Nešķīsta, brutāla, bērniem nerādāma... Kā savulaik tika lamāta luga par Maiju un Paiju
10. maijā vārdadienas svin Maija un Paija. Gaviļniecēm būs interesanti uzzināt, kādu vētru Latvijas kultūras dzīvē 1922. gada novembrī sacēla tagad par nacionālo literatūras klasiku atzītā Annas Brigaderes pasaku luga.
Negaumīgs, dārgs un diletantisks uzvedums uz skatuves, kur reiz tika pasludināta Latvijas valsts neatkarība – tik bargs bija vērtējums par Maiju un Paiju, līdz tam visdārgāk izmaksājušo iestudējumu Nacionālajā teātrī.
Nešķīsta, brutāla, kaitīga un bērniem nerādāma luga, kurā lētu popularitāti alkstošā Brigadere nez kāpēc iepinusi latvju folkloras tradīcijai nepiedienīgus elles skatus...
1922. gada 18. novembra laikraksts Sociāldemokrāts rakstīja (saglabājam oriģinālo rakstības stilu):
“Ap Annas Brigader Maiju un Paiju jau pagājušās sezonas laikā cēlās asa polemika – to negribot laist uz skatuves. Nu tā skatuvi ieraudzījusi – pie tam sevišķā godībā: tās inscinējums izmaksājis vairāk par visām lugām. Šim cienījamās dzejnieces darbam, bez šaubām, nevar apstrīdēt tiesību uz Nacionālā teātra skatuvi. Bet tai pašā laikā jāsaka, ka viņš neattaisno to troksni, kas ap šo darbu celts. Šī darba koncepcijā ir daudz vāju vietu, kādēļ to par monumentālu dramatisku pasaku nevar uzskatīt.
Elles pagalms ar velniem iepīts efektu dēļ. Tautas pasakās par bārenīti un mātes meitu, garo pupu u.t.t. velni un elle nefigurē. Vaj tas būtu iespaids no Raiņa Spēlēju, dancoju velniem? Tad – dzejniece liek aizvest Maijai no elles pagalma velna bērnus, bet to gaitas nesaprotamā kārtā notrūkst raganu silā.
Ja Maija un Paija ir domāta kā bērnu luga, tad jāsaka, ka tās stils priekš bērniem ir par smagu, un tajā ziņā Annas Brigader Sprīdītis vaj Akuratera Šis un tas, nekas ir daudz izdevīgāki savā izvedumā.”
