Klientei Kaņepes Kultūras centra bārā atlikumā izdod viltotus 50 eiro

Ieva portālam Jauns.lv pastāstīja: „Februārī ar 100 eiro naudas zīmi norēķinājos Kaņepes Kultūras centrā (KKC), kur man atlikumā izdeva arī 50 eiro viltotu banknoti. Jāteic, ka KKC pie kases nebija aparāts, kas pārbauda, vai banknotes, kas tiek saņemtas vai izdotas ir viltotas, kā tas, piemēram, ir vairumā lielveikalu. Vēlāk ar šo naudas zīmi gribēju norēķināties „Rimi” un tur kasiere konstatēja, ka tā ir viltota un man atdeva to atpakaļ. Gāju uz KKC sūdzēties. Tur panācu vienošanos, ka KKC man nevis atdod īstu naudu, bet gan piešķir dāvanu karti 50 eiro vērtībā.

KKC izsauca policiju, kas naudas zīmi konfiscēja un man bija jāiet uz policiju sniegt paskaidrojums. Tas viss sagādāja pamatīgas galvassāpes”.

Jāteic, ka šajā gadījumā Ievai savā ziņā ir paveicies, jo viņa naudu nevis pazaudēja, bet gan ieguva dāvanu karti. Tajā pašā laikā likumu ir pārkāpusi „Rimi” pārdevēja, kura Ievai atdeva atpakaļ viltoto naudaszīmi. Pēc likuma pārdevējai par viltoto banknoti vajadzēja ziņot policijai. Savukārt Ieva pazaudēto summu atgūtu tikai tad, ja tiktu noskaidrots, kas banknoti ir viltojis un no viltotāja tiesas ceļā piedzītu zaudējumus. Tagad šo gadījumu izmeklē policija.

Arī Kaņepes Kultūras centrs ir cietušais

Ar viltoto naudas zīmi pirmo reizi nācās sastapties ne tikai Ievai, bet arī KKC, kurš tagad izrādījies par visvairāk cietušo. KKC izpilddirektors Kaspars Kondratjuks portālam Jauns.lv pastāstīja:

„9. februārī kliente iegādājās dzērienus Kaņepes Kultūras centra bārā, maksājot ar 100 eiro banknoti un saņemot atlikumu. Četras dienas vēlāk viņa vērsās pie mums ar apgalvojumu - veikalā „Rimi” klientei esot teikts, ka naudas zīme ir viltota; viņa vēlējās apmainīt viltoto naudas zīmi pret īstu.
 
Mēs rīkojāmies saskaņā ar likumu – uzreiz vērsāmies Valsts policijā, no kuras saņēmām norādījumu viltoto naudu nepieņemt. Policija pati sazinājās ar pircēju, prasot iesniegumu un viltoto naudas zīmi. Šobrīd policija veic izmeklēšanu, mēs pilnībā sadarbojamies, sniedzot mums pieejamo informāciju. Mums nav ne tiesību, ne pamata mainīt naudu pret viltotu, kamēr tiek veikta izmeklēšana - to nosaka likums.
 
Ja klientes apgalvojums ir taisnība, tas nozīmē, ka konkrētajā datumā kāds ir iedevis bārā viltotu naudas zīmi, un tādā gadījumā arī Kaņepes Kultūras centrs ir cietušais. Bet, tā kā pircēja ir mūsu kliente, kamēr notiek šo apstākļu izmeklēšana, esam viņai izsnieguši dāvanu karti zaudētās summas apmērā izmantošanai Kaņepes Kultūras centrā.

Lai nodrošinātos pret šādām situācijām nākotnē, esam iegādājušies iekārtu, ar ko pārbaudām banknotes pret viltojumiem”.

Viltotu naudu apmainīt pret īstu var tikai gadījumā, ja noķer un tiesā viltotāju

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska portālam Jauns.lv skaidroja:

„Visos gadījumos, kad ir konstatētas naudas zīmes ar iespējamām viltojuma pazīmēm, personai, kura to ir konstatējusi, ir jāziņo par to Valsts policijai un nedrīkst pieļaut viltotās naudas zīmes tālāku izplatīšanu, tajā skaitā arī veikalu pārdevējiem, konstatējot šādu aizdomīgu naudas zīmi, jāziņo un jānodod policijas rīcībā aizdomīgā naudas zīme.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 97. panta pirmo daļu „cietušais, ņemot vērā viņam nodarīto morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, piesaka šā kaitējuma apmēru un izmanto savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai”. Līdz ar to šajā konkrētajā gadījumā cietusī persona var pieteikt zaudējuma kompensāciju kriminālprocesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmo daļu „kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu”. Līdz ar to cietušais faktiski var saņemt kompensāciju kriminālprocesā tikai pēc vainīgās personas noskaidrošanas un viņa notiesāšanas vai arī gadījumā, ja vainīgā persona gatava labprātīgi atlīdzināt nodarīto kaitējumu jau pirmstiesas procesa laikā”.

Valsts policija norādījusi, ka pie veikala kases atklāto viltoto naudu kasierim ir jākonfiscē un to vēlāk jānodod policijai. Ir gadījumi, ka pircējam apsardze lūdz aizkavēties līdz policijas ierašanās brīdim, bet ir arī gadījumi, kad pircējs no veikala aiziet, atstājot viltoto banknoti. Situācijas var būt dažādas, jo ne vienmēr veikalā ir apsardze un pārdevējs var aizturēt pircēju, kurš norēķinās ar viltotu naudas zīmi. Pārsvarā jau pircējs skaidro, ka viltoto naudaszīmi ieguvis nejauši – viņš neesot pamanījis, ka kādā citā veikalā viņam izdota viltota banknote.

Latvijā viltota nauda salīdzinoši maz

Latvija kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju un Lietuvu ir starp tām eirozonas valstīm, kurās ir vismazākais naudas viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. 2017.gada otrajā pusgadā eirozonas valstīs konstatēti 363 000 viltotu eiro banknošu. Savukārt Latvijā pērn atklātas 1749 viltotas naudas zīmes, kas gan ir par 11% vairāk nekā aizpērn. Apmēram 60% viltojumu bija 50 eiro banknotes, bet 20% gadījumu - 20 eiro banknotes.

Policijas pārstāve Gžibovska norādījusi, ka par naudas zīmju viltošanu vai tīšu iegādāšanos, glabāšanu vai izplatīšanu ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods ar vai bez mantas konfiskācijas.

Janvāra beigās Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par 50 eiro banknošu izgatavošanu, glabāšanu un izplatīšanu, kopumā viltojot 1000 banknošu. Par minēto noziegumu policija aizturēja trīs vīriešus - 1965., 1970. un 1988.gadā dzimušus. Viņi Rīgā, kādas tipogrāfijas uzņēmuma telpās, nodarbojās ar naudas viltošanu, glabāšanu un izplatīšanu lielā apmērā starptautiskā līmenī. Izmeklēšanas laikā tika veiktas vairākas kratīšana un izņemti noziedzīgā nodarījuma lietiskie pierādījumi - tipogrāfijas iekārtas un ierīces, dažādas klišejas naudas zīmju reljefa un detaļu izgatavošanai, kā arī izgatavotā un daļēji izgatavotā produkcija 50 000 eiro vērtībā.

Kā atpazīt viltotu naudu?

Gan eiro monētas, gan banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki var zaudēt modrību. Cilvēki tiek aicināti iepazīt naudas zīmju dizainu un drošības pazīmes – viltojumu kvalitāte (it īpaši monētām) pārsvarā ir zema, pietiek aptaustīt, apskatīt un pagrozīt banknoti vai aplūkot rūpīgāk monētu, lai atšķirtu viltotu naudas zīmi. Visus viltojumus var atpazīt, jo viltotāji izmanto pilnīgi citas tehnoloģijas nekā īstie naudas drukātāji. Katrai viltotajai banknotei būs kaut kas pilnīgi aplams, kaut kas būs ļoti nekvalitatīvi izgatavots, skaidrojis Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

* Pirmais, sākam ar tausti. Viltojums parasti ir gluds, nereti pat glancēts, savukārt īstām banknotēm ļoti labi var sajust reljefu cipariem un attēliem.

* Uzmanība jāpievērš arī izskatam. Tauriņš, salīdzinot īsto un viltoto naudaszīmi, stāsta, ka „hologrammas joslā ir caurskata zīme, kur jābūt meitenes portretam. Ja mēs skatāmies viltojumā, tur vairāk pēc spoka izskatās, nevis pēc jaunas meitenes”. Vēl šādai naudaszīmei ir jābūt smaragdzaļajai krāsai. Pa piecdesmitnieku pārvietojas zaļās krāsas līnija. Viltojumam šāda pārvietošanās nenotiek - gaišākā līnija ir tur, kur viņa ir, bet īstai naudaszīmei tā pārvietojas.