"Fox" tulkojumu Baltijai "piekoriģē" atbilstoši Krievijas vadlīnijām
Televīzijas kanāla "Fox" oriģinālais saturs Baltijas valstu auditorijai tiek tulkots atbilstoši Krievijā tapušām vadlīnijām, kas prasa "mīkstināt" izteikumus par vairākām tēmām. Arī Nacionālā elektronisko plašsaziņu līdzekļu padome (NEPLP) saņēmusi kāda televīzijas skatītāja sūdzību par to, ka, viņaprāt, kanālā "Fox" latviešu valodas tulkojumi ir nepilnīgi, taču līdz šim nezināja par šādām vadlīnijām.
NEPLP Komunikācijas un administratīvā departamenta vadītājs Kalvis Gavars aģentūrai LETA skaidroja, ka "Fox" ir Spānijas jurisdikcijā esoša programma un Latvijas teritorijā tiek izplatīta retranslācijas kārtībā, līdz ar to jautājumi par programmu tulkošanu risināmi privāttiesiski starp programmas tiesību turētāju un tulkotājiem, bet padomes kompetencē neesot vērtēt tulkojuma kvalitāti.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā nonākusi vēstule kanāla "Fox" satura tulkotājiem, tulkotājiem ir jāievēro Krievijas noteiktas subtitru tulkošanas vadlīnijas, kas paredz nepieciešamības gadījumā padarīt vispārīgāku un "mīkstināt saturu", kad tiek runāts par nelaimes gadījumiem, homoseksuālām attiecībām, "pret Krieviju vērstu propagandu", narkotikām, ekstrēmistu aktivitātēm un pašnāvībām.
Piemēram, saistībā ar "pretkrievisko propagandu" vēstulē norādīts, ka "jāmīkstina" jebkuri negatīvi teksti par Krievijas militārajiem spēkiem, kosmosa programmu, Krievijas prezidenta un valdības politiku, savukārt pozitīvi teksti par viendzimuma attiecībām esot jāpadara vispārīgāki, lai tos varētu attiecināt uz jebkura veida attiecībām.
Vēstulē atzīts, ka šāda pieeja tulkošanai Baltijas reģionā nav nedz prakse, nedz labs piemērs, taču "Fox" saturs Baltijas valstīm nākot caur Krieviju, tāpēc arī subtitriem Baltijas valstu valodās esot jāatbilst Krievijas likumdošanas prasībām.
"Protams, šāda valodas mīkstināšana var tikt vērtēta pretrunīgi un var neatbilst ierastajai praksei, taču to prasa likums," rakstīts vēstulē tulkiem.
NEPLP pārstāvis skaidroja, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 28.panta 3.daļa nosaka, ka demonstrējamās filmas ieskaņo, dublē vai subtitrē valsts valodā, un dublētais un ieskaņotais teksts paralēli oriģinālās skaņas pavadījumam un subtitri valsts valodā veidojami tādā kvalitātē, kas nodrošina pietiekami precīzu oriģinālvalodas teksta izpratni.
Tomēr šie nosacījumi neattiecas uz retranslāciju, kā arī tādām filmām, kuras saskaņā ar izsniegtajām apraides atļaujām un NEPLP iesniegtajiem nosacījumiem tiek raidītas Latvijas mazākumtautību pirmsskolas un jaunākajiem skolas vecuma bērniem vai, izmantojot satelīttelevīzijas elektronisko sakaru tīklus, mērķauditorijai, kas nav Latvijas iedzīvotāji. Šādā gadījumā filmas varot būt ieskaņotas tikai vienā valodā.
Ņemot vērā, ka programma "Fox" Latvijas teritorijā tiek izplatīta retranslācijas kārtībā, arī tai neesot piemērojama likuma prasība par dublēšanu valsts valodā.
Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta 28.punkts nosaka, ka retranslācija ir programmas uztveršana un tūlītēja pilnīga vai daļēja izplatīšana Latvijā publiskā elektronisko sakaru tīklā, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus. Par satura grozījumiem nav uzskatāma programmas vai raidījuma tulkošana dublējot vai subtitrējot, ja tā izdarīta ar programmas tiesību turētāja piekrišanu.
"Līdz ar to jautājumi, kas izriet no programmu tulkošanas, ir privāttiesiskas dabas un risināmi starp programmas tiesību turētāju un tās izplatītājiem vai tulkotājiem," uzsvēra Gavars, "padomes kompetencē nav vērtēt retranslēto programmu tulkojuma kvalitāti."
Gavars sacīja, ka, vērtējot pēc Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 28.panta 3.daļas, padome kanāla "Fox" retranslāciju uzskata par regulatora kārtībai atbilstošu.
"Spēkā esošā kārtība paredz - tiklīdz jauns kanāls vēlas ienākt Latvijā uz retranslāciju, kanāla īpašniekam, viņa oficiālam pārstāvim Latvijā vai kabeļa operatoram ir jāiesniedz NEPLP dokumentu paketi par kanāla retranslāciju. Pēc tam padome izvērtē dokumentus un iekļauj minēto kanālu Latvijā retranslējamo kanālu sarakstā," sacīja Gavars.
Tiklīdz kanāls ir sarakstā, jebkurš Latvijā reģistrētais kabeļoperators kanālu var iekļaut savā piedāvājumā gala lietotājam. Pēc NEPLP apstiprinājuma visi komersanti saņem automātiski elektronisku vēstuli par jauna kanāla esamību. Tālāk komersanti kontaktējas ar jaunā kanāla pārstāvi un risina sarunas par līguma detaļām, lai iekļautu kanālu savā piedāvājumā.
Aģentūrai LETA neizdevās sazināties ar kanāla "Fox" pārstāvi Baltijā Silli Rūsu par tulkošanas vadlīnijām.
Tulkošanas uzņēmuma "SDI Media" vadītājs Latvijā Igors Djačenko savukārt pauda nostāju, ka jaunās vadlīnijas tulkotājiem neprasa mainīt vai deformēt informāciju, bet gan prasa norādīto tēmu momentos nodrošināt tulkojumu "ar dubultu pārliecību", ka nav pieļautas kļūdas.
Djačenko stāstīja, ka tulkošanas procesā katra situācija tiek skatīta individuāli. "Tulkotāji darba procesā pievērš uzmanību sensitīvām tēmām, atzīmē tās un ar redaktoriem izvērtē definīcijas un terminus," piebilda Djačenko.
Uz jautājumu, vai šādas satura vadlīnijas nav tulkotāju profesionālās ētikas pārkāpums, Djačenko atbildēja, ka tas ir plaši diskutējams jautājums. Viņš uzsvēra, ka tuvākajā laikā atkārtoti tiksies ar kolēģiem, lai precizētu redzējumu uz situāciju. Viņš atzīmēja, ka pats produkcijas ražotājs ir apstiprinājis vadlīnijas.
Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, mediju eksperte Anda Rožukalne vērtēja, ka Krievija izmanto jebkādus kanālus un instrumentus, tostarp tulkošanu, lai deformētu informāciju kā vien var.
Viņa apstiprināja, ka likums jeb vietējais regulators un pašreizējais regulējums nevar mainīt kāda starpnieka lēmumu, kas attiecas uz satura deformāciju. "Šādā situācijā ir svarīgi, lai mediji ļoti atklāti un caurskatāmi skaidrotu skatītājam gan mehānismu, gan akcentus, jo tagad zināms, ka Krievijas pusē redaktori un citi producenti regulāri saņem vadlīnijas saturam," sacīja Rožkalne.
Rožukalne papildināja, ka no mediju satura viedokļa starpnieks, kas sniedz tulkošanas pakalpojumus, nedrīkst deformēt saturu. "Tā ir iejaukšanās oriģinālā satura veidotāju radošajā darbā. Tas ir viņu izteiksmes brīvības aizskārums un vienlaikus tas aizskar auditorijas tiesības saņemt tā autora produktu adekvātā veidā. Šādas tulkošanas vadlīnijas ierobežo Latvijas satura pieejamību un daudzveidību. Tāpat tā ir arī mediju brīvības ierobežošana," uzskata Rožkalne.
RSU profesore aicināja cilvēkus vērtēt arī citus kanālus, to īpašniekus un saikni ar Krievijas valdības dibinātajām mediju organizācijām, lai varētu arī izprast, ka daļa no informācijas nebūs īsti atbilstoša oriģinālam.
