FKTK aicinājusi Latvijas Banku izsniegt vēl vienu ārkārtas aizdevumu "ABLV Bank"

"Pašlaik nacionālā banka vērtē kā aizdevuma ķīlu piedāvātos vērtspapīrus. Par aizdevumu izsniegšanu ir saņemts arī "ABLV Bank" uzraugošās Eiropas Centrālā bankas novērtējums," sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Vienlaikus viņš informēja, ka Latvijas Banka ir aicinājusi izskatīt šo jautājumu Finanšu ministrijas organizētajā un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vadītajā Latvijas Pastāvīgajā darba grupā iespējamas finanšu krīžu vadības jautājumos.

"Līdzīgi kā iepriekš sniegtais 97,5 miljonu eiro aizdevums, arī šajā gadījumā Latvijas Banka, īstenojot monetārās politikas operācijas un saņemot FKTK ierosinājumu, var nodrošināt ārkārtas likviditātes palīdzību komercbankai. Aizdevums ir labi nodrošināts, jo tiek izsniegts pret drošu ķīlu," piebilda Silakalns.

Iepriekš "ABLV Bank" saņēma aizdevuma 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu. Šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Turklāt par labu centrālajai bankai dotās vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski pārsniedz aizdevuma apmēru.

FKTK Komunikācijas daļas pārstāve Agnese Līcīte aģentūrai LETA norādīja, ka lēmumu par ārkārtas likviditātes palīdzības sniegšanu kredītiestādei pieņem Latvijas Banka.

"Savukārt lūgumu izskatīt iespēju aizdevumu saņemt, Latvijas Bankai izsaka pati kredītiestāde. FKTK pirms tam atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem sniedz tai novērtējumu par kredītiestādes finanšu stāvokli, lai Latvijas Banka varētu pieņemt atbilstošu lēmumu. "ABLV Bank" gadījumā atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem aizdevuma izsniegšanai tiek saņemts arī Eiropas Centrālās Bankas (ECB) novērtējums. Līdz ar to, FKTK un ECB sniedza novērtējumu, nevis aicina sniegt aizdevumu," skaidroja Līcīte.

"ABLV Bank" sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte aģentūrai LETA norādīja, ka "ABLV Bank" nav lūgusi piešķirt vēl vienu aizdevumu Latvijas Bankai. "Runa ir jau par iepriekš izteikto lūgumu Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā, ieķīlājot daļu no bankas rīcībā esošajiem vērtspapīriem. Process paredz, ka šis darījums var notikt pa daļām," atzīmēja Bunte, atgādinot, ka Latvijas Bankas šī lūguma ietvaros ir jau aizdevusi "ABLV Bank" 97 miljonus eiro, pretī saņemot kā nodrošinājumu vērtspapīru portfeli.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai "FinCEN" pārskatītu savus priekšlikumus. "Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus," uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka "ABLV Bank" un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ "FinCEN" paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. "ABLV Bank" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. "ABLV Bank" atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.