Lidija Leikuma un Alberts Sproģis saņem Latgales "Boņuka" balvu

Pirmo reizi ar balvu par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināts kāds no trimdas latgaliešiem - Vācijā dzīvojošais dzejnieks, publicists, filozofs, prozaiķis, literatūrkritiķis, pedagogs, mākslas zinātnieks un sabiedriskais darbinieks Spoģis. Viņš dzimis toreizējā Daugavpils apriņķa Vārkavas pagasta Bratišku sādžā 1924.gada 9.oktobrī un šobrīd ir arī vecākais latgalietis Vācijā.

Pēc Vārkavas pamatskolas pabeigšanas Spoģis plānoja mācīties tālāk Daugavpils ģimnāzijā, bet plānus izjauca Otrais pasaules karš ar tēva represēšanu, paša iesaukšanu leģionā, ievainojumiem, nokļūšanu kara gūstā un palikšanu Vācijā. Kā skolotājs Minsteres Latviešu ģimnāzijā Spoģis uzaudzinājis arī vairākus Latvijā zināmus latgaliešu kultūras darbiniekus. Par skolotāju viņš strādājis līdz 1996.gadam.

No 1985.gada Spoģis darbojies Andriva Jūrdža fondā un Latgaļu izdevniecībā, izveidojis latgaliešu literatūras, kultūras materiālu krātuvi "Latgaļu sāta" Minsterē. Spoģis trimdas latgaliešu izdevumus sūtījis uz bibliotēkām, skolām un augstskolām Latgalē, kā atbalstījis latgaliešu grāmatu izdošanu.

Paralēli skolas darbam daudz un regulāri rakstījis dzeju, publicistiskas, literatūrkritiskas apceres un recenzijas, un darbojies radio raidījumu redakcijā. Tāpat Spoģis strādājis kopā ar Miķeli Bukšu, Vladislavu Loci un citiem trimdas latgaliešu aktīvistiem.

Savukārt ar pateicību par padarīto latgaliešu kultūras attīstībā balvu saņems valodniece, filoloģijas doktore, skolotāja un sabiedriskā darbiniece Lidija Leikuma, kura dzimusi 1954.gada Krāslavavas novada Izvaltas pagasta Mazajos Ģeņģeros. Studējusi filoloģiju Latvijas Valsts universitātē, kur pēc studiju beigšanas no 1983.gada turpinājusi darba gaitas.

Leikuma ir Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodniecības katedras vadītāja. Savu mūžu viņa veltījusi valodniecībai, īpaši latgaliešu valodas jautājumu pētīšanai, valodas saglabāšanai un popularizēšanai. No 1989.gada docējusi latgaliešu rakstu valodas kursus LU, Rēzeknes Augstskolā un Daugavpils Universitātē, kā arī sniegusi vieslekcijās Greifsvaldē, Kauņā, Poznaņā, Sanktpēterburgā, Viļņā.

Profesora gatavojusi mācību līdzekļus un grāmatas skolai, darbojusies Valsts valodas centra Latgaliešu rakstu valodas apakškomisijā, un ir viena no latgalistikas konferenču organizētājiem (2008-2017). Leikuma Iesaistījusies neskaitāmos pasākumos, lai popularizētu latgaliešu valodu un kultūru dažādās interešu grupās.

Husare sacīja, ka viens no lielākajiem profesores sirdsdarbiem ir latgalisko saišu atjaunošana un uzturēšana ar Sibīrijas latgaliešiem - no 2004. gada notiek ekspedīcijas uz Sibīriju, atdzīvinot arī pašu Sibīrijas latgaliešu kultūras dzīvi, organizējot viņu braucienus uz Latviju. Viņa ir arī aktīva Rīgas latgaliešu biedrības "Trešō zvaigzne" biedre kopš biedrības dibināšanas 1988.gadā.

Kā ziņots, balvas "Boņuks 2017" pasniegšanas ceremonija notiks 25.februārī plkst.16 Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors". Pasākums būs vērojams arī tiešraidē lietotnē "LMT Straume".

Šogad balvai pieteiktu pretendentu skaits sasniedzis 180. Nominācijai "Gada cilvēks kultūrā" ir pieteikts mūziķis un latgaliešu kultūras aktīvists Arnis Slobožaņins, mūziķe un skolotāja Guntra Kuzmina-Jukna, vēsturnieks Kaspars Strods, mūziķis, raidījumu un pasākumu vadītājs Kristaps Rasims un režisors un latgaliešu kultūras aktīvists Viesturs Kairišs.

Nominācijai "Gada notikums" pieteikts 4.pasaules latgaliešu saiets "Latgales simtgades kongress", Latgaliešu valodas nakts, Latgales mākslas svētki "Krāsas karogā", Latgales simtgades kongresa pasākumi no 1. līdz 7.maijam Rēzeknē, Daugavpilī un Preiļos, kā arī Latgales vērtību iekļaušana Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

Apbalvojumam "Par latgaliešu valodas popularizēšanu" pieteikts bankas "Citadele" bankomāts latgaliešu valodā,

Grāmata "Kačeiša patmalis", Latvijas Radio raidījums "Latgolys stuņde", Lietotne "LMT Straume" ar latgalisko notikumu translāciju - Latgaliešu valodas nakts un Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks" un Vispasaules diktāts latgaliski.

Nominācijai "Gada amatnieks/saimnieks" pieteikta audēja Annele Slišāne, kebabnīcas "Hasans" (Preiļi) saimnieki Laura un Juris Vucāni, koka mēbeļu ražotājs un restaurators Staņislavs Maļkevičs, Rīgas kebabnīcas "Ausmeņa Kebabs" saimnieks Valters Murāns un tāšu meistars Jurijs Ivanovs.

Nominācijai "Gada sniegums vizuālajā mākslā" pieteikta Anneles Slišānes projekta "#100 deči Latvijai" izstāde Balvos un projekta aktivitātes, gleznotāju apvienība "V.I.V.A."" ar izstādes "Iemīlējušās Latgalē" aktivitātēm, Ivetas Vaivodes Latgalei veltītā fotoizstāde "Zobens lilijas", izdevums "Vitālijs Kalvāns Latvijas glezniecībā", kolekcijas monēta "Latgales kongress" un mākslinieces Ievas Jurjānes grāmata "Kačeiša patmalis".

Apbalvojumam "Gada sniegums skatuves mākslā" izvirzīta Daugavpils teātra izrāde "Nūgrymušuo pile", koncertizrāde rakstiem un skaņai "Latgales gredzens", Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Klūgu mūks" un muzikāls uzvedums "Nomoda sapnis par Lūznavu".

Nominācijai "Gada sniegums audiovizuālajā mākslā" pieteikts Ingas Ābeles romāna "Klūgu mūks" radio lasījums un CD, Latvijas Radio stāstu cikls "Latgales kongress. 10 stāsti", LTV1 Latgales kongresa simtgadei veltītais vēsturiskais raidījumu cikls "Trešā zvaigzne. Sākotne. Personība", raidījumu cikls "No Latgales kongresa līdz Latvijas simtgadei" un raidījums "Latgalīšu volūdys sorgi. Vladislavs Locis".

Apbalvojumam "Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē" pieteikta filma "Lidojošo mūku templis", komiķis Jānis Skutelis, latgalisko vērtību iekļaušana Nacionālajā Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, raidījums "Atklāj Latgolu ar Kristapu Rasimu", raidījums "Latgalīšu volūdys sorgi. Vladislavs Locis" un TV raidījumu cikls "Sajūti Latgali".

Nominācijai "Labākais sniegums pop/rock mūzikā" izvirzīta Aija Eriņa ar dziesmu "Taurens" un albumu "Par martu, maiju un decembri", grupa "Bez PVN" ar koncertdarbību un dziesmu un videoklipu "Golds iz ustobys", Kārlis Kazāks ar koncertdarbību un dziesmām albumā "Dzirdi balsis", Laura Bicāne ar albumu "Lauzīsimies cauri pūlim", projekts "100gadis bolsi" ar albumu "Celīs, bruoļ" un Rēzeknes novada vokālā studija "Skonai" ar koncertdarbību un albumu "Rūtaļa".

Uz apbalvojumu "Labākais sniegums tautas mūzikā" pretendē folkloras kopa "Ilža" ar albumu "Kuodeļ maņ nadzeivuot", folkloras kopa "Upīte" ar koncertdarbību un festivālu "Lipa kust", postfolkloras grupa "Rikši" ar koncertdarbību un jaunām dziesmām, "Raxtu Raxti" ar dziesmu "Zynu, zynu tāva sātu", ģimeņu folkloras studija "Garataka"ar koncertdarbību un albumu "Laukā" un "Tautumeitas" ar koncertdarbību un albumu "Lai māsiņa rotājās".

Nominācijai "Labākais sniegums alternatīvajā mūzikā" pieteikta apvieneiba "Latgalīšu Reps" ar koncertdarbību, dziesmām un videoklipiem, grupa "Gandreiž 10nīkā" ar albumu "Nasoki nikuo" i videoklipu "Bļaunu", poētiskā roka apvienība "Kapļi" ar koncertdarbībuuni dziesmu "Valereja Seile", projekts "Jezups i Muosys" ar koncertdarbību un

Vinsents Kūkojs ar albumu "Breineigō nosta".

Uz "Labāko sniegumu akadēmiskajā mūzikā"pretendē Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas ērģeļu klases 25 godu jubilejas koncertuzvedums "Māras zemes ērģeļu gaisma", koncertizrāde rakstiem un skaņai "Latgales gredzens" un Rihards Dubra - oratorija "Marija".

Nominācijai "Labākais mūzikas video"pieteikts grupas "Bez PVN" klips "Golds iz ustobys", Emīla Bauga "Stuosts", Latgalīšu Reps "Ceļš iz muojom", "Es tycu" un "Skots pa lūgu", kā arī "Upītes Uobeļduorzs".

Uz "Gada debija mūzikā" pretendē Dagdas Tautas nama vokālā grupa "Solversija", Emīls Bauga un "Latgalīšu Reps". Savukārt "Uz labāko sniegumu šlāgermūzikā" - "Dvinskas muzikanti" ar videoklipu "Baļļuosim da reita", grupa "Galaktika" ar koncertdarbību un albumu "Sirds vēl tic" un Igauņu ģimene ar koncertdarbību un piedalīšanos raidijumā "Latvijas sirdsdziesma".

Nominācijai "Labākais sniegums literatūrā" pieteikta Ingrīda Tārauda ar dzejas krājumu "Pērlītes zem kājām/Bisers zam kuoju", Ligija Purinaša ar dzejoļiem, Maruta Latkovska ar Kārļa Skalbes pasakas "Kaķīša dzirnavas" latgaliskojumu "Kačeiša patmalis" un Raibīs ar dzejoļu krājumu "Pistacejis".

Uz "Labākā izdevuma/grāmatas" balbu pretendē fotoalbums "Latgalietis XXI gadsimtā", Igors Pličs un "Latgales fotogrāfu biedrība", Šuplinska, Rundāne un Andrejeva ar grāmatu "Gostūs pi Boņuka. Stuosti bārnim par Latgolu", Ilmāra Meža "Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale", Jurs Cybuļs un Lideja Leikuma "Skreineite", Maruta Latkovska un Ieva Jurjāne "Kačeiša patmalis" un Raibīs "Pistacejis".

Balvas saņēmējs nominācijā "Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā" tradicionāli tiks paziņots, tuvojoties pasākumam.