Skolotāja cieš no depresijas un baidās, vai tāpēc nezaudēs darbu skolā
Depresija ir ļoti izplatīta saslimšana ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā un, kā zināms, tā nešķiro un var skart ikvienu, arī skolotājus. Ar jautājumu žurnālā "Likums un Taisnība" vērsās kāda pedagoģe, kura cieš no depresijas, taču ļoti nevēlas zaudēt darbu skolā. Vai viņas darba devējs uzzinās?
Skolotāja, kura vēlējās palikt anonīma, vaicā: "Esmu skolotāja, bet šobrīd esmu ieslīgusi depresijā, apmeklēju psihiatru privātā praksē. Zinu, ka psihiatrisko palīdzību bez maksas nodrošina valsts, bet baidos, ka tad varu nokļūt kādā reģistrā un man var liegt strādāt skolā. Vai skolotājiem, stājoties darbā, jāiesniedz izziņa par garīgo veselību? Vai to kādā veidā kontrolē?"
Uz jautājumu, kurš, iespējams, aktuāls vēl kādam skolā strādājošajam, atbild Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Veinberga.
Izglītības iestādēm, pieņemot darbā pedagogus, nav tiesību prasīt no pedagoga izziņu par garīgo veselību. Tomēr Darba likuma 36. pantā noteikts, ka darba devējs var pieprasīt, lai pretendents veic veselības pārbaudi, kas ļautu pārliecināties par viņa piemērotību paredzētā darba veikšanai. Atzinumā par pretendenta veselības stāvokli ārsts norādīs tikai to, vai pretendents ir piemērots paredzētā darba veikšanai.
Veinberga skaidro, ka pedagogiem arī atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 27. novembra noteikumos Nr. 494 Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm noteiktajam ir jāveic obligātā pirmreizējā veselības pārbaude un obligātās periodiskās veselības pārbaudes, kuras veic ģimenes ārsts, izsniedzot vai nesniedzot atļauju darbiniekam strādāt noteiktā amatā un par to izdarot ierakstu personas medicīniskajā grāmatiņā.
Izglītības likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie ierobežojumi strādāt par pedagogu pamatojami tikai ar tiesas lēmumu, viņa norāda.
Izglītības likuma 50. pantā noteikts, ka par pedagogu tostarp nedrīkst strādāt persona, kuras rīcībspēja ierobežota normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Par personas rīcībspējas ierobežošanu lemj tiesa, un šo informāciju izglītības iestādes var pārbaudīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datubāzē, saka IKVD pārstāve.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. pantā noteikts, ka bērnu aprūpes, izglītības un citās iestādēs, kurās uzturas bērni, nedrīkst tostarp strādāt personas, kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus.
"Jāņem arī vērā, ka, tāpat kā jebkurš darba devējs, izglītības iestādes vadītājs, pieņemot darbā pedagogu, var organizēt darba interviju, lai pārliecinātos par potenciālā darbinieka atbilstību amatam. Tomēr atbilstoši Darba likuma 33. panta otrajā daļā noteiktajam darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam, kā arī jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši," uzsver Veinberga.
Par to, kas ir depresija, lasi šeit.
