foto: Lauris Nagliņš/LETA
Turpmāk Saeimas vēlēšanās nevarēs kandidēt bijušie VDK aģenti un ziņotāji
Pēdējā Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) priekšsēdētāja Edmunda Johansona personīgās lietas, kuras viņš nodeva 1991.gada barikāžu muzejam.
Politika
2018. gada 12. februāris, 19:05

Turpmāk Saeimas vēlēšanās nevarēs kandidēt bijušie VDK aģenti un ziņotāji

LETA

Koalīcijas padomē šodien tika atbalstīts nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK rosinājums liegt tiesības Saeimas vēlēšanās kandidēt arī bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) aģentiem un ziņotājiem.

To pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pavēstīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Pašlaik ir noteikts, ka piedalīties Saeimas vēlēšanās liegts personām, kas ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki. Šo normu paredzēts papildināt.

Kā ziņots, Saeima februārī nodeva izskatīšanai komisijās līdzīgu likumprojektu, kas attieksies uz pašvaldību vēlēšanām. Likumprojekts paredz liegt tiesības pašvaldību vēlēšanās kandidēt arī bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) aģentiem un ziņotājiem.

Pašlaik ir noteikts, ka piedalīties pašvaldību vēlēšanās liegts personām, kas ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu stata darbinieki.

Grozījumu iniciators pašvaldību vēlēšanu likumā ir deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV), tāpat likumprojektu iesniedza parlamentārieši Ilmārs Latkovskis, Rihards Kols (VL-TB/LNNK), Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK), Ringolds Balodis, Edvards Smiltēns, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) un Atis Lejiņš (V).

Izmaiņu mērķis ir aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu, nacionālo drošību un Latvijas teritorijas vienotību, skaidrots likumprojekta anotācijā. Aizliegums minēto drošības un izlūkdienestu ziņotājiem un aģentiem kļūt par pašvaldību deputātiem izriet no Latvijas kā neatkarīgas valsts nacionālās drošības interesēm, skaidro politiķi.