Vējonis nosauc lielāko ieguvumu no tikšanās ar Trampu

Prezidents uzsvēra, ka tā bija politiska vizīte, no kuras liela daļa bija veltīta drošības jautājumiem. Baltijas valstis no ASV guvušas apliecinājumu, ka tās turpinās atbalstīt reģiona militāro spēju uzlabošanu.

Ekonomikas jautājumi un investoru piesaiste šoreiz nav bijis centrālais jautājums. Vējonis uzsvēra, ka šajā jautājumā mums pašiem jāiegulda būtisks darbs, lai pārliecinātu, ka te ieguldīt ir droši. Kā mājasdarbus politiķis minēja tiesu izskatīšanas termiņu saīsināšanu, maksātnespējas jomas un banku sektora tālāku sakārtošanu.

Pēc Vējoņa vārdiem, Tramps esot izrādījis lielu interesi par Baltijas reģionu, kas viņam esot bijis svarīgi no attiecību ar Krieviju viedokļa. Baltijas valstu prezidenti uzsvēruši, ka nepārtraukti no Krievijas puses sajūtams informatīvais spiediens ietekmēt daļu mūsu sabiedrības.

Runājot par polemiku radījušo jautājumu par viņa angļu valodas zināšanām, Vējonis atzina, ka visiem visu mūži ir jāmācās, ko arī viņš darot un turpināšot darīt.

Arī aprīļa sākumā Vējonis uzsvēra, ka, tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

"Baltijas valstis un ASV apņēmušās kopīgi strādāt pie jaunām idejām, priekšlikumiem, lai nostiprinātu atturēšanas politiku un palīdzētu Baltijas valstīm attīstīt jaunas aizsardzības spējas. Vienojāmies cieši sadarboties cīņā ar hibrīdajiem draudiem un propagandas ietekmes mazināšanā," apliecināja Valsts prezidents, norādot, ka puses vienojušās turpmāk sadarboties cīņā arī pret terorismu, informācijas kara jautājumos un kodolieroču arsenāla veidošanas nepieļaušanā.

Baltijas valstis ir pateicīgas ASV par apņemšanos nepieļaut uzbrukumus Baltijas valstīm, apliecināja Vējonis, sakot, ka Latvija turpinās novirzīt 2% no IKP aizsardzībai, lai palielinātu valsts militāro potenciālu un stiprinātu NATO, kā arī turpinās ieguldīt līdzekļus, lai varētu piedalīties starptautiskās drošības garantēšanā. nepieciešamība turpināt esošo veiksmīgo sadarbību.

Vējonis norādīja, ka Baltijas valstis un ASV ir apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību, tādēļ kopīgi tiks strādāts, lai sekmētu jaunu projektu īstenošanu inovācijās, modernajās tehnoloģijās, digitālajā ekonomikā. "Sekmēsim investīciju, preču un pakalpojumu apmaiņu. ASV apstiprināja gatavību stiprināt Baltijas valstu enerģētisko drošību, nodrošinot sašķidrinātās dabasgāzes eksportu uz mūsu reģionu," uzsvēra Vējonis.

Latvijas prezidents atzīmēja, ka nepieciešams kopīgi strādāt pie jaunu kontaktu veidošanas starp Latvijas un ASV uzņēmējiem, vienlaikus paužot lepnumu par Latvijas uzņēmumu sasniegumiem, kas radījuši vairāk nekā 2000 darbavietu Ziemeļkarolīnas, Džordžijas un Kalifornijas štatos, kas pierāda, cik ļoti svarīga ir ekonomiskā sadarbība starp ASV un Latviju.

Tāpat panākta vienošanās paplašināt izglītības un kultūras apmaiņas programmu piedāvājumu, kā arī stiprināt personīgos kontaktus starp Baltijas valstīm un ASV.

Tramps uzsvēra, ka ASV un Baltijas valstis saista dziļa un ilgstoša draudzība, kas ilgs vēl vismaz 100 gadus. ASV prezidents apsveica Baltijas valstis 100 gadu jubilejā.

Samitā arī tika parakstīta deklarācija "par godu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstiskuma simtgadei un partnerības nostiprināšanai", kurā uzsvērta ASV nemainīga Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības atzīšana. Deklarācijā norādīts uz Baltijas valstu ievērojamu progresu politiskās stabilitātes, ekonomiskās izaugsmes un sadarbības drošības jomā, kā arī uz ieguldījumu Eiropas un starptautiskajā drošībā un demokrātisko vērtību veicināšanā.

Deklarācijā pie partnerības principiem uzsvērts, ka ASV un Baltijas valstis ir vienisprātis, ka miers, drošība un labklājība ir atkarīgas no spēcīgām suverēnām valstīm, kas ciena savas valsts pilsoņus, un sadarbojas ar mērķi veicināt mieru ārvalstīs. Partnerība starp ASV un Baltijas valstīm būšot balstīta uz kopīgo uzticību demokrātijas, indivīda brīvības un tiesiskuma principiem. "Mēs joprojām esam stingri apņēmušies ievērot visu Eiropas valstu suverenitātes, robežu neaizskaramības un teritoriālās nedalāmības principus," uzsvērts dokumentā.

Deklarācijā lielākā sadaļa veltīta drošības jomai, kur ASV un Baltijas valstis uzsver, ka tās vieno pastāvīga darbība Eiropas drošības labā un apņemšanās padziļināt sadarbību, lai stātos pretī spēkiem, kas apdraud kopīgās vērtības, drošības intereses un kopīgo redzējumu. "Kopīgiem spēkiem mēs turpināsim vairot NATO kapacitāti, nodrošinot aktīvu atturēšanos un aizsardzību. ASV, Igaunija, Latvija un Lietuva atkārtoti apliecina savu dzelžaino apņemšanos ievērot Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu."

Tramps preses konferencē uzslavēja Baltijas valstis par 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai, kas kalpo par labu piemēru citām NATO valstīm, jo ieguldījumi militārajā jomā dos mums visiem lielāku drošību nākotnē.

Igaunija, Latvija un Lietuva deklarācijā apņemas turpināt modernizēt savus bruņotos spēkus, lai uzlabotu sadarbības spējas ar ASV un citiem NATO sabiedrotajiem, kā arī stiprinātu savas teritoriālās aizsardzības spējas, izpildot savas Ziemeļatlantijas līguma 3.pantā noteiktās saistības. Igaunija, Latvija un Lietuva apņemas strādāt pie turpmākas reģionālās infrastruktūras uzlabošanas, lai atbalstītu papildu ASV un NATO rotācijas spēku izvietošanu un mācības reģionā.

Deklarācijā ASV izsaka atzinību Igaunijai, Latvijai un Lietuvai par to, ka tās ir izpildījušas NATO augstākā līmeņa sanāksmes Velsā atrunātās saistības attiecībā uz aizsardzības budžeta palielināšanu un uzņemto vadošo lomu Aliansē jautājumā par sloga sadali.

Tāpat uzsvērts, ka ASV, Igaunija, Latvija un Lietuva turpinās atbalstīt NATO darbības, kas vērstas uz hibrīdo draudu novēršanu. ASV, Igaunija, Latvija un Lietuva augsti vērtējot arī sadarbību kopējā cīņā pret starptautisko terorismu un apņemas stiprināt sadarbību cīņā pret terorismu un kiberdrošības draudiem, kā arī stratēģiskās komunikācijas, robežu drošības un kodolieroču drošības un neizplatīšanas jomā.

ASV deklarācijā apņemas turpināt periodisku spēku izvietošanu Baltijas valstīs, lai stiprinātu atturēšanās politiku un sekmētu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas centienus attīstīt savu valstu aizsardzību. ASV arī apņemas palīdzēt Igaunijai, Latvijai un Lietuvai uzlabot militāro gatavību un kapacitāti, nodrošinot pastāvīgu palīdzību drošības jomā. "Mēs turpinām apzināt jaunas idejas un iespējas, tostarp pretgaisa aizsardzību divpusējā formātā un NATO ietvaros, lai pastiprinātu atturēšanos visā reģionā."

Runājot par attiecībām ar Krieviju, Tramps vēlreiz pauda viedokli, ka viņš esot īpaši stingrs šajās attiecībās un darot lietas, kas nav Krievijas interesēs. Vienlaikus viņš tomēr cer, ka viņam veidosies labas attiecības ar Krieviju, kas, tāpat kā labas attiecības ar Ķīnu, nākot visiem tikai par labu. Tramps gan atzina, ka ir grūti prognozēt, kādas šīs attiecības veidosies.

Ekonomiskās sadarbības jomā ASV, Igaunija, Latvija un Lietuva uzsver, ka tām ir kopīgi ieinteresētas "taisnīgas un savstarpējas tirdzniecības īstenošanā un ieguldījumu veikšanā" partneru vidū, kas sniedz ekonomiskus ieguvumus visām iesaistītajām pusēm. "Mēs stiprināsim sadarbību, lai veicinātu tiesiskumu un uzlabotu finanšu tirgu drošību," teikts deklarācijā, "kopīgiem spēkiem mēs atraisīsim iedzīvotāju un uzņēmumu ekonomisko potenciālu, veicinot tehnoloģiskus jauninājumus un kapitāla pieejamību. Mēs veicināsim investīciju, preču un pakalpojumu apmaiņu (...) un pastiprināsim tirdzniecības misiju un biznesa forumu apmaiņu, lai atbalstītu mūsu ekonomisko izaugsmi."

Preses konferencē Tramps īpaši uzsvēra ASV atbalstu enerģētikas avotu diversifikācijai un ASV sašķidrinātās gāzes eksportam, izsakot cerību, ka Baltijas valstis kļūs arvien lielākas šīs gāzes lietotājas.

ASV un Baltijas valstis apņemas sadarboties, lai uzlabotu energoapgādes drošību un neatkarību, dažādojot energoresursu avotus, piegādes un maršrutus, iekļaujot ASV sašķidrinātās dabasgāzes eksportu un citu jaunāko enerģijas avotu tehnoloģijas. "Mēs centīsimies atbalstīt mūsu stratēģiskās infrastruktūras, tostarp enerģētikas, individuālo un kolektīvo noturību, attīstot un uzlabojot esošos pārrobežu pārvades maršrutus, palielinot reģionālo enerģijas tirgu integrāciju un nepārtraukti uzlabojot mūsu kiberdrošības spējas. Mēs arī turpināsim stiprināt sadarbību drošības un aizsardzības nozarēs, iekļaujot tehnoloģiju un aprīkojuma savstarpēju iegādi vienam no otra."