Cēsu 810.jubileja būs cēsnieku veidoti nacionāla mēroga svētki
Cēsu 810 gadu jubileju šā gada jūlijā varētu apmeklēt vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku, pieļauj svētku organizatori.
Trešdien notika īpaša konference Kultūras ministrijā, kurā svētku rīkotāji iepazīstināja ar pasākumu programmu, kas priecēs cēsniekus un pilsētas viesus jūlija nogalē. Paredzēts, ka Cēsu 810 gadu jubilejas svētki šī gada 22.-24.jūlijā būs ar tradicionālās, modernās un gastronomiskās kultūras elementiem.
"Prieks, ka Cēsis savu ambīciju būt par Latvijas kultūras galvaspilsētu konsekventi īsteno, darot lietas nevis runājot par tām," iepazīstoties ar "Cēsis 810" programmu sacīja kultūras ministre Dace Melbārde. Ministre arī atzina, ka Cēsis ir veiksmīgais piemērs, ko vienmēr izmantojam un rādām, kā veidot kultūrā sakņotus stāstus, ko pārvērst mūsdienīgos zīmolos.
Savukārt Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsvēra lielo nozīmi soļiem, kas sperti, lai izveidotu infrastruktūru, kurā Cēsu kultūras dzīve var attīstīties. "Cēsu 800.jubileja pirms desmit gadiem bija UNESCO nozīmes pasākums, un tā veiksmīgi iesāka to ceļu, ko esam turpinājuši iet – ambiciozi un mērķtiecīgi panākot, ka maza pilsēta var kļūt par Latvijas kultūras centrālo vietu. Uz šiem svētkiem raugāmies kā uz skaistu iespēju jaunām iecerēm un idejām," akcentēja Rozenbergs.
"Cēsis 810" jubilejas lielkoncerta muzikālais vadītājs Juris Vaivods tikmēr norādīja, ka svētku koncertā varēs dzirdēt gan Jāņa Cimzes apdarinātās dziesmas, gan fragmentu no operas "Baņuta". Savukārt komponists Rihards Zaļupe īpaši lielajam "Cēsis 810" salūtam sakomponējis skaņdarbu, kurā ietverta Cēsu vēsture līdz mūsdienām.
Pērn Cēsu svētkos viesojās lielākais apmeklētāju skaits kopš 2006.gada. Kopumā Cēsu 809.jubileju svinēja vairāk nekā 25 000 cilvēku. Paredzams, ka šogad šis skaitlis varētu būt krietni lielāks.
Cēsis dibinātas 1206.gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā. Jau kopš 19.gadsimta beigām Cēsis pazīstamas kā mākslas, kultūras un atpūtas centrs, un arī šobrīd pilsētas kultūras un mākslas ambīcijas izskan visas valsts mērogā. Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veikts apkopojums pērn Cēsis ierindoja kā labās prakses piemēru kopā ar 69 citām Eiropas kultūras lielpilsētām, kurās veiksmīga pilsētu un reģionu attīstība bijusi balstīta tieši kultūrā.
