Balvu par mūža ieguldījumu literatūrā saņems Jānis Rokpelnis

Žūrijas pārstāvji norādīja, ka lēmums balvu pasniegt Rokpelnim pieņemts vienbalsīgi. Ar to novērtēts viņa ieguldījums Latvijas rakstniecībā, radot augstvērtīgus literāros darbus dzejā un atdzejā.

Komisijas pārstāvis, dzejnieks Aivars Eipurs uzsvēris, ka par Rokpelni var uzrakstīt ar aizvērtām acīm. "Par spilgto grāmatu "Zvaigzne, putna ēna un citi" (1975) ar neierastas estētikas strāvām. Par "Rīgas iedzimto" (1981) un citām. Viņš, būdams garā un miesā stiegrains, uzcītīgi tēsis savus klasiskos, traģiski ironiskos pantus," teicis Eipurs.

Dzejnieks Artis Ostups savukārt norādījis, ka Rokpelnis, jau sākot ar debiju 1975.gadā, vienmēr rakstījis to, kas nepieciešams katrai pilnvērtīgai literārajai kultūrai. "Viņš nesaudzīgi dekonstruējis valodu un līdz ar to arī realitātes uztveri. Rezultāts - it kā atsvešinātas, ironiskas un brīžiem pat ciniskas rindas, kas paplašina priekšstatu par dzeju un atgādina, ka patiesība ir pagalam nestabila - te tā pazib, te atkal zūd. Līdzīgu efektu rada arī viņa esejas un proza," norādījis Ostups.

Viņš piemetinājis, ka latviešu literatūrā Rokpelnis ir nozīmīgs arī kā dzejas redaktors, kurš palīdzējis noslīpēt ne vienu vien krājumu un iedrošinājis vairākus jaunos talantus. "Tēlaini izsakoties, Rokpelnis ir kā ēna, kas krīt no latviešu dzejas pleciem," komentējis Ostups.

Rokpelnis dzimis 1945.gadā Rīgā rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Viņš studējis psiholoģiju un filosofiju Ļeņingradas universitātē. Studijas dzejnieks beidzis 1981.gadā Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Rokpelnis strādājis Mākslas muzejā, Rīgas kinostudijā, izdevumos "Literatūra un Māksla", "Labrīt" un "Karogs". Viņš bijis docētājs Latvijas evaņģēliski luteriskajā Kristīgajā akadēmijā. Rokpelnis bijis Rakstnieku savienības dzejas konsultants, 2004.gadā vadījis dzejas meistardarbnīcu.

Rokpelnis sarakstījis daudzus scenārijus leļļu filmām - "Umurkumurs" 1976.gadā, "Vanadziņš" 1978.gadā un citām. Literāts radījis libretu muzikālai izrādei "Meistars Aleksandrs" 2002.gadā, kā arī strādājis pie dokumentālā garstāsta "Modus" 2000.gadā. Rokpelnis no krievu valodas atdzejojis Aleksandra Bloka, Inokentija Aņņenska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha un Semjona Haņina dzeju. Viņš apbalvots ar laikraksta "Padomju Jaunatne" prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu 1976.gadā, Dzejas dienu balvu 1981.gadā, Baltijas Asamblejas balvu 2000.gadā, Aleksandra Čaka prēmiju 2001.gadā un Literatūras gada balvu 2004.gadā. 2010.gadā par dzejoļu krājumu "Nosaukums" viņš saņēmis žurnāla "Latvju Teksti" balvu dzejā un Ojāra Vācieša literāro prēmiju.  Rokpeļņa grāmatai "Rīgas iestaigāšana" 2013.gadā tikusi piešķirta Dzintara Soduma prēmija . Pērn viņš par krājumu "Post factum" vēlreiz saņēmis Vācieša prēmiju.

Literatūras gada balvu pasniegs 21.aprīlī Spīķeru koncertzālē.

Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijā strādāja un 2015.gada literāro veikumu izvērtēja literatūrkritiķe Anda Baklāne, rakstnieks Arvis Kolmanis, filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins, literatūrzinātniece Austra Gaigala, dzejnieks Aivars Eipurs, kultūras žurnāliste un literāro projektu vadītāja Liega Piešiņa, literatūras un latviešu valodas skolotāja, literatūrzinātniece Lita Silova, literatūrzinātniece Sandra Ratniece un dzejnieks Artis Ostups.

Latvijas Literatūras gada balva ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, kas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā. Par balvas norisi rūpējas Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība.