"1000 eiro rēķins un lielas galvassāpes" - mārupietis stāsta, ko īsti nozīmē cilvēkus satraukusī ūdens mēraparāta uzstādīšana
Nesen pamatīgu satraukumu smilteniešu vidū izraisīja paziņojums, ka visiem privātīpašniekiem par saviem līdzekļiem savos pagalmos nu jāsteidz būvēt speciāli ūdens patēriņa mērparāti. Ātri vien tapa skaidrs, ka likums nebūt neattiecas uz visiem māju īpašniekiem, taču Jauns.lv izdevās aprunāties ar namsaimnieku, kuram ierīci tomēr nācies uzstādīt. Kā apgalvoja nama īpašnieks – tas esot bijis “dārgs un murgains process divu mēnešu garumā”.
„Juridiskajām un privātpersonām par saviem līdzekļiem ir jāizbūvē komercuzskaites mēraparāta mezgli skaitītāju uzstādīšanai un jāpārslēdz līgums atbilstoši jaunajam likumam [...],” tika paziņots Smiltenes komunālo pakalpojumu uzņēmuma NKUP izsūtītā vēstulē iedzīvotājiem.
Šādi pēkšņi atgādinājumi īpaši satraukuši pensionārus – izskanējušas pat bažas, ka nama komunālā mezgla modernizēšanai nāksies vien atvēlēt “zārka naudu”.
Kļūdainais paziņojums paguva nonākt arī medijos, taču nesaprašanos starp ūdensapgādes uzņēmumu un iedzīvotājiem drīz vien kliedēja Latvijas Ūdensapgādes kanalizācijas uzņēmumu asociācijas pārstāvniecība.
Šādas ierīces (skatakas) patiesībā jābūvē tikai jaunajiem pieslēgumiem un mājām, kurām ūdens tiek piegādāts ne tikai mājā, bet, piemēram, arī siltumnīcā vai šķūnī.
Tiem privātmāju īpašniekiem, kuriem jau ir izbūvēti pieslēgumi ūdensapgādei, nekas nav jāpārbūvē, jo prasībai pēc šādām skatakām nav atpakaļejošā spēka.
Piespiedu būvdarbi pārsteidz nesagatavotu
Mārupietis Kārlis ir viens no tiem, kuriem savā privātīpašumā tomēr bija jāizbūvē skataka.
Ar portālu Jauns.lv namsaimnieks sazinājās, reaģējot uz sāgu ap NKUP pārprastajiem paziņojumiem.
Mēraparātu iebūvēt viņam uzdevis SIA “Rīgas ūdens”. Iemesls – Kārlis pirms dažiem gadiem veica apjomīgu renovāciju savā mājā.
“Māja ar tās ūdens un kanalizācijas tīklu tika uzbūvēta pirms daudziem gadiem. Renovēšanu uzsāku pirms kāda laika un apjomīgo darbu dēļ vienā brīdī nācās vērsties “Rīgas ūdenī” ar lūgumu atslēgt ūdens padevi. To viņi bez jebkādām problēmām arī paveica,” stāsta Kārlis.
Taču pēc remontdarbiem kļuvis skaidrs, ka tikt atpakaļ pie ūdens padeves tik ātri vis nebūs iespējams.
““Rīgas ūdens” man piepeši paziņoja, ka, lai pieslēgtu ūdeni, būs nepieciešams ierīkot šo te komercuzskaites mēraparāta mezglu. Brīdī, kad ar viņiem runāju par ūdens atslēgšanu, neviens neiedomājās, ka būtu lietderīgi mani informēt, ka ir šāds te likums, kura dēļ ūdens padeves atgriešana gan būs sarežģītāka un izmaksās ievērojamu papildu summu,” atceras Kārlis.
Kopējās izmaksas – ap 1000 eiro
Nama īpašnieks izstāsta, ka ievērojamu naudas summu jau bijis nepieciešams ieguldīt mājas remontēšanā. Lai renovēšana varētu notikt, bija jāizveido projekts un pēcāk jāsaskaņo tas būvvaldē.
“Pēkšņi sapratu, ka būs vajadzīgs vēl viens projekts – Ārējam ūdens un kanalizācijas tīklam [UKT], kurš faktiski vecajam namam jau sen ir bijis izveidots, taču jāpārtaisa no jauna šīs skatakas dēļ,” stāsta Kārlis, kurš drīz vien arī apjautis, ka gan šis, gan liela daļa citu sagatavošanās darbu būs jāveic pašam.
UKT – projekts, kurš uzrakstīts uz četrām lapām, attiecīgi bija pirmā lieta nekavējoties paveicamo darbu sarakstā.
Tā sastādīšanai Kārlim nācies algot speciālisti. Neskatoties uz to, projektu nav izdevies saskaņot ar pirmo reizi un nācies veikt labojumus.
- Projekta sastādīšanas izmaksas – 150 eiro.
Nākamā lieta – topogrāfiskā uzmērīšana, topogrāfijas pakalpojumu organizēšana un apmaksāšana. Arī šoreiz speciālistus Kārlim nācies meklēt pašam.
- Topogrāfisko pakalpojumu izmaksas – 100 eiro.
“Nākamais, kas man bija jāizdara – jāizrok gana dziļa bedre, aptuveni cilvēka augumā, kurā ievietot šo speciālo skataku. Lai ietaupītu naudu, nolēmu, ka to gan darīšu pats. Jāteic, ka man, kā cilvēkam, kurš regulāri dara dažādus darbus ap māju, rakšana ievērojamas problēmas nesagādāja – tiku galā stundā vai divās,” pauž Kārlis.
Bedre, saskaņā ar instrukcijām, esot jārok maksimāli tuvu privātīpašuma robežām – žogam.
Tas tāpēc, lai maksimāli izslēgtu iespējamību izveidot papildu ūdens pieslēgumus, kuri apietu mēraparātu, tādējādi ļaujot izvairīties no maksāšanas par ūdeni.
Nākamās (kopumā lielākās) izmaksas paredzējusi atbilstošas akas iegāde.
Skataku klāsts speciālajos veikalos esot bijis pietiekami plašs un izvēles iespēju neesot trūcis, taču šādu ierīču cena svārstās aptuveni no 250 līdz pat 500 eiro.
- Kārļa izvēlētā skataka izmaksāja 350 eiro.
“Ievietot to bedrē varēju es pats, taču tad bija jāaicina palīgā meistars, jo skatakas pievienošanu pie sistēmas regulē stingri noteikumi. Ir jāizmanto aukstā metināšana, skrūves izmantot nedrīkst,” atklāj Kārlis.
- Sertificēts meistars Kārlim izmaksāja ap 200 eiro.
“Kopumā šī aparāta ierīkošana aizņēma man 2 mēnešus un, ja ieskaita visus sīkos, papildu izdevumus, izmaksāja ap 1000 eiro. Speciālistu meklēšana, skatakas un nepieciešamo detaļu iepirkšana un izstrādātā UKT projekta, kā arī galarezultāta saskaņošana, maigi izsakoties, arī nebija nekādi nieki,” atzīst Kārlis.
Spriežot pēc tā, cik Kārlim izmaksājusi mājas renovācija un kas bijis nepieciešams, lai to realizētu, mārupietis piebilst, ka gadījumā, ja būtu uzticējis visus darbus kādam citam, izmaksas, visticamāk, būtu teju divtik lielākas.
