Sprādzieni, silikona līķi un vācu konservi: "Dvēseļu puteņa" aktieri dzīvojas īstos Ziemassvētku kauju ierakumos
Gaidot Latvijas simtgadi, manāmi sarosījušies kultūras jomas pārstāvji, kuri valsts apaļajā jubilejā iecerējuši pasniegt tautai skatāmas un klausāmas dāvanas. Šajā ziņā īpaša atbildība, šķiet, gulst uz filmas “Dvēseļu putenis” veidotāju pleciem, jo režisora Dzintara Dreiberga komanda ir pieskārusies tiem izšķirošajiem vēstures momentiem, kuri vistiešākajā veidā ir saistīti ar mūsu valsts tapšanu. Agrā piektdienas rītā izbraucām Tīreļa purva virzienā, lai pavērotu, kā norit gaidītās latviešu strēlnieku filmas ziemas posma jeb Ziemassvētku kauju filmēšana.
Portāls Jauns.lv viesojās filmēšanas laukumā piektajā filmas ziemas posma filmēšanas dienā.
Darbība notika Ziemassvētku kauju muzejā, Valgundes pagastā.
Filmēšanas laukumā atradās galvenās lomas atveidotājs Oto Brantevics (strēlnieks Artūrs Vanags), Gatis Gāga (strēlnieks Konrāds), Jēkabs Reinis (strēlnieks Miķelsons), Sandis Pēcis (igaunis Riho Melcs) Raimonds Celms (strēlnieks Edgars, galvenā varoņa brālis), Vilis Daudziņš (pulkvedis Sala) un Oskars Morozovs (filmā attēlo pastnieku).
Pārējo strēlnieku atveidošanai šajās ainās tika pieaicināti arī aptuveni simts masu skatu dalībnieki.
"Dvēseļu putenis" Ziemassvētku kauju filmēšana Valgundes pagastā
Gaidot Latvijas simtgadi, manāmi sarosījušies kultūras jomas pārstāvji, kuri valsts apaļajā jubilejā iecerējuši pasniegt tautai skatāmas un klausāmas dāvanas. Šajā ...
"Dvēseļu putenis" Ziemassvētku kauju filmēšana Valgundes pagastā
Gaidot Latvijas simtgadi, manāmi sarosījušies kultūras jomas pārstāvji, kuri valsts apaļajā jubilejā iecerējuši pasniegt tautai skatāmas un klausāmas dāvanas. Šajā ...
Filmai “Dvēseļu putenis” sāk filmēt Ziemassvētku kauju ainas
„Ziemassvētku kauju muzejā”, kur pirms vairāk nekā simts gadiem pirmo reizi plecu pie pleca cīnījās visi latviešu strēlnieku pulki, ir ...
“Ja mani nošaus, vismaz vācietim nebūs”
Todien tika uzņemtas ainas, kurās strēlnieki pēc iebrukuma vācu blindāžās sēž ap Ziemassvētku eglīti, ēd tur atrastos labumus un pako no mājām atsūtītos sūtījumus.
Tika filmētas arī atsevišķas ainas ar galvenā varoņa Artūra Vanaga un viņa brāļa Edgara dialogiem.
Oto Brantevics, kurš filmā atveido Artūru, bija vērojams kopā ar sava brāļa Edgara lomas atveidotāju Nacionālā teātra aktieri Raimondu Celmu.
Pavisam netālu pie ugunskura, ietērpies streļķu šinelī, uz bērza bluķīša sēdēja arī aktieris Gatis Gāga, ik pa laikam izskrienot cauri savai dialoga daļai: “Ja mani nošaus, vismaz vācietim nebūs.”
Producente Inga Praņevska izskaidro, ka filmēšanas process ir gana laikietilpīgs un pieprasa skrupulozu pieeju gan no režisora, gan aktieriem – tika plānots, ka īsā vārdu apmaiņa strēlnieku apmetnē pie ugunskura tiks filmēta vismaz stundu.
Jāteic, ka kopumā pārņem visnotaļ savādas emocijas. Netālu no vietas, kur ar teltīm, elektrību, bezvadu internetu un siltu kafiju ir izvietojusies filmēšanas komanda un kostīmos tērpti aktieri, pirms vairāk nekā simts gadiem, Ziemassvētku kaujās pretim vācu lodēm devās latviešu zēni, kuri iepriekš karu nebija redzējuši.
“Līdz brīdim, kad mani vienaudži sastapās ar kara realitāti un dzīves skarbo pusi, viņi dzīvoja, nedomājot par draugu un radu nāvi – par to, ka jebkurā sekundē viņiem var trāpīt lode un viņi var neatgriezties mājās. Pēkšņi nokļūstot kara apstākļos, viņi izjuta bailes, izmisumu, šoku un vājumu. Arī galvenais varonis, kuru es tēloju filmā, jūt to pašu. Tomēr lēnām notikumu gaitā Artūrs pierod pie kara šausmām un no zēna kļūst par vīru. Jautājums drīzāk ir tāds – kāpēc viņi nepadevās? Viņi nepadevās, jo viņiem bija mērķis,” par sajūtām filmēšanas laukumā izsakās galvenās lomas atveidotājs Oto Brantevics.
Gaļas konservi un citi aksesuāri
Lai saglabātu siltumu filmējoties salā, formastērpos, kuri veidoti pēc veco strēlnieku šineļu paraugiem, masu skatu dalībnieki sildās, pumpējoties un tupstoties pēc militārā konsultanta Ziedoņa Ločmeļa komandas.
Tiek izmantota arī termoveļa un roku, kāju sildītāji, kurus parasti lieto ceļotāji. Atsevišķos gadījumos zābakos, virs zeķēm uzmaukti maisi.
Aktieri un dalībnieki arī sildās, turot rokās pudeles, kas piepildītas ar siltu tēju un kadru starplaikos ietinas pledos, kas pirkti armijas veikalā, kā arī pārvelk sausus cimdus un cepures.
Konservu bundžas, kuras tiek izdalītas karavīriem, esot atlasītas pēc vēstures fotogrāfijām, lai tās būtu maksimāli autentiskas pēc formas un izmēra. Kārbas nopūstas ar skārda krāsu un tajās sapildīti griķi un gaļa.
“Ziemassvētku kauju” ainu uzņemšanai tika veidotas arī 20 speciālas silikona lelles, kuras izmantotas, lai imitētu karavīru līķus.
Lellēm tika zīmētas sejas, krāsota āda, stādīti mati un uzacis. Karavīru līķu lelles izmantotas ainās kopā ar reāliem aktieriem un masu skatu dalībniekiem.
“Kultfilma” Sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Mežīte paskaidroja, ka silikona karavīru līķu izveide ir ļoti sarežģīts un darbietilpīgs process.
“Ziemassvētku kauju” ainu uzņemšanas laikā tika spridzinātas arī kādas ēkas durvis.
Smagas dēļu durvis tika imitētas ar krāsotu putuplastu. Tas darīts drošības apsvērumu dēļ, piemēram, lai smagas koka lauskas sprādziena laikā neievaino aktierus un filmēšanas komandu.
Šajā filmēšanas posmā, lai purvā un citās kauju vietās radītu miglas sajūtu, ar specefektiem tika ģenerēti dūmi.
Tāpat tika ģenerēts mākslīgais vējš un sniegs. Lai paspilgtinātu sniega efektu uz kostīmiem, tiek izmantota soda.
“Ziemassvētku kauju” filmēšanas tika izmantoti 10km dzeloņdrāts.
Pavasara filmēšanas posmā, kad tika filmētas galvenā varoņa mājas ainas, bija nepieciešami koki ar ābeļziediem. Īstu ābeļziedu nebija, tāpēc mākslas departaments radīja mākslīgus zarus ar mākslīgiem ābeļziediem un tos piestiprināja dārzā esošai ābelei.
Par Ziemassvētku kaujām:
Ziemassvētku kaujas, kas sākās 1916. gada Ziemassvētku priekšvakarā, un tām sekojošās Janvāra kaujas bija traģiskākā un vienlaikus viena no varonīgākajām latviešu strēlnieku vēstures lappusēm.
Latviešu strēlnieku pulki kaujā devās tik stipri kā vēl nekad un arī kā vairs nekad vēlāk.
Viņiem izdevās paveikt to, ko nebija spējusi neviena krievu vienība Rīgas frontē – pārraut vācu nocietinājumus un ieņemt aptuveni 30 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Ziemassvētku kauju uzņemšanas vietas ir autentiskas – Ziemassvētku kauju muzejs Jelgavas novada Valgundes pagasta Mangaļos, Tīreļu purvs un SIA “Rīgas meži” Ziemassvētku kauju piemiņas vieta.
Kauju filmēšana ilgs līdz 19. februārim un tajā iesaistīties vairāk nekā divi simti masu skatu dalībnieki un galveno lomu atveidotāji.
Filmas pirmizrāde paredzēta 2019. gadā
Filmas aktieru vidū ir vairāki Latvijā plaši zināmi profesionāļi, piemēram, Vilis Daudziņš un Ivars Krasts (Jaunais Rīgas Teātris), Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa un Gatis Gāga, Raimonds Celms (Latvijas Nacionālais teātris), Jēkabs Reinis (Latvijas Kultūras akadēmija), Ieva Florence (Dailes teātris, Latvijas Kultūras akadēmija), Renārs Zeltiņš un citi.
Filmas komandu veido 90 kino profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm – režisors un producents Dzintars Dreibergs, galvenais operators Valdis Celmiņš, Rīgā dzimušais scenārists un Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, komponiste un prestižās "Emmy" balvas laureāte Lolita Ritmanis, "Casting Bridge" aktieru atlases režisore Gunita Groša, galvenais mākslinieks Juris Žukovskis, galvenā kostīmu māksliniece Sandra Sila, galvenā grima māksliniece Dzintra Bijubena, studija “Kultfilma” un citi.
“Dvēseļu puteņa” pirmizrāde paredzēta 2019. gada 11. novembrī – tieši 100 gadus pēc latviešu strēlnieku izcīnītām Brīvības cīņām.
Lielāko daļu filmas izmaksu sedz valsts, savukārt trūkstošajam un tik ļoti būtiskajam finansējumam filmas veidotājiem ir veiksmīgi izdevies piesaistīt vēl citus atbalstītājus.
