Guseļņikovs: Rimšēvičs melo, ka "Norvik" banka grib no Latvijas piedzīt 200 miljonus
Latvijas Bankas prezidents Ilmāra Rimšēviča apgalvojums, ka "Norvik banka" un tās īpašnieki prasībā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, neatbilst patiesībai, ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotās rakstiskā atbildē aģentūrai LETA apgalvoja "Norvik bankas" lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.
Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičš eso izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību. Tomēr Guseļņikovs izvairījās publiskot prasības apmēru.
Guseļņikovs stāsta, ka ar prasībā šķīrējtiesā grib panākt, ka vēja parku attīstītāju SIA "Winergy" tiek izslēgts no krimināllietas par naudas izkrāpšanu, lai varētu uzņēmumu pārdot.
"Norvik bankas" īpašnieks norādīja, ka Latvijas valdībai piedāvāti vismaz divi iespējamie risinājumi strīda atrisināšanai, kam nebūtu nepieciešama valsts nauda. Abi esot noraidīti.
"Bet mēs iesniegsim vēl piedāvājumu drīzumā. Mēs esam pārliecināti par savu prasību, taču mūsu mērķis ir draudzīgs risinājums. Tādēļ darīsim visu, lai izvairītos no starptautiskas tiesvedības," klāsta Guseļņikovs.
"Tā ir sarežģīta lieta. Banka, kurai bija negatīvs kapitāls, nezin kāpēc izsniedza desmitus miljonus sazin kur un tika vienkārši izlaupīta regulatora bezdarbībā. Vienīgais aktīvs – vēja parks – tika novests līdz maksātnespējai ar fiktīviem kreditoriem un [Māra] Sprūda administratoriem. Daļu aktīvu piesavinājās Andra Linuža uzņēmums "Enercom plus". Pēc krāpnieku iecerēm no tādiem zaudējumiem un viņu augstā "jumta" varas elitē bankai nevajadzēja atgūties. Bet tad uzradāmies mēs," savu pozīciju skaidro Guseļņikovs.
Pēc viņa teiktā, divu gadu laikā dažādos veidos izdevies atgriezt aktīvus un uzlabot situāciju. Pēc ierosinātās krimināllietas lielākā daļa krāpnieku nonākusi tiesas priekšā. "Divi no galvenajiem personāžiem Sprūds un Linužs gan nav viņu vidū," secina Guseļņikovs.
Viņš uzsver, ka patlaban vēja parks strādājot un ģenerējot tik lielu naudas apriti, ar ko būtu pietiekami, lai atdotu bankai visu kredīta summu. Turklāt šo plūsmu garantējusi valsts, jo tā iekļauta īpašajā kvotā.
"Bet palikusi vēl viena problēma – kredīts ir par lielu esošajam bankas kapitālam. Nevienam kredītam nevajadzētu būt lielākām par 25% no kapitāla. Formāli tas ir pārkāpums, bet tāda situācija izveidojās jau pirms mums," situāciju apraksta baņķieris.
Lai to novērstu, vēja parku esot jāpārdod. Bankai esot virkne pircēju, bet viņi visi prasot izslēgt "Winergy" no krimināllietas, jo patlaban tieši šī juridiskā persona ir apsūdzēto sarakstā un "formāli valsts var piemērot lielus sodu vai daļēji konfiscēt".
"Šādu risku pircēji nevēlas uzņemties, bet mēs nevaram pārliecināt prokuratūru izslēgt juridisko personu no apsūdzēto saraksta. Apmaiņā pret to mūs lūdz atteikties no materiālajiem zaudējumiem lietā. Bet ja lieta paliks bez materiālajiem zaudējumiem, tad kādu spriedumu Latvijas tiesa var piemērot krāpniekiem? Izveidojusies pata situācija – mēs nevēlamies sagādāt dāvanas krāpniekiem, bet FKTK prasa steidzami tikt vaļā no vēja parka un nevēlas gaidīt kriminālprocesa beigas, lai arī kredīts tiek dzēsts atbilstoši grafikam," savu viedokli izklāstīja Gusļņikovs.
Tādejādi banka esot iesprostota starp divu valsts iestāžu prasībām. Lai to risinātu, tiekot meklēta taisnība ārpus Latvijas robežām.
Noliedz, ka "Norvik banku" iegādājis par aizņemtu naudu
Guseļņikovs noliedz, ka banku būtu pircis par aizņemtiem līdzekļiem, kā to otrdien apgalvoja aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
"Tie, protams, ir dīvaini un patiesībai neatbilstoši apvainojumi," ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotās apgalvoja Guseļņikovs.
Viņš izvairījās atbildēt, kur un kā ieguvis kapitālu, par ko iegādāta banka. Guseļņikovs neatbildēja uz virkni jautājumu, tostarp, vai mēģina banku pārdot.
Pārmetumi par korupcijas gadījumiem finanšu nozarē esot esošās situācijas spogulis
Pārmetumi par korupcijas gadījumiem finanšu nozarē ir esošās situācijas spogulis, nevis provokācija, - tā ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotās rakstiskā atbildē pauda Guseļņikovs, komentējot Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) viedokli, ka "Norvik banka" vadības aktivitātes medijos uzskatāmas par provokāciju un vēršanos pret valsti.
"Vai tā ir provokācija, ja jums nepatīk savs attēls spogulī?" jautā Guseļņikovs.
Viņš arī par smieklīgiem dēvē apgalvojumus par koordinētu vēršanos pret Latvijas finanšu sistēmu.
Kā ziņots, Kučinskis un Reizniece-Ozola "Norvik banka" vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskata par provokāciju un vēršanos pret valsti.
Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu, gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.