Rinkēvičs atbalsta lielāku finansējuma piešķiršanu kopējai ES ārpolitikai un aizsardzībai

Pirmdien Rinkēvičs piedalījās ES Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā, kuras laikā tika diskutēts par situāciju Sīrijā, tostarp ķīmisko ieroču izmantošanu Dumas pilsētā, ES-Krievijas attiecībām, īpaši pēc Krievijā notikušajām vēlēšanām un notikumiem Solsberijā. Tāpat ministri pārrunāja šā gada 17.maija ES-Rietumbalkānu samita sagatavošanās darbus, Rietumbalkānu valstu Eiropas integrācijas procesu un sadarbību drošības jautājumos.

Runājot par ES ārējiem finanšu instrumentiem ES nākamajā daudzgadu budžetā pēc 2020.gada un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta nākotni, Rinkēvičs pauda nostāju, ka ārējie finanšu instrumenti nākamajā ES daudzgadu budžetā nedrīkst tikt palielināti uz kohēzijas un tiešmaksājumu politiku rēķina.

"Būtiski nodrošināt pietiekamu un ģeogrāfiski līdzsvarotu finansējumu Eiropas kaimiņu politikas ieviešanai caur atsevišķu Eiropas kaimiņattiecību instrumentu arī pēc 2020.gada. Mums ir svarīgi saglabāt pastāvīgu finansējumu ES ārējo robežu apsardzībai, migrācijas cēloņu novēršanai, stratēģiskajai komunikācijai un cīņai ar dezinformāciju. Svarīgi, lai tiktu nodrošinātas lielākas Latvijas, tostarp nevalstisko organizāciju un mazo un vidējo komersantu, iespējas iesaistīties ES ārējo finanšu instrumentu apguvē," vērsa uzmanību Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs pauda atbalstu Francijas, Apvienotās Karalistes un ASV veiktajiem raķešu triecieniem Sīrijas militārai infrastruktūrai šā gada 14.aprīlī, kas ir atbilstoša rīcība, lai nepieļautu turpmāku ķīmisko ieroču izmantošanu pret Sīrijas civiliedzīvotājiem.

"Ķīmisko ieroču pielietošana ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un smags noziegums. Latvija nosoda kārtējo ķīmisko ieroču uzbrukumu Dumā, kam nav un nevar būt attaisnojuma. Ņemot vērā kritisko humanitāro situāciju Austrumgutā un Sīrijā kopumā, aicinām visas puses, īpaši Sīrijas valdību un Krieviju, nekavējoties un pilnībā visā Sīrijas teritorijā ievērot ANO Drošības padomes rezolūciju par pamiera ieviešanu. Šajā situācijā ir arī vitāli svarīga Eiropas Savienības loma un vienota nostāja," uzsvēra Rinkēvičs.

Ārlietu padomē notika viedokļu apmaiņa par situāciju Krievijā pēc vēlēšanām un par aktuālo situāciju saistībā ar uzbrukumu Solsberijā. Latvijas ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka ES jābūt gatavai reaģēt uz Krievijas radītajiem izaicinājumiem. Tādējādi ministrs, pamatojoties uz Latvijas parlamenta 8.februāra paziņojumu, aicināja ES līmenī pieņemt Magņitska likumu un dalībvalstīm ciešāk koordinēties, lai izraidītie Krievijas diplomāti nevarētu atgriezties darbā citās ES valstīs. Runājot par "Nord Stream 2" projektu, ministrs vērsa uzmanību, ka tas nav tikai divpusējs komerciāls projekts, bet ir ES līmenī risināms jautājums.

Diskusijā par ES-Rietumbalkānu samitu Rinkēvičs pauda atbalstu ES-Rietumbalkānu samita mērķiem, jo tā ir iespēja apliecināt ES atbalstu Rietumbalkānu reģiona Eiropas perspektīvai, savukārt Rietumbalkānu valstīm - savu stratēģisko izvēli un apņemšanos turpināt reformas.

"Latvija no samita sagaida redzamus rezultātus un atbalstu konkrētām iniciatīvām. Mēs atbalstām Eiropas perspektīvu Rietumbalkānu valstīm un tādu kandidātvalstu uzņemšanu ES, kas ir līdzīgi domājošas ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos. Tālāka ES paplašināšanās ir iespējama tikai stingri izpildot visus kritērijus, tādus kā likuma varas, ekonomiskās un valsts pārvaldes reformas," sacīja ministrs.

Ārlietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī. Ārlietu padomi vada ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.