Skolu direktoriem joprojām neskaidrības par mazo skolu nākotni
Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) biedri izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska izglītības reformu plānus vērtē pozitīvi, vienlaikus atzīst, ka ir saglabājušās neskaidrības par pedagoga darba stundu skaitu nedēļā un mazo skolu nākotni, pastāstīja LIVA prezidente Ilze Kalniņa.
LIVA pozitīvi vērtē to, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) principā ir pabeigusi jaunā pedagogu atalgojuma modeļa izstrādi, un nodefinējusi, ka izmaiņas Ministru kabineta noteikumos tiks apstiprinātas jūnijā. Tāpat pozitīvi tiek vērtēts tas, ka jau aprīlī ir ieplānota darba grupa pedagogu atalgojuma modeļa apspriešanai, uz kuru uzaicināti arī LIVA pārstāvji. "Ja ministrija sevi pozicionē, ka viņiem ir gatavs, tas ir labākais, ko mēs varam dzirdēt. Tas ir liels sasniegums, jo līdz šim faktiski no novembra diskusija bija apstājusies," izteicās Kalniņa.
Kalniņa uzsvēra, ka LIVA vērtējumu par pedagogu atalgojuma modeli varēs sniegt tad, kad būs iespēja iepazīties ar konkrētiem aprēķiniem, skaitļiem un koeficientiem, jo tad atklāsies daudz jaunas nianses.
LIVA prezidente norādīja, ka tomēr LIVA biedriem pēc šīsdienas tikšanās ar ministru saglabājušās vairākas neskaidrības. Viena no tām ir saistīta ar pedagogu slodzi. Šadurskis informēja, ka pedagogu algu modelī iestrādāta samaksa par 21 kontaktstundu, kas praktiski paredz 30 stundu darba nedēļu. Ministrs arī sanāksmes laikā pauda, ka pedagogiem vajadzētu nepārsniegt 40 darba stundas nedēļā un strādāt tikai vienu slodzi. Kalniņa uzsvēra, ka tādējādi netapa skaidrs, kā varēs iegūt šīs papildus desmit stundas, ja atalgojuma modelī vienā slodze paredzēta 30 stundu darba nedēļā.
Uzklausot Šadurska plānus, neskaidrības asociācijai radīja jautājums par mazo skolu nākotni. LIVA uzskata, ka svarīgi ir nodrošināt izglītību tuvāk mājām sākuma un pamatizglītības posmā, bet reorganizācijai vajadzētu skart pamatā vidējās izglītības posmu. LIVA biedri apliecinot, ka, lai gan pēdējos dažos gados 7.-9.klasēs ir mazs skolēnu skaits, tas šobrīd atkal sāk pieaugt un ir manāmi lielāks 5.-6.klasēs, tāpēc, runājot par mazo skolu rerganizāciju, būtu jāņem vērā pašvaldību viedoklis.
Jau ziņots, ka IZM jauno pedagogu algu modeli aprīļa vidū plāno nodot izskatīšanai sadarbības partneriem - LIVA un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA).
Ziņots arī, ka IZM ieteiks reorganizēt izglītības iestādes, kurās 7.-9.klašu grupā mācās mazāk kā 21 skolēns. Tiks noteikts minimālais skolēnu skaits katrā klasē. Skolām, kurās būs ievērota šī rekomendācija, pilnā apmērā stāsies spēkā jaunais pedagogu palielinātā finansējuma modelis, bet izglītības iestādes, kurās būs mazāk par 21 skolēnu 7.-9.klašu grupā, lielāku valsts finansējumu nesaņems.
