Ceturtdaļmiljonu vērtos simtgades Goda vārtus izmanto kā reklāmas stabu

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību projektu koordinatore Sarmīte Baltmane portālam Jauns.lv pastāstīja: „Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvalde 31. janvāra pēcpusdienā saņēma informāciju, ka uz vides mākslas objekta „Goda vārti” pamatnes ir konstatēta uzlīme ar tekstu „palami.eu”, ko var uzskatīt par objekta izgatavotāja pašreklāmu. Tajā pašā dienā Kultūras pārvaldes darbinieks apsekoja objektu un veica fotofiksāžas. 1.februārī pa mobilo tālruni un e-pastos SIA „Palami” vadībai un kontaktpersonām tika nosūtīta pretenzija par neakceptējamu darbību veikšanu un pieprasījums steidzami un ātri novākt SIA „Palami” reklāmu no „Goda vārtiem”. 2.februārī jau tika konstatēts, ka reklāma no objekta ir noņemta”.    
 
Tikmēr daudzos izbrīnu raisījušas arī milzīgās „Goda vārtu” izmaksas. Rīgas mērs Nils Ušakovs lepni paziņojis, ka rīdzinieki uz valsts simtgadi saņēmuši divas nozīmīgas dāvanas - Mežaparka lielo estrādi un virtuālo pieminekli „Goda vārti", „kas ir simbolisks gan formā, gan saturā un iekļaujas pilsētas vidē kā laika zīme dažādiem pārbaudījumiem un apliecinājums jaunai sasniegtai brieduma pakāpei - Latvijas simtgadei”.

„Goda vārtus” izgatavojis uzņēmums „Palami”, kas arī vienīgais startēja konkursā par to izgatavošanu. Tas ir inovatīvi tehnoloģisks objekts, kas „veidots kā virtuāls piemineklis, kas ar mūsdienīgu tehnoloģiju palīdzību ļauj pieminekļa saturu regulāri mainīt, tādējādi dodot iespēju sekot līdzi valsts jubilejas svarīgajiem notikumiem. Jau šobrīd ikvienam ir apskatāmi Latvijas simtgadei un 1991. gada barikāžu atcerei veltīti stāsti”. „Goda vārti" simbolizē pārtapšanas procesu - no vienas kultūrtelpas uz citu, no vienas laiktelpas citā, no laicīgās telpas uz sakrālo, informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta.

Tikmēr ne tik simboliskas ir simtgades dāvanas izmaksas, ko īsti par dāvanu tā kā uzskatīt nevar, jo par to samaksājuši visi rīdzinieki ar saviem maciņiem - nodokļiem. Un summa nebūt nav mazā – par pilsētvides objektu, kas pēc kultūras ministres Daces Melbārdes vārdiem, vērtējams kā veiksmīgs Latvijas radošo industriju piemērs un to potenciāla apliecinājums, samaksāti 247 700 eiro (bez PVN).

Kā liecina Rīgas domes Kultūras pārvaldes galvenās izdevumu pozīcijas, bez atalgojuma māksliniekiem visdārgākais bijis 64 kvadrātmetru lielais četru plakņu ekrāns - 182 000 eiro. Karkass, uz kā ekrāni uzstādīti, izmaksājis gandrīz 60 000 eiro, metāla konstrukcijas - 18 000, bet 41 000 eiro maksā objekta segvirsma, pamati, podests un betona bloki. Projektēšana izmaksājusi 1800 eiro, ekrāna uzlikšana - pusotru tūkstoti eiro, apkope 1400 eiro un montāža 1350 eiro.

Objekta „Goda vārti" idejas un dizaina autors ir mākslinieks Visvaldis Asaris, tā mākslinieciskās programmas 3D projekciju autors - videomākslinieks Māris Kalve, bet pieminekļa saturisko vēstījumu izstrādājis dzejnieks Andris Akmentiņš. Vides mākslas objektu izgatavoja Latvijā bāzēts LED tehnoloģiju ražošanas uzņēmums ar 25 gadu pieredzi SIA „Palami”.

Tikmēr sociālajos rīdzinieki raksta ironiskas piezīmes par „Goda vārtiem”: