Bīstamais ceļš uz mājām: vismaz 4 pacientu dzīvības izdzisušas īsi pēc izrakstīšanas no slimnīcas

Un arī dienas laikā var nebūt naudas autobusa biļetei, vai no pieturas līdz lauku viensētai vājiniekam jāmēro vēl divi vai pat pieci kilometri. Kā slimnīcu darbinieki rīkojas šādās situācijās?

Stradiņu teritorijā divi mirušie

Sabiedrību šokēja 2012. gada maijā piedzīvotais, kad Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā mēnesi nogulēja 54 gadus vecā fotogrāfa Valda Lavrinoviča līķis.

Lavrinoviču uz slimnīcu neatliekamā palīdzība atveda 2012. gada 12. aprīlī ar pārsistu galvu un smadzeņu satricinājumu. Traumas viņš bija guvis, krītot mājās uz kāpnēm. Viņam sniedza palīdzību un 13. aprīlī ap pulksten 23 izrakstīja no slimnīcas.

Mediķi redzēja, ka vīrietis ir alkohola reibumā, vēlāk ekspertīze organismā konstatēja 2,58 promiles alkohola. Pēc slimnīcas versijas, ārsti pārliecinājušies, ka slimnieka stāvoklis ir adekvāts, un viņam ļāva doties mājās paša spēkiem, jo ap to laiku vēl kursēja sabiedriskais transports.

Taču Lavrinovičs mājās nepārnāca, un tikai 12. maijā viņa mirstīgās atliekas atrada turpat slimnīcas teritorijā. Līķi neviens tik ilgi nebija pamanījis, jo tas gulēja kādas ēkas sētas pusē, padziļinājumā zem pirmā stāva loga. Policija vardarbīgas nāves pazīmes nekonstatēja.

Lavrinoviča sieva bija sašutusi – ja no slimnīcas būtu piezvanīts tuviniekiem, lai vīram kāds atbrauc pakaļ, šī traģēdija nebūtu notikusi.

2012. gada decembrī Stradiņa slimnīcas teritorijā atrada vēl viena pacienta, 68 gadus veca vīrieša līķi. Ātrie viņu atveda 3. decembrī, radinieki ar mediķiem apsprieda viņa veselības stāvokli un ārstēšanu.

Nākamajā dienā, atnākot vājinieku apraudzīt, tuvinieki viņu palātā nav sastapuši. Slimnīcas darbinieki ieteica rakstīt iesniegumu policijai. Tovakar visas policijas ekipāžas bija aizņemtas, un policisti ieteica pašiem apstaigāt slimnīcas teritoriju. Tā arī darījuši, un ap pulksten 22 vakarā tuvinieki nostāk no uzņemšanas un ārstniecības nodaļām atrada pacienta līķi.

Tagad rūpējas par drošu ceļu mājās

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Vaivode stāsta, ka slimnīca strādā diennakti, līdz ar to pacientu izrakstīšana notiek visu laiku. Slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā dažkārt ir gadījumi, kad pacients ir saņēmis nepieciešamo palīdzību un ir izrakstīts, lai dotos uz mājām vēlu vakarā, naktī vai agri no rīta.

Oficiālais skaidrojums – katru situāciju, kad pacients norāda, ka viņam nav iespēju nokļūt mājās, risina individuāli – sazinoties ar tuviniekiem, piesaistot slimnīcas sociālo dienestu, ja vajadzīgs – arī pašvaldības institūcijas.

Ja pacientam nepieciešams uzgaidīt pirms došanās mājās, viņš var izmantot uzgaidāmo zonu Neatliekamās medicīnas centrā. Vienā telpā ir krēsli, otrā atrodas četras vai piecas kušetes, tur var pārlaist nakti un pagulēt, personāls iedos arī segu.

Ja pacientam nav mobilā telefona, viņš drīkst izmantot slimnīcas telefonu, lai piezvanītu piederīgajiem par iespējamo nokļūšanu mājās. Saziņā ar tuviniekiem iesaistās arī Neatliekamās medicīnas centra personāls.

Slimnīcai ir svarīgi, lai pacienta nokļūšana mājās būtu droša, īpaši vakara un nakts stundās, tāpēc katra pacienta izrakstīšana šajā laikā tiek rūpīgi izvērtēta. Liela nozīme ir arī tuvinieku atsaucībai un atbalstam. Par epizodi ar seniori, kuru uz mājām veda taksometrs, Ilze Vaivode atbild, ka nelieli misēkļi mēdz gadīties.

Traģēdija Liepājā

Arī ar Liepājas reģionālo slimnīcu saistīts traģisks notikums. No slimnīcas 2014. gada 6. decembrī izrakstīja 68 gadus veco ar epilepsiju slimo Ojāru Pinsteru. Vīrietis devās uz autobusa pieturu, taču mājās Medzē neieradās.

Tuvinieki Pinsteru meklēja septiņas dienas. Viņu 12. decembra pēcpusdienā atrada mirušu ne pārāk tālu no slimnīcas, Kapsēdes ielas apkārtnē netālu no purva. Kāds cilvēks uzņēmuma Baltic Agro teritorijā Kapsēdes ielā 3 atrada viņa jaku. Vēlāk uziets maisiņš ar Pinstera medikamentiem, un policijas suns atrada pašu nelaiķi.

Kāpēc notika šī nelaime? Pinsteru pulksten 7.34 no rīta Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde no viņa mājām Medzē atveda uz Liepājas slimnīcu. Mājās slimniekam bija divas epilepsijas lēkmes ar halucinācijām. Tuvinieki mediķiem pastāstīja, ka slimniekam mēdz būt halucinācijas un atmiņas zudumi, kā arī viņa stāvoklis var strauji īslaicīgi uzlaboties.

Slimnīcas uzņemšanas nodaļā veica izmeklējumus, kuru rezultāti neuzrādīja veselības stāvokļa izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējiem izmeklējumiem šajā slimnīcā tā paša gada oktobrī.

Vēlējās doties mājās

Pinsters vēlējās tikt mājās un lūdza personālu viņu izrakstīt. Viņš zināja teikt, ka pulksten 15 no Liepājas autoostas atiet autobuss uz Medzi. Slimnīcas darbinieki internetā pārliecinājās, ka šāds autobuss tiešām kursē. Pinsteram nebija līdzi telefona, viņš no slimnīcas telefona mēģināja sazināties ar sievu un meitu, taču viņas nesazvanīja. Pinstera sieva vairākkārt mēģināja zvanīt uz slimnīcu, taču neviens nepacēla klausuli.

Pulksten 12.46 Pinsters pameta slimnīcu. Ap 14.30 slimnīcā ieradās viņa meita Dace un atklāja, ka tēvs ir devies prom. Dace aptaujāja personālu un kopā ar vīru pārmeklēja slimnīcas apkārtni, taču velti.

Šīs nepilnas divas stundas Pinstera dzīvībai izrādījās liktenīgas. Mediķi nenovērtēja slimnieka stāvokli un piekrita viņa nekritiskajiem izteikumiem, ka viņš pats spēj nokļūt mājās. Iespējams, ka neatliekamās palīdzības mediķi slimnīcas kolēģiem nebija pastāstījuši, ka slimniekam mēdz būt halucinācijas un atmiņas zudumi.

Šajā gadījumā bija četri nopietni riska faktori: atmiņas zudums, halucinācijas, epilepsija un aukstais gadalaiks. Ģimene uzskata, ka medicīnas iestādes rīcība, pacientu dažas stundas pēc smagas epilepsijas lēkmes vienu palaižot mājās, ir, maigi sakot, dīvaina.

Pinsters bija gaišs cilvēks – Latvijas patriots, skolotājs, lauksaimnieks un augļkopis.

Liepājas slimnīca: esam guvuši mācību

Liepājas reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase stāsta, ka tagad nevienu pacientu uz ielas naktī neizliek. “Mēs esam guvuši mācību, un šis jautājums ir atrisināts,” viņa saka.

Ja pacientu no slimnīcas izraksta naktī un nav piederīgo, kas viņu var aizvest uz mājām, pacients pārnakšņo slimnīcā, observācijas (novērošanas) gultās, par to papildus nav jāmaksā. Slimniekam, kurš atvests ar neatliekamo palīdzību, ir jāsamaksā pacienta nodeva 4,27 eiro apmērā, kā arī par izmeklējumiem, ja tādi veikti. No rīta pacients sagaida savus tuviniekus vai dodas mājās ar sabiedrisko transportu.

Ja pacientu izraksta dienā, taču viņam nav naudas ceļam vai nav piederīgo, kas aizved mājās, iespējami trīs risinājumi. Pirmkārt, slimnīcas sociālais darbinieks sazinās ar attiecīgā novada pašvaldību, un sociālā dienesta darbinieki atbrauc pacientam pakaļ. Pagastos zina savus trūcīgos, vecos un vientuļos cilvēkus un palīdzību neatsaka.

Otrkārt, slimnieks var izmantot transportu ar atlikto maksājumu. Slimnīcai ir līgums ar firmu, kura pacientus nogādā mājās. Ja nav naudas, var vienoties, ka samaksās vēlāk.

Treškārt, mēdz būt gadījumi, kad izrakstīšanas dienā pacients kādu iemeslu dēļ nevar doties uz mājām, vajag dažas dienas uzgaidīt. Tādas situācijas rodas arī tad, ja slimniekam nav māju un jāmeklē vieta pansionātā vai patversmē. Tad slimnieks dažas dienas var uzturēties slimnīcas aprūpes nodaļā.

Madonā nosalst epilepsijas slimniece

Traģisko gadījumu sarakstu turpina Madonas slimnīca. Četrdesmit sešus gadus veco Baibu 2014. gada decembrī atveda uz slimnīcu, pēc divām stundām izrakstīja, bet pēc četrām dienām pārsimts metrus no slimnīcas atrada mirušu, visticamāk – nosalušu.

Baiba slimoja ar epilepsiju un depresiju, lietoja zāles, kuras dažkārt mēdza pārdozēt. Dzīvesbiedrs Uldis stāsta, ka Baiba tajā dienā dzirdējusi balsis un jautājusi viņam, vai viņš patiešām neko nedzird. Uldis nobijās un izsauca ātros. Ārste Baibu pazina no iepriekšējās reizes, Uldis bija pārliecināts, ka, ņemot vērā sirdzējas stāvokli, viņu slimnīcā paturēs vismaz trīs dienas. Viņai līdzi nebija ne dokumentu, tostarp invaliditātes apliecības, ne naudas maka un mobilā telefona, Uldis līdzi iedeva tikai drēbes.

Madonas slimnīcas medicīniskā direktore Astrīda Svilāne Latvijas Televīzijai stāstīja, ka Baiba tika novērota, ar viņu runāja, noskaidroja, vai viņa zina autobusu sarakstu un vai var tikt mājās. Pacientei bija dzīvesbiedra telefona numurs, un uzņemšanas nodaļas darbiniece mēģināja Uldi sazvanīt, taču neveiksmīgi.

Piebildīsim, ka pacientei nebija ne naudas autobusa biļetei, ne invaliditātes apliecības, kas ļauj braukt bez maksas, bet viņas mājas atrodas ārpus Madonas, laukos. Bija arī citi nopietni riska faktori – epilepsija, nespēja pilnībā orientēties apkārtnē, ziema.

Iedomāsimies, kā varēja attīstīties notikumi. Iespējams, autobusa šoferis atteicās vest bezbiļetnieci, sieviete devās uz savām lauku mājām kājām. Sākās epilepsijas lēkme, viņa pakrita, zaudēja samaņu un nosala. Ja slimnīcas personāls būtu aizsūtījis dzīvesbiedram īsziņu, lai brauc pacientei pakaļ, un sagaidījis vīrieša ierašanos, šī traģēdija nenotiktu.

Var izlikt arī naktī

Kā Madonā līdzīgās situācijās rīkojas tagad? Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs stāsta, ka katrs gadījums ir individuāls un tas jāizvērtē ārstam.

Ja ārsts uzskata, ka slimnieku nepieciešams novērot, slimnieks pa nakti var palikt observācijas gultās. Skatās arī, vai slimnieks ir personālam pazīstams vai nav. Ja notiek plānveida izrakstīšana dienā un pacientam nav iespēju nokļūt mājās, tad slimnīcas sociālais darbinieks sazinās ar pašvaldību.

Taču slimnīcai neesot jāuzņemas atbildība par pacienta dzīves gājumu. Nekādos noteikumos nav teikts, ka pacientu nedrīkst naktī izlikt uz ielas. Parasti slimnieki kaut kā nokļūst mājās.

Pēdējie teikumi skan biedējoši. Pēc sarunas radās iespaids, ka Madonā nav izstrādāta stingra sistēma, kas garantē, ka pacientu naktī neizliks uz ielas un viņš sveiks un vesels nokļūs mājās.

Puisis pārnāk mājās noasiņojis

Pirms dažiem gadiem sabiedrības sašutumu izraisīja notikums Ogres slimnīcā. Kādam 16 gadus vecam puisim, kurš nesen bija pārcietis operāciju, pēkšņi sākās sāpes vēderā, un viņu ar ātrajiem nogādāja slimnīcā. Ķirurgi sniedza palīdzību un vienos naktī jaunietim paziņoja, ka var iet mājās.

Jaunekļa mājas atradās vairāk nekā desmit kilometru no slimnīcas, bet nakts laikā sabiedriskais transports nekursē, un viņš devās mājās kājām. Labi, ka puisim bija iespēja sazvanīties ar tuviniekiem, kuri sacēla kājās vai pusi pagasta, kamēr atrada izpalīdzīgu kaimiņieni, kura ar savu auto aizbrauca pretim.

Kad jaunais cilvēks ieradies mājās, pēc gājiena gar šosejas malu viņa krekls un bikses no brūces bijušas vienās asinīs... Tuvinieki devās pie slimnīcas vadības meklēt taisnību, taču saņēma satriecošu, bet laikam jau patiesu atbildi: “Nē, nē, nē. Tik glaunas aprūpes nebūs, ka katram tur kaut ko sazvanīs un aizvedīs mājās.”

Vēlāk televīzijas kameru priekšā tā pati vadība jau smuki stāstīja, ka slimnīcas uzgaidāmā telpā taču esot kušete, kur var sēdēt un gaidīt, līdz tuvinieki atbrauc pakaļ vai pacients sagaida izsaukto taksi.

Kā šos jautājumus risina tagad? Ogres slimnīcā klāsta – ja naktī slimnieks nevar nokļūt mājās, viņš var pārnakšņot observācijas nodaļā, kur ir trīs gultas. Piemēram, ja ātrie atved slimnieku no Taurupes vai Meņģeles, naktī nevienu uz ielas neizliek. Par nakšņošanu observācijas nodaļā papildus nav jāmaksā.

Par slimnīcas pakalpojumiem jāmaksā tikai pacienta nodeva 4,27 eiro, kā arī par izmeklējumiem, ja tādi bijuši, piemēram, 2,85 eiro par rentgenu. Dažas iedzīvotāju kategorijas no pacienta nodevas ir atbrīvotas, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

Balvos var pārnakšņot izolatorā

Kas notiek citās mazpilsētu slimnīcās? Balvu slimnīcā informē, ka naktī nevienu slimnieku uz ielas neizliek. Lūk, nesens gadījums. Vīrietis no laukiem, piedzēries, sakāvies, pārsista galva, atvests ar ātrajiem. Brūci sašuva, slimniekam ļāva pārnakšņot izolatorā, kur ir brīvas gultas. Slimnīca nav tik noslogota, lai slimniekiem būtu jānakšņo, sēžot uz krēsliem.

No rīta pacients devās uz mājām. Naudas nebija, teica, ka brauks ar stopiem. Ar tuviniekiem slimnīcas darbinieki nevarēja sazināties, jo slimnieks nav varējis nosaukt nevienu telefona numuru. Par slimnīcas pakalpojumiem viņam būs jāmaksā 18,50 eiro – 4,27 eiro pacienta nodeva un 14,23 eiro par datortomogrāfiju. Atliek cerēt, ka slimnieks sekmīgi nokļuva mājās.

Rēzeknē slimnīcas viesnīca par 10 eiro

Kas notiek citur Latgalē? Rēzeknes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Sondore-Strode atbild, ka tie pacienti, kas naktī nevar nokļūt mājās, var izmantot slimnīcas dienesta viesnīcu. Uzturēšanās maksā 10 eiro diennaktī, cenā iekļautas brokastis.

Ko darīt, ja nav naudas, lai samaksātu par dienesta viesnīcu, un slimnieks negrib iet naktī ārā, ziemas aukstumā? Tad ir tiesības uzturēties slimnīcas telpās, netraucējot Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas darbu, līdz rodas iespēja nokļūt dzīvesvietā. Var izmantot labierīcības un bezmaksas dzeramo ūdeni.

Ja nav sava transporta, slimnīca piedāvā pacientus ar ierobežotām pārvietošanās spējām pēc izrakstīšanas no slimnīcas nogādāt dzīvesvietā. Tas gan nav lēti. Brauciens Rēzeknes pilsētas robežās maksā 12 eiro, novadā – 1,10 eiro par kilometru, ārpus Rēzeknes novada – 0,90 eiro par kilometru. Protams, var arī izsaukt taksometru.

Ja slimniekam nav mobilā telefona, Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas darbinieki atļauj izmantot slimnīcas telefonu, lai piezvanītu tuviniekiem vai izsauktu taksometru. Slimnīcā ir pilsētas autobusu saraksts un taksometru izsaukšanas tālruņa numuri.

Nepieciešamības gadījumā, lai pacientu nogādātu mājās, tiek iesaistīts arī pacienta dzīvesvietas sociālais dienests.

Daudz netrūka līdz nelaimei

Traģēdijas, kad pacienti nomiruši pa ceļam uz mājām, sabiedrību neatstāja vienaldzīgu. Laila Gedvarde no Babītes novada portālā manabalss.lv ierosināja vākt parakstus par pacientu drošību pēc izrakstīšanas no slimnīcas.

Uz to Lailu pamudināja arī notikums pašas radu lokā. Pirms pāris gadiem māmiņu ar piecgadīgu bērnu vienos naktī izrakstīja no Bērnu slimnīcas Vienības gatvē un faktiski izlika uz ielas. Ģimene dzīvo Babītes novadā, sava auto nav. Naktī autobusi nekursē, naudas taksometram nebija. Izmisusī māte naktī zvanīja radiem un draugiem un meklēja transportu. Arī radi sacēla kājās savus paziņas, līdz atrada draugu ar mašīnu, kurš māti ar bērnu aizveda mājās.

Vai nevarēja atrast cilvēcīgu iespēju bērnam un mātei līdz rītam pagulēt slimnīcā? Tas ir kārtējais neiejūtības un vienaldzības piemērs.

Tagad gan slimnīcā ir Vecāku māja, bet... Kādai mātei ar nepilnus četrus gadus vecu bērnu no Bauskas 2016. gada 15. janvārī vienos naktī ārsts pateica, ka var gaidīt rītu uz krēsliem koridorā līdz rītam. Ārsts uzskatīja, ka nav aklās zarnas iekaisuma, kamēr mazo pacientu mocīja 39 grādu temperatūru un stipras vēdera sāpes.

Labi, ka pēc piecām minūtēm atnāca medicīnas māsa un pavadīja uz Vecāku māju. Izrādījās, ka tur ir daudz brīvu vietu un var pārnakšņot. Bet ārsts teica, ka viss aizņemts!

Nakti nomocījās, jo bērns dega kā ugunīs. No rīta māte ļoti uzstājīgā tonī pieprasīja bērnu izmeklēt. Diennakti bērnu novēroja. Tikai 16. janvāra rītā ultrasonogrāfijā pēdējā brīdī atklāja, ka ir iekaisis un plīsis apendicīts, ir tūska un sastrutojums. Labās kājas muskulis arī bija iekaisis no aklās zarnas. Atveseļošanās bija grūta un ilga.

Bail iedomāties, kas būtu noticis, ja māte nebūtu bijusi tik uzstājīga un piekristu nakts vidū doties mājās...

Par drošību pēc izrakstīšanas

Laila Gedvarde portālā manabalss.lv raksta, ka ar savu iniciatīvu vēlas panākt slimnīcu atbildību par pacientu, izrakstot viņu no stacionāra.

Ārstam jāizvērtē, vai pacients pats var doties mājās. Ja nevar – obligāti sagaidīt viņa tuvinieku, draugu vai paziņu. Vientuļus cilvēkus pēc izrakstīšanas pavadītu specializēts pavadonis no slimnīcas vai no speciālas organizācijas, lai droši nogādātu mājās.

Likuma un Taisnības apkopotā informācija rāda, ka gandrīz visās slimnīcās ir izstrādāta sistēma, lai novērstu traģēdijas. Ne jau tāpēc cilvēku ārstē, lai viņš pēc tam nomirtu pie slimnīcas stūra. Taču tas, vai personāls ievēro šos noteikumus, vai ieklausās pacienta teiktajā un vienmēr izprot viņa situāciju, ir cits jautājums.