Šnore noraida Krievijas kritiku par Latvijas izglītības sistēmas reformu
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentārās asamblejā (PA) Vīnē Latvijas pārstāvis Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK) kategoriski noraidījis Krievijas delegācijas pārstāvju kritiku saistībā ar Latvijā plānoto pakāpenisko pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, informēja Saeimas Preses dienestā.
Latvijas delegācijas vadītājs reaģēja uz sanāksmes debatēs izskanējušajiem Krievijas delegācijas pārstāvja Artjoma Turova izteikumiem, kurš apgalvoja, ka, Latvijai 2021./2022.mācību gadā pilnībā pārejot uz vidējās izglītības ieguvi latviešu valodā, tiks pārkāptas vienas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju, kuri pieder pie nacionālajām minoritātēm, tiesības saglabāt un attīstīt savu dzimto valodu.
Šnore, reaģējot uz šiem izteikumiem, tos nosauca par viltus ziņām, norādot, ka nedz krieviem, nedz citu minoritāšu pārstāvjiem Latvijā nav liegts apgūt un saglabāt savu dzimto valodu. Tāpat viņš Krievijas pārstāvjiem vaicāja, cik skolās Krievijā iespējams iegūt izglītību nacionālo minoritāšu valodās. "Vai jums ir latviešu skolas? Vai jums ir ukraiņu skolas? Krievijā dzīvo miljoniem ukraiņu. Vai jūs apmaksājat skolas viņu valodā? Nē! Tā vietā jūs slēdzat pēdējo ukraiņu valodas bibliotēku Krievijā," pauda EDSO PA Latvijas delegācijas vadītājs.
EDSO PA ziemas sesijā uzstājās arī EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Lamberto Zanjērs. Debatēs pēc Zanjēra ziņojuma Šnore uzstājās ar runu par minoritāšu tiesību pārkāpumiem Krievijā, vēršot klātesošo uzmanību uz to, ka pēdējā laikā būtiski samazināta tatāru, baškīru un citu mazākumtautību valodu apmācība Krievijas nacionālo republiku skolās, kas tur izsaucis plašus protestus. Tāpat Latvijas delegācijas vadītājs aicināja komisāru iejaukties, lai pārtrauktu Krimas tatāru diskrimināciju Krimā, kur cilvēktiesību situācija katastrofāli pasliktinājusies pēc Krievijas okupācijas.
Atbildot Šnorem, EDSO komisārs apliecināja, ka sekos līdzi mazākumtautību valodu stāvoklim Tatarstānā, Baškīrijā un citās Krievijas nacionālajās republikās un plāno vizītē apmeklēt Kazaņu, lai klātienē iepazītos ar šo problēmu. Arī Krimas tatāru diskrimināciju Zanjērs atzina par problēmu, kuru nepieciešams risināt.
EDSO PA Latvijas delegācijas loceklis Atis Lejiņš (V) norāda - zīmīgi, ka EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos, uzstājoties publiski, ne reizi nepieminēja Latvijas izglītības sistēmas reformu, neskatoties uz Krievijas pārstāvju aicinājumiem to vērtēt EDSO un apgalvojumiem, ka tā esot diskriminējoša.
Sanāksmes laikā EDSO PA Latvijas delegācijas vadītājam bija arī divpusēja tikšanās ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos. Tās laikā pārspriesti ar Latvijas mazākumtautībām saistīti jautājumi.
