīte no valsts nozīmes maģistrāles ir pārvērties par Golgātu visiem auto un moto vadītājiem un viņu transporta līdzekļiem. “Man, ikdienā, mērojot šo posmu, motocikla amortizācijas blīvslēgi ir jāmaina reizi mēnesī. Par auto remontu izmaksām un šoferu nerviem klusēsim. Pats galvenais, ka šāda, bitumam līdzīgas zaptes bagātīga atjaukšana ar šķembām, ir ļoti bīstama motobraucēju dzīvībai.”
“Atbrauc mototūrists, kurš par šādu murgainu asfalta lāpīšanas veidu pat nespēj iedomāties, un puskrēslā vai naktī, šeit, piemēram, pie benzīntanka Vangažos, cenšas iegriezt savu moci, lai uzpildītu degvielu. Uzbraucot uz šīm šķembām, vidēji pieredzējis motociklists vienkārši nokritīs un satraumēsies tā, ka sezona būs noslēgta. Arī motocikls būs jāremontē. Kurš veselā prātā šodien, ceļa līkumā kaisa šķembas un to vēl nosauc par remontu? Tas, manā skatījumā, ir idiotisms, kas robežojas ar kriminālatbildību. Motociklistam šāds ceļa remonts var maksāt veselību un, nedod Dievs, dzīvību!” savu sašutumu skaidro Jānis Rozītis.
Lai pierādītu šādu remontdarbu bīstamību, Rozītis pirmdienas pēcpusdienā tvērās motociklam pie ragiem un ceļa līkumā demonstrēja izslīdēšanu, un tā sekas - kritienu. Pat pie pavisam neliela ātruma slīdēšana pa asajām šķembām ir ļoti traumatiska un postoša. “Es jums demonstrēju, kā reāli tas izskatās, braucot ar ātrumu 20 km/st. Par laimi, es māku krist, man ir liela pieredze, atbilstošs sporta aizsargtērps. Bet jebkuram citam motobraucējam, braucot pa šādu ceļu, šis var būt pēdējais brauciens,” uzsver Jānis Rozītis, piebilstot: “Šāds remontēšanas stils ir idiotisms vai apzināta bezatbildība. Abos gadījumos secinājumi jāizdara steidzami, kamēr nav noticis kas ļauns. Un ir jautājums augstu sēdošiem ceļa būves speciālistiem - kas ir vērtīgāks? Cilvēka veselība, dzīvība vai nohaltūrēts darbs? Atrunas „nav naudas” neder. Ja nav - netaisām. Bet šķembas ceļa līkumos izbērt ir noziegums.”
Tikmēr VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" skaidro, ka uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir 20 081 km, no tiem 9 092 km autoceļu ir ar melno segumu. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošanas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, no melnā seguma valsts autoceļiem tādi ir 44%. Minētais autoceļa posms ir avārijas stāvoklī esošo posmu sarakstā.
VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) bedru remontam izmantojamā tehnoloģija tiek izvēlēta atbilstoši ceļu segumam. Bedru remontu tehnoloģija - šķembas un bitumena emulsiju, ir piemērota metode avārijas stāvoklī esošiem autoceļiem.
"Šī ir ekonomiski pamatotākā darbu tehnoloģija uz avārijas stāvoklī esošiem autoceļiem, tā ir izstrādāta un tiek izmantota Eiropā, piemēram, Francija, Igaunijā, kā arī Skandināvijas valstīs," pauž LAU.
Veicot bedru remontu, uz autoceļa tiek izvietotas ātruma ierobežojuma un brīdinājuma zīmes. Remontdarbu laikā to norises vietā lokāli sašaurina brauktuvi un ierobežo braukšanas ātrumu, attiecīgi 70 km/h un 50 km/h. Šāds ātruma ierobežojums ir nepieciešams, lai satiksmes dalībnieki neapdraudētu viens otru un darbiniekus, kuri strādā uz ceļa.
Savukārt pēc darbu veikšanas uz vienu diennakti tiek ieviests ātruma ierobežojums 70 km/h stundā un remonta posmu apzīmē ar ceļa zīmi „Uzbērta grants vai šķembas". Pirms ātruma ierobežojumu noņemšanas brīvās šķembas no autoceļa tiek noslaucītas. Tas ir nepieciešams, lai emulsijas un šķembu kārta saformētos.
Lai informētu ceļu lietotājus par posmiem, kuros konkrētajā brīdī norit darbi, LAU tehnika tiek aprīkota ar GPS iekārtām, tās darbam tiešsaistes režīmā var sekot Waze un VAS „Latvijas Valsts ceļi" mājaslapas kartē. Sākotnēji tajā ir pieejama informācija par Pierīgas reģionu, kur ir visintensīvākā satiksme, savukārt līdz jūnija vidum paredzēts aprīkot arī pārējo tehniku.
"Savlaicīga informācijas sniegšana un ceļu lietotāju drošība uz autoceļa mums ir svarīga. Tādēļ mēs informējam par bedru remontdarbiem, lai ceļu lietotāji savlaikus varētu plānot savus maršrutus un rēķināties ar ierobežojumiem," piebilst LAU.
