Revolūcija baznīcā: Rubenis aiziet no mācītāja amata, bet tauta sašutusi par baznīcas agresivitāti un neiecietību

Rubeņa lēmums aiziet no LELB mācītāja amata ir saistāms ar daļas konservatīvās baznīcas garīdznieku uzbrukumiem mācītājam par viņa brīvajiem uzskatiem, kristietības dogmu interpretāciju un agresivitāti no citādi domājošo puses. Pēdējā gada laikā Rubenim nācies pārdzīvot ne vienu vien „karojošo teologu” uzbrukumus un pat naida runu. Piemēram, Kristīgā Radio prezidents Tālivaldis Tālbergs aicināja dedzināt viņa sarakstīto grāmatu „Viņa un Viņš”, bet Rīgas mācītāju konventā pagājušajā vasarā pat tika spriests par Rubeņa patriekšanu no LELB.

Izsvērts un pārdomāts lēmums

Savu radikālo soli Rubenis Jauns.lv komentēja īsos vārdos, piebilstot, ka vairāk komentāru nebūšot: „Pagājušajā nedēļā vērsos pie Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga ar lūgumu atbrīvot mani no mācītāja amata. Mans lūgums ir pieņemts un apstiprināts. Šobrīd es vairs neesmu LELB mācītājs. Esmu un palieku Rīgas Lutera draudzes loceklis.

Tas ir rūpīgi izsvērts un pārdomāts lēmums, kas izriet no ilgstošiem ārējiem un iekšējiem procesiem manī un baznīcā.

No plašākiem komentāriem es pašreiz atturēšos. Manā vērtību sistēmā nekas nav mainījies. Joprojām uzskatu par savas dzīves svarīgāko uzdevumu palikt garīgās izaugsmes ceļā, mācoties būt patiesākam, mīlošākam, drosmīgākam cilvēkam un palīdzēt šo ceļu atrast un tajā augt citiem cilvēkiem. Turpināšu kalpot un darboties kā kontemplācijas skolotājs Elijas namā un Integrālās izglītības institūtā”.

Kādreizējais LELB Konsistorijas loceklis jau vairākus gadus ir atgājis no aktīvas kalpošanas baznīcas struktūrās un vada kristīgās meditācijas centru Kurzemes jūrmalā – Elijas namu. Aiziešana no LELB mācītāja amata nenozīmē, ka viņš zaudē mācītāja svētību, ko saņēmis ordinācijas procesā. Viņš jebkurā brīdī var kļūt par jebkuras citas luterāņu baznīcas garīdznieku, protams, ja viņš to vēlēsies un attiecīgā baznīca tam piekritīs. Pagaidām Rubenis šādu vēlmi nav izteicis un viņš paliek kā ierindas Rīgas Lutera (Torņakalna) draudzes loceklis.

Par to, ka Rubeņa lēmums ir bijis ilgstošu pārdomu rezultāts, nevis spontāns lēmums, varētu liecināt tas, ka viņš jau pirms kāda laika atteicies no februāra veidot kristīgās meditācijas sadaļu LELB oficiālajā izdevumā „Svētdienas Rīts”.

Baznīcas vadība klusē

LELB vadība neko diži Rubeņa vēlmi atstāt baznīcas garīdznieku rindas nekomentē. Baznīcas Sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Kaspars Upītis Jauns.lv vien pauda formālu faktu: „Mācītājs Juris Rubenis lūdza viņu atbrīvot no mācītāja kalpošanas un svītrot no mācītāja saraksta. Bīskapu kolēģija respektēja viņa lūgumu”.

„Rubenis ilgstoši nekalpoja draudzē. Tā ir viņa izvēle. Neviens viņu nav atlaidis ar varu. Viņš pats izvēlējies savu ceļu. Mēs respektējam viņa izvēli,” teica Upītis.

Te jāteic, ka LELB oficiālajā mājaslapā lelb.lv Rubeņa vārds no mācītāju saraksta 14. februārī vēl nemaz nebija svītrots, kaut gan viņš mācītāja amata krustu arhibīskapam uz galda bija nolicis pirms vairākām dienām. Tāpat tur nav atrodama neviena ziņa, ka Rubenis būtu atstājis garīdznieku rindas. Tā kā baznīcas locekļi par notiekošo LELB pašlaik uzzina tikai no laicīgajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Rubeņa kolēģis: „Draugi, es nezinu, kā rīkoties...”

Pēdējos gados LELB ir satricinājuši vairāki skandāli, kas saistīti ar tās superkonservatīvo un saimniecisko darbību. Piemēram, aizliedzot sievietēm kļūt par mācītājām un saistībā ar īpašumu izsaimniekošanu. No LELB mācītāja amata aizgāja un tā dēvētajai trimdas luterāņu baznīcai (LELBĀL) pievienojās Liepājas Krusta draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze, protestējot pret LELB Sinodes lēmumu pārtraukt sieviešu ordināciju. Tāpat pret sieviešu ordinācijas aizliegumu krasi iestājās arī Latvijas lielākās luterāņu draudzes – Torņakalna draudzes visi trīs mācītāji: Kaspars Simanovičs, Indulis Paičs un Linards Rozentāls, kuras loceklis ir arī Juris Rubenis.

Indulis Paičs savā „Facebook” profilā par daudzu pašreizējo mācītāju garīgā audzinātāja aiziešanu no LELB pauž skarbas pārdomas: „Draugi, es nezinu, kā rīkoties...

Vairāku manu kolēģu - mācītāju - agresīvā kampaņa pret mācītāju Juri Rubeni, kas sasniedza zīmīgu kulmināciju pagājušā gada Klusajā nedēļā, ir turpinājusies visa gada garumā. „Rūpju māktie” Rīgas un daži apkārtnes mācītāji ir nākuši kopā, runājuši, veidojuši komisiju, kas sastāda vēstules gan pašam Jurim, gan izvirza prasības bīskapiem rīkoties. Pat tiem, kurus Juris savā laikā pats ir kristījis un ievadījis ticībā, licies svarīgi cīnīties ar „ļaunumu”, kas nāk no Rubeņa grāmatām un kristietības izpratnes.

Pirms dažām dienām mācītājs Rubenis ir uzrakstījis atlūgumu, ko arhibīskaps ir pieņēmis.

Pēc trīsdesmit sešu gadu ilgas kalpošanas Juris Rubenis vairs nav LELB mācītājs.

Viņš ir atdevis savu amata krustu arhibīskapam Vanagam, atdāvinājis savus kolārkreklus, albu un stolas draudzei, un kļuvis par ierindas Rīgas Lutera draudzes locekli.

Par Juri man ir mierīgs prāts - es pilnībā saprotu viņa lēmumu, jo cīnīties ar cilvēkiem, kuri ir par slinku, lai palasītu pat to grāmatu, ar kuru viņi cīnās, nemaz nerunājot par kādu izglītošanos plašākā nozīmē, ir bezcerīgi.
 
Es arī zinu, ka Kristus Baznīca ir daudz plašāks jēdziens par cilvēku radītajām lokālajām organizācijām, kuras - kā liecina pieredze - var nonākt dīvainu ideju varā un tikt „nozagtas” - gluži kā valsts. Juris ir un paliek daļa no Kristus Baznīcas.

Bet - kā vajadzētu rīkoties un attiekties pret tiem, kuri „palīdzēja” šādu lēmumu pieņemt - kuriem ir pieticis „varonības” un „drosmes cīnīties”, lai atbrīvotu mūsu Baznīcu no talantīgākā pēcatmodas laika mācītāja, es tiešām nezinu. Ignorēt? Uzskatīt, ka viss ir pareizi un normāli? Cīnīties? Ar ko un kā? Varbūt jums ir labas idejas?”

Rubeni no Baznīcas gribēja patriekt jau pērn

Pagājušajā gadā viens no lielākajiem skandāliem Latvijas kristiešu vidē bija Kristīgā Radio prezidenta Talivalža Tālberga aicinājums dedzināt Rubeņa sarakstīto grāmatu “Viņa un Viņš”, kurā garīdznieks dalījās savās pārdomās par mīlestību, attiecībām un seksu. Vairāki konservatīvie mācītāji tajā paustās atziņas uzskatīja par pārāk liberālām un nekristīgām. Rīgas mācītāju konventā tika sarīkota pat “raganu prāvā”, kura tika pieprasīts Rubeni patreikt no LELB.

Tolaik Rubenis Jauns.lv notiekošo komentēja visai lakoniski: „Kāds franču prezidents reiz teica, ka dažreiz ir jāizmanto iespēja paklusēt. Es izmantošu šo brīnišķīgo iespēju paklusēt”.

Rīgas luterāņu mācītāju konventā amatbrāļi uzklupa populārajam mācītājam Rubenim, aicinot pat viņu izslēgt no baznīcas. Lai arī par izslēgšanu runāja tikai pāris garīdznieku, pārējie klusējot esot pauduši piekrišanu, atklāja mācītājs Kaspars Simanovičs.

„Klusējot arī Jēzus tika nodots,” interneta komentāros notikušo vērtēja pašreiz nevienā draudzē nekalpojošais mācītājs, Valmieras iecirkņa vikārs Raitis Jākobsons, kurš nu Rubeņa vēlmi nolikt mācītāja krustu vērtē šādi:

„Laikam pienācis laiks pārmaiņām redzot, kas notiek. It īpaši jau pec mācītāja Jura Rubeņa aiziešanas no macītāja amata. Mācītājs Juris Rubenis man bija liela autoritāte jau nu studiju gadiem Teoloģijas fakultātē. Tagad redzot to visu tiešām paliek skumji. Manī notiek dziļas pārdomas par šo visu, kas notiek LELB”.

Rīgas prāvests: „Žēl, ka cerības uz diskusiju pagaisa!”

Pagājušā gada vasarā notika LELB Rīgas iecirkņa mācītāju sanāksme, kurā sprieda par mācītāja Rubeņa grāmatu satura atbilstību baznīcas mācībai un šajā kontekstā tika skarts arī jautājums par Rubeņa vietu baznīcā. Toreiz Rīgas iecirkņa prāvests Krists Kalniņš atzina, ka sanāksmē apspriestas Rubeņa paustās idejas un izskanējis: ja Rubenis paliek pie šīm idejām, tad viņam būtu jādomā, vai viņš paliek vai nepaliek baznīcā.

Tagad par Rubeņa lēmumu Kalniņš Jauns.lv pauda: „Tāds ir mācītāja Rubeņa lēmums un, protams, ka tas nav nekas priecīgs, ka viņš tā izlēmis. Diskusijas vietā. Kontraversiālu viedokļu apmaiņas vietā, uz kuru viņu aicināja, viņš izvēlējās uz diskusiju neiziet savas pārliecības dēļ. Žēl, ka tāda padziļināta diskusija nenotika”.

Cienīgs Ciešanu laika sākums

Zīmīgi, ka Rubeņa lēmums par aiziešanu no LELB mācītāja amata parādījās atklātībā ne tikai visu mīlētāju dienā, bet arī Pelnu trešdienā, kas iezīmē Ciešanu laika pirms Lieldienām sākumu. Rubeņa kolēģis, agrākais LELB Revīzijas komisijas vadītājs, tagad LELBĀL Berlīnes latviešu luterāņu draudzes mācītājs Tālis Rēdmanis par populārā mācītāja nodomu nolikt mācītāja krustu pauž: „Cienīgs Kristus Ciešanu laika sākums”.

Savukārt luterāņu mācītājs, Valmieras iecirkņa vikārs Raitis Jākobsons pauž: „Laikam pienācis laiks pārmaiņām redzot, kas notiek. It īpaši jau pec mācītāja Jura Rubeņa aiziešanas no macītāja amata. Mācītājs Juris Rubenis man bija liela autoritāte jau nu studiju gadiem Teoloģijas fakultātē. Tagad redzot to visu tiešām paliek skumji. Manī notiek dziļas pārdomas par šo visu, kas notiek LELB”.

Bažas par notiekošo LELB un sarūgtinājumu par Rubeņa aiziešanu no kalpošanas mācītāja amatā pauž arī sociālo tīklu lietotāji:

Jura Rubeņa CV

1980. - 1983. - mācījies LELB Teoloģijas seminārā, ko absolvējis ar teoloģijas kandidāta grādu.

1982. - ordinēts par LELB mācītāju. Kalpojis Liepājas Lutera (1982-1989) un Rīgas Lutera draudzē (1989-2012).

Viens no Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes atjaunotājiem 1990. gadā. Bijis Teoloģijas fakultātes dekāna vietnieks, vadījis Jaunās Derības katedru un lasījis lekcijas par Jauno Derību.

Vairāk nekā desmit gadus bijis LELB Konsistorijas loceklis.

Teoloģijas zinātņu doktors (Latvijas Universitāte, 1992), Latvijas Zinātnes padomes eksperts teoloģijā (no 1997), Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (2002).

Padomju okupācijas gados aktīvi iesaistījies disidentu kustībā. Viens no Latvijas Tautas frontes dibinātājiem un tās pirmās valdes locekļiem.

Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1994) un Atzinības krusta lielvirsnieks (2008).

20 grāmatu un vairāk nekā 500 publikāciju autors un līdzautors latviešu, lietuviešu, igauņu, krievu, somu, zviedru, vācu, angļu un itāliešu valodās. Publicējies laikrakstos, veidojis radio un televīzijas raidījumus. Vairāk nekā 10 gadus cieši sadarbojas ar mākslinieku un domātāju Māri Subaču.

2004. gadā pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas TV1 un „Latvijas avīzes” rīkotās sabiedriskās aptaujas rezultātiem ietverts 100 Latvijas visu laiku ievērojamāko personību sarakstā.

2007. gada martā ASV publicēto Jura Rubeņa un Māra Subača darbu izlasi „Finding God in a Tangled World” interneta žurnāls „Spirituality&Practice” ierindojis 2007.gada labāko garīgo grāmatu sarakstā. Tā ir augstākā atzinība, ko ieguvis kāds Latvijas autors ASV.

2011. gadā absolvējis „Lassalle Kontemplationsschule Via integrālis” Cīrihē un ordinēts par kontemplācijas/meditācijas skolotāju.

Nežēlastībā kritušie Dieva kalpi

Juris Rubenis nav ne pirmais un, domājams, arī ne pēdējais garīdznieks, kurš kritis Latvijas konservatīvo baznīcu nežēlastībā. Tādi ir vairāki – gan luterāņu un pareizticīgo, gan katoļu un adventistu baznīcās. Vieni no baznīcas izmesti ar skaļu skandālu, citi atkal klusāk un nemanāmāk.

* 2002. gada vasarā no LELB izmeta Rīgas Kristus draudzes mācītāju Māri Santu, pēc tam, kad viņš paziņoja, ka ir gejs. Arhibīskaps Vanags pēc Santa paziņojuma norādīja, ka Sants netika atstādināts no amata tādēļ, ka viņš ir gejs un to paziņoja atklātībai, bet gan tādēļ, ka viņš, būdams mācītājs, izplatīja uzskatus, kas ir pretēji LELB viedoklim. Tagad Sants ir emigrējis uz Lielbritāniju un veic sociālo darbu Londonā.

* 2005. gada novembrī LELB vadība nolēma no baznīcas izslēgt Rīgas Reformātu un Anglikāņu draudzes mācītāju, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekānu Juri Cālīti, kā arī disciplināri sodīt (atstādināt no kalpošanas) Rīgas Krusta draudzes mācītāju Vari Bogdanovu par to, ka viņi atbalstīja geju un lesbiešu gājienu „Rīgas praids” un pēc tā piedalījās seksuālo minoritāšu atbalstošajā dievkalpojumā Anglikāņu baznīcā. Tāpat Cālītim tika pārmests, ka viņš piedalījies Mūna Apvienošanās baznīcas rīkotā pasākumā, kas it kā nozīmējis, ka viņš atzīt Mūna mācību. Pašlaik Cālītis ir Rīgas Reformātu draudzes, kura pieslējusies LELBĀL, mācītājs un kalpo grūtībās nonākušo ģimeņu un bērnu centrā „Zvannieki”. Savukārt Bogdanovs, kurš vēlāk kalpoja vairākās LELB draudzēs, vairs LELB mācītāju sarakstā nav atrodams un viņš iztiku pelna citās jomās.

* Par amorālu un garīdznieka cieņai neatbilstošu dzīvesveidu 2008. gada februārī LELB Bīskapu kolēģija no amata atbrīvoja Valmieras Svētā Sīmaņa draudzes mācītāju Valteru Korāli. Mācītājam tika inkriminēts baušļu pārkāpums un neētiska rīcība, savukārt viņš pats ir pārliecināts, ka izslēgšana no draudzes ir saistīta ar cīņu par baznīcas īpašumiem, viņš neesot atbalstījis to iztirgošanu. Tagad Korālis ir Latvijā vienīgais pašnodarbinātais – brīvmācītājs, kas kalpo paša dibinātajās draudzēs un veic kristīgos rituālus, nešķirojot cilvēku piederību vienai vai otrai baznīcai.

* Pirms 16 gadiem no amata arī atstādināja Liepājas Svētās Annas baznīcas mācītāju Agri Iesalnieku. LELB Konsistorija uzskatīja, ka viņa kalpošanā konstatētas ievērojamas novirzes no luteriskās baznīcas mācības un prakses - viņa vadībā ievērojama draudzes daļa esot ieguvusi Vasarsvētku konfesijai raksturīgas iezīmes. Liepājnieku domas krasi atšķīrās. Vēlāk Iesalnieks turpināja kalpošanu neatkarīgās draudzēs. Iesalnieks bija pārliecināts, ka ar savu darbību centies saliedēt un vienot citas draudzes, nevis atkāpties no kristietības.

* Aizpērnā gada sākumā no Rīgas 1. Adventistu draudzes mācītāja amata atstādināja mācītāju Ivo Rodertu, jo viņš esot bijis autoritatīvs un stingri neesot sekojis adventistu dogmām. Izskanēja, ka viens no iemesliem varēja būt tas, ka Roderts Ziemassvētku pasākumā baznīcā atļāvis atskaņot „sātanisko” grupas „Līvi” dziesmu „Eglīte”. Pēc notikušā Roderts turpināja kalpot adventistu draudzē, kura sev mājvietu atrada metodistu draudzes dievnamā. Tagad viņš ar sievu dzīvo Anglijā.

* Ironiski, ka gadsimtu mijā no katoļu baznīcas tika izmests Jura Rubeņa grāmatu līdzautors - mākslinieks Māris Subačs. Iemesls bija 1999. gadā iznākusī abu autoru veidotā grāmata par mīlestību „Viņš un viņa”. Subačs to uztvēra filozofiskā mierā un kristījās Rubeņa tolaik vadītajā Torņakalna luterāņu draudzē.

* Pirms trim gadiem no Latvijas pareizticīgās baznīcas ar lielu skandālu tika patriekts virspriesteris Jānis Kalniņš. Viņš publicēja grāmatu „Process”, kurā apvainoja pareizticīgās baznīcas vadītāju – metropolītu Aleksandru kriminālnoziegumos gan pret personu dzimumneaizskaramību, gan piederību organizētajai noziedzībai. Tāpat viņš uzskata, ka Latvijas pareizticīgajai baznīcai ir jāpakļaujas nevis Maskavas, bet gan Konstantinopoles patriarhātam. Metropolīts Aleksandrs uzsvēra, ka šo „naidīgo apmelojumu un izdomu autors pēc kanoniem pats sevi ar savu rīcību ir nostādījis ārpus Pareizticīgās baznīcas un vairs tai nepieder”.

* Bet ir arī mācītāji, kuri paši aiziet no baznīcas. Liepājas Brāļu draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze pēc tam, kad LELB Sinode nobalsoja pret sieviešu ordināciju, ar savu draudzi pārgāja luteriskās baznīcas ārpus Latvijas pakļautībā. Savukārt pirms 20 gadiem no LELB aizgāja Ķekavas mācītājs Ilārs Plūme un nodibināja Augsburgas ticības apliecības baznīcu, jo uzskatīja, ka LELB atkāpjas no luterāņu dogmām.