Pērn darba inspekcija atklāja 1349 nereģistrēti nodarbinātus cilvēkus, bet naudas sodu piemēroja vien 826
Pērn Valsts darba inspekcija (VDI) veikusi 3039 pārbaudes ar mērķi atklāt nereģistrēto nodarbinātību, un pārbaužu laikā tika atklātas 1349 nereģistrēti nodarbinātas personas, kas ir par desmit vairāk nekā gadu iepriekš, aģentūru LETA informēja inspekcijas pārstāve Megija Ekkerte.
Viņa informēja, ka 826 gadījumos VDI piemērojusi sodus par nereģistrētu nodarbināšanu un to kopējā summa ir 602 462 eiro.
Par nereģistrētu nodarbināšanu VDI var piemērot sodu sākot no 700 eiro. Vislielākais iespējamais naudas sods - 14 000 eiro, kas tiek piemērots gadījumā, kad nereģistrētā nodarbināšana gada laikā konstatēta atkārtoti. Pērn lielākais naudas sods, ko VDI piemēroja par nereģistrētu nodarbināšanu, bija 9000 eiro.
Ekkerte norādīja, ka pēdējos trīs gados piemēroto administratīvo sodu skaits par nereģistrēto nodarbināšanu nesamazinās, jo 2015.gadā VDI piemēroja 773 administratīvos sodus par nereģistrēto nodarbināšanu, 2016.gadā - 846.
Vienlaikus pēdējo trīs gadu laikā visvairāk nereģistrēti nodarbinātas personas tiek atklātas būvniecībā, kur pērn atklāti 395 šādi gadījumi. Savukārt pērn, salīdzinot ar 2016.gadu, atklāto nereģistrēti nodarbināto personu skaits visvairāk pieaudzis transporta un uzglabāšanas nozarē (44%), tirdzniecībā (13%), būvniecībā (13%) un apstrādes rūpniecībā (5%).
VDI gada laikā veic 3000 pārbaudes, kuru mērķis ir nereģistrētās nodarbināšanas samazināšana. Gandrīz katrā ceturtajā pārbaudē tiek konstatēti darbinieki, kas ir nodarbināti bez rakstveida darba līguma un/vai bez reģistrēšanas Valsts ieņēmumu dienestā.
