Kāpēc rādām Krievijai savus ieročus: ministrija skaidro Krievijas virsnieku vizīti Ādažos
Nedēļas sākumā Aizsardzības ministrija (AM) informēja par vizīti, kuras laikā Ādažu militārajā bāzē viesojās trīs Krievijas bruņoto spēku virsnieki. Šādas vizītes, kuru laikā valstis atļauj inspicēt savu bruņojumu, paredz starptautiskās vienošanās, taču vienkāršs skaidrojums šādu procedūru nepieciešamībai līdz šim ir izpalicis. Portāls Jauns.lv iedziļinājās konkrēto saistību būtībā, lai noskaidrotu, kādēļ Latvijai ir jāatrāda savs bruņojums un ko par šādu atklātību austrumu kaimiņa priekšā saņemam pretī.
Novērtējuma vizītes laikā no 5. līdz 7. martam Krievijas bruņoto spēku pārstāvji apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigāde Ādažos, lai pārbaudītu, vai Latvijas ikgadējā sniegtā vispārējā militārā informācija par šo vienību atbilst reālajai situācijai.
Pamats šādām vizītēm ir Eiropas Drošības un sadarbības drošības organizācijas (EDSO) (Organization for Security and Co-operation in Europe, OSCE) izstrādātie mehānismi, no kuriem īpaši būtisks ir tā dēvētais Vīnes dokuments, kura būtību plašāk skaidro AM.
Viena vizīte un 3 inspekcijas gadā
Vīnes dokuments, kas apstiprināts 2011. gadā, nosaka dalībvalstu (57 valstis) ikgadēju brīvprātīgu militārās informācijas apmaiņu (bruņoto spēku kapacitāte, budžets, personāls, bruņojums, aizsardzības plānošana) un informācijas pārbaudes mehānismu – inspekcijas un novērtējuma vizītes, kuru laikā iespējams iegūt informāciju par kaimiņvalstu bruņotajiem spēkiem un bruņojuma pašreizējo stāvokli.
Atbilstoši EDSO kvotām Latvijai ir jāuzņem viena novērtējuma vizīte un trīs bruņojuma kontroles inspekcijas gadā.
Izņēmums ir Krievija un Francija, kurām ir jāuzņem divas novērtējuma vizītes gadā.
Analoģiski Latvija veic bruņojuma kontroles inspekcijas un novērtējuma vizītes pārējās EDSO dalībvalstīs, tostarp arī Krievijā.
Inspicē kazarmas, ēdnīcu un pat kapelu
Saskaņā ar Vīnes dokumentu iespējamas divu veidu vizītes.
Pirmkārt, bruņojuma kontroles inspekcija, kad noteiktā laika posmā tiek apmeklēts (var veikt arī pārlidojumu ar helikopteru) noteikts apgabals, kurā ietilpst militārās vienības. Inspicētās vienības lielums parasti ir vismaz 1000 karavīri.
Otrkārt, novērtējuma vizīte – konkrēti vienas vienības apmeklējums, kā tas bija nupat Ādažu militārajā bāzē.
Vizītes laikā vienības komandieris, atbilstoši Vīnes dokumentam, sniedz prezentāciju par savu vienību, pēc tam tiek apskatīts vienības izvietojums – karavīru kazarmas, ēdnīca, medicīnas centrs, kapela, kaujas tehnikas izvietojums un kaujas tehnika.
Pusdienlaiks Ādažu militārajā bāzē
No padomju laikiem daļā sabiedrības varētu būt nostiprinājies uzskats, ka dienējošs karavīrs ēd ļoti pieticīgi. Taču Ādažu militārās bāzes apjomīgā ...
Savukārt bruņojuma kontroles inspekciju mērķis ir pārliecināties, vai noteiktajā teritorijā nenotiek militāras mācības, par kurām būtu jāinformē pārējās EDSO dalībvalstis, un vai militārā informācija par bruņoto spēku vienībām atbilst iesniegtajiem datiem.
Katrai valstij ir jāziņo par mācībām, ja tajās piedalās vismaz 9000 karavīru un jāaicina novērotāji, ja dalībnieku skaits ir vismaz 13 000.
Abos gadījumos paziņojums par ierašanos vizītē tiek paziņots īsi pirms ierašanās (vismaz 36 stundas iepriekš), lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku ticamību par pārbaudāmās valsts bruņoto spēku stāvokli.
Par Latviju visvairāk interesējas Krievija un Baltkrievija
Kā skaidro ministrijā, parasti šādu pasākumu ietvaros NATO valstis apmeklē ne-NATO valstis un otrādi.
“Līdz ar Latvijas iestāšanos NATO ir pieaudzis informācijas apmaiņas apjoms ar alianses dalībvalstīm un ievērojami samazinājies to valstu skaits, kuras vēlētos apmeklēt Latviju Vīnes dokumenta vai Atvērtā debesu līguma ietvaros (kas ir atsevišķs līgums par iespēju valstīm veikt novērošanas pārlidojumus virs otras valsts teritorijas Eirāzijas kontinentā un ASV, Kanādā),” portālu Jauns.lv informē AM Preses nodaļas vecākā referente Aiva Kokoriša.
Ādažos turpinās starptautiskās mācībās "Summer Shield XIV"
Saskaņā ar ministrijas pausto, pēdējos gados Latvija uzņem inspekcijas, novērtējuma vizītes un novērtējuma lidojumus galvenokārt no Krievijas un Baltkrievijas, tikai atsevišķos gadījumos organizējot tās citām ne-NATO valstīm.
Arī Latvija katru gadu izmanto iepriekšminēto līgumu sniegtās iespējas, dodoties novērtējuma vizītēs, inspekcijās un novērtējuma lidojumos uz Krieviju un Baltkrieviju.
Latvijā uz mācībām "Saber Strike 2017" ierodas vairāk nekā 400 ASV jūras kājnieku
Mehānismi EDSO dalībvalstu sodīšanai nepastāv
Paralēli šīm vizītēm pastāv otrs “atskaitīšanās veids”, proti, katra valsts gada noslēgumā iesniedz pārskatu par tās armijas personālsastāva lielumu, kaujas lidmašīnu, kaujas un transporta helikopteru, artilērijas vienību, tanku un bruņumašīnu skaitu.
Attiecīgi bruņojuma kontroles vizīšu laikā tiek pārbaudīts, vai iesniegtā informācija atbilst reālajiem datiem.
Pēc pārbaudes rezultātu izvērtējuma tiek sagatavots ziņojums EDSO, sniedzot vērtējumu par to, kā konkrētā dalībvalsts ievēro Vīnes dokumenta prasības.
Bruņojuma kontroles vizītes laikā netiek veikta precīza tehnikas uzskaite, jo tā tiek īstenota cita līguma ietvaros ar nosaukumu “Konvencionālo spēki Eiropā” (CFE), no kura Krievija izstājās 2007. gadā, neilgi pirms bruņotā konflikta uzsākšanas Gruzijā.
Vīnes dokuments ir politiski saistošs, kas nozīmē, ka nepastāv juridiski mehānismi, kā sodīt EDSO dalībvalsti, ja rodas šaubas par datu patiesumu vai tiek pierādīta datu nesakritība.
Gan Latvija, gan NATO kopumā Krievijas pusei ir vairākkārt aizrādījusi par neskaidrībām ar dokumentos atspoguļotajiem datiem.
Piemēram, salīdzinot iepriekšējā gada datus ar nākamajā gadā uzrādītajiem, konstatēts, ka pēkšņi notikušas straujas izmaiņas skaitļos, par kurām Krievija nav sniegusi skaidrojumu.
Ministrijā informē, ka vislielākie pārmetumi, kas izteikti Krievijai, parasti saistās ar mācību caurskatāmību (transparency).
“Piemēram, Krievijas bruņotajiem spēkiem ir tendence vienas mācības sadalīt vairākās mazākās, un tad formāli veidojas situācija, ka paralēli notiek vairākas nelielas mācības, par kurām atsevišķi nav jāziņo, lai gan tās visas ir vienu lielāku mācību sastāvdaļa. Tādā veidā Krievija mēģina izvairīties no novērotāju aicināšanas vai arī uz mācību noslēguma pasākumu uzaicina tikai diplomātus-militāros atašejus, kas ir formāla rīcība un nenozīmē, ka tiks nodrošināta mācību patiesa atklātība un caurskatāmība,” skaidro AM pārstāve.
Šāda prakse tika novērota vēl pavisam nesen, militāro mācību “Zapad 2017” laikā.
Krievijas un Baltkrievijas kopīgi rīkotās militārās mācības "Zapad 2017"
Krievijas un Baltkrievijas vērienīgie militārie manevri "Zapad 2017".
Turklāt kopš 2014. gada kara Ukrainā Krievijas nelikumīgā okupācijā atrodas vairākas teritorijas Eiropā – daļa Doņeckas, Luganskas apgabala, kā arī Krimas autonomā republika (pārējās – Pārdņestra, Dienviosetija un Abhāzija), un tās apmeklēt nav iespējams.
Šī iemesla dēļ virknē teritoriju tiešā veidā novērtēt reālo Krievijas bruņoto spēku situāciju neesot iespējams.
Krievija bloķē sev nelabvēlīgās saistību izmaiņas
Protams, neizpaliek arī kritika un pārmetumi no Krievijas puses.
“Kā zināms, Krievijas puse regulāri izsaka bažas par NATO paplašināto klātbūtni Baltijas valstīs, tādēļ arī bruņojuma kontroles vizītes laikā mēģina uzzināt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Latvijā izvietoto kaujas grupu. Lai gan NATO paplašinātās klātbūtnes Baltijas valstīs kaujas grupas ir nelielas un neietilpst Vīnes dokumenta atskaitīšanās mehānismā, par šīm vienībām Krievija, kā arī jebkura cita EDSO dalībvalsts saņem pamatinformāciju,” stāsta ministrijā.
Ņemot vērā Krievijas neparedzamo rīcību, kas tika īstenota pret Ukrainu, notikuši mēģinājumi Vīnes dokumentā ieviest izmaiņas, lai bruņojuma kontroles vizītes padarītu ātrākas, efektīvākas un ļautu novērst un norādīt uz aizdomu pamatotību, tomēr Krievija šobrīd bloķē jebkādus šī dokumenta modernizēšanas mēģinājumus.
Mēģinājumi slēgt papildu vienošanās tiek noraidīti
Ministrijā piebilst, ka NATO un Krievijas savstarpējās formālas attiecības tika pārtrauktas 2014. gada pavasarī Krievijas veiktās Krimas aneksijas un agresijas Ukrainas austrumos dēļ (EDSO ietvaros tā joprojām saglabājusies).
Pašreizējā NATO politika attiecībā pret Krieviju, kā zināms, balstās atturēšanā un politiska dialoga uzturēšanā.
Taču, neskatoties uz saspīlēto situāciju, gan rietumvalstis, gan Latvija, neraugoties uz pēdējās desmitgades Krievijas agresīvo uzvedību, vēlas uzturēt savstarpējo kontaktu, lai neieslīgtu pilnīgā abpusējā izolācijā.
Tā, piemēram, 2016. gada decembrī Latvija Krievijai piedāvāja noslēgt divpusējo līgumu par papildus Vīnes dokumentam veicamu abpusēju vizīšu apmaiņu, bet 2017. gada 9. martā Krievijas puse noraidīja Latvijas piedāvājumu, tādējādi apliecinot savu nevēlēšanos veidot ilgtermiņa pārskatāmas attiecības.
“Noslēdzot Latvijas piedāvāto vienošanos par uzticības un drošības veicinošiem pasākumiem uz Vīnes dokumenta bāzes, Latvija un Krievija varētu mazināt abpusējas bažas, jo tiktu panākta abu valstu ilgtermiņa iespēja konsultēties un apmeklēt militāros objektus un militārās mācības reģionā,” skaidroja AM pārstāve.
Ministrijā arī informēja, ka šāda veida līgumi jau pastāv starp vairākām NATO un ne-NATO valstīm. Latvijai šāds līgums ir noslēgts arī ar Baltkrieviju, un tas veiksmīgi tiek īstenots jau 15 gadus.
Piedāvājumus vienoties par papildu divpusējo vienošanos uzticības un drošības jautājumos Latvija Krievijai izsaka jau kopš 2003. gada, taču Krievija šos piedāvājumus līdz šim ir konstanti noraidījusi.
