Latvijā nav ne matriarhāts, ne patriarhāts, bet gan infantilisms, skarbi saka antropologs
Latvijā nepastāv ne matriarhāts, ne patriarhāts, bet gan valdošais ir infantilisms, kas raksturīgs gan sievietēm, gan vīriešiem, - tādu viedokli svētdien raidījumam "LNT Ziņu TOP 10" pauž filozofs un antropologs, Rīgas Stradiņa universitātes docents Vents Sīlis.
"Mēs dzīvojam būtībā infantilā sabiedrībā. Apkārt esošais ir milzu bērnu dārzs, kas ir izdevīgs tieši saistībā ar patērētāju sabiedrību, jo ideālais patērētājs ir bērns. Viņam nav nekāda impulsu kontrole, viņš nespēj atteikt sev, viņš visu grib vairāk, ātrāk un tā tālāk. Viņam ātri apnīk viena mantiņa, viņam vajag tūlīt pat nākamo. Viņš ir ar mieru aizņemties naudu uz dīvainiem noteikumiem, viņš nespēj būvēt partnerattiecības, jo pasaules centrā atrodas viņa paša ego," saka Sīlis.
Tikmēr literatūrzinātniece un feminisma pētniece Ausma Cimdiņa saka, ka par feminisma ideju attīstību Latvijas sievietēm lielā mērā ir jābūt pateicīgām vīriešiem. Salīdzinājumā ar lielu daļu pasaules, Latvijas sievietes tomēr ir priviliģētā stāvoklī. Viņām ir tiesības uz vienādi apmaksātu darbu, bērnu, bankas kontu. Bet par tādiem sīkumiem, kā vīrieša vēlme apmaksāt rēķinu restorānā vai atvērt durvis, Latvijas feministes nesatraucas. "Vīrieši parasti nenēsā somas, bet sievietēm parasti vienā rokā ir soma. Un ir tādas durvis, kuras vajag vērt ar abām rokām vaļā. Vai, cik labi, ja gadās kāds vīrietis, kurš to pamana un tās durvis atver," saka Cimdiņa. Tomēr neskatoties uz vairāk nekā simts gadus vecajām vēlēšanu tradīcijām, tā īsti pie varas Latvijas sievietes joprojām netiek. " Ir jau vēl arī tas fenomens, ka Latvijā ir sieviešu īpatsvars lielāks. Un cik ir novērots, arī sievietes ir čaklākas balsotājas. Bet vienalga sievietes balso par vīriešiem."
Tomēr vardarbības upurim Latvijā ir sievietes seja. Statistika liecina, ka piecas sievietes gadā nogalina viņu dzīves biedri. Problēmu varētu palīdzēt atrisināt lielākas sociālas garantijas sievietēm. Ir sevišķi tām, kas uzdrošinājušās laist bērnu pasaulē. „Partnerattiecību likums attiecas ne tikai uz viendzimuma pāriem, bet arī uz sievietēm, kas dzīvo partnerattiecībās. Tai skaitā, ja sieviete nav norādījusi tēvu un audzina bērnu viena, tad neviens nemaksā alimentus un arī valsts nesedz šos uzturlīdzekļus. Tā ir arī saruna darba vietā. Vai šī darba vieta ir ģimenēm draudzīga? Vai mēs pieņemam, ka tavi bērni drīkst slimot? Vai mēs pieņemam to, ka vīrietis arī var paņemt bērna kopšanas atvaļinājumu vai vīrietis arī var nebūt kādu dienu darbā, tāpēc ka viņam bērni ir slimi? Vai mēs tikai šo visu uzliekam uz sievieti?" saka feministe, "Providus" pētniece Linda Curika.
Eksperti norāda, ka joprojām sabiedrībā pastāvošie stereotipi attiecībā uz sievietēm un vīriešiem īstenībā traucē dzīvot gan vieniem, gan otriem.
Par feminisma ideju cilts māti Latvijā tiek uzskatīta Aspazija, kas aktīvi cīnījās par dzimumu līdztiesību un aizstāvēja sieviešu tiesības. Tolaik tas pat tika izskatīts par ko nepiedienīgu. Tiek uzskatīts, ka vienas no svarīgākajām tiesībām - piedalīties vēlēšanās, pirmās ieguva Latvijas sievietes. Jau 1905. gada decembrī ikkatrs divdesmit gadus vecs iedzīvotājs varēja piedalīties pašvaldību delegātu vēlēšanās Latvijas teritorijā, neraugoties uz tautību vai dzimumu. Problēma tikai tāda, ka tolaik vēl nebija Latvijas valsts. Tāpēc formāli Somija tiek uzskatīta par pirmo zemi Eiropā, kurā sievietēm ļāva vēlēt, lai gan tur tas notika gadu vēlāk.
