Skatītāji sūkstās par pirmo Latvijas simtgades izrādi - skumja, depresīva, tumša

Taisnības labad gan jāsaka, ka ne visiem „Gaismas raksti” uzdzinuši drūmas domas un depresiju, jo netrūkst arī atzinīgu vārdu par šo multidimensiālo izrādi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kura, pēc rīkotāju domām, izstāstīja „laikmetīgu stāstu par to, kur mūsdienīgam latvietim smelties spēku, un par valsti, kuru ar katru nodzīvoto brīdi rada tās iedzīvotāji”. Tāpat iestudējums tika veidots kā „skatījums uz Latvijas kultūras elpu, kas saņemta no iepriekšējām paaudzēm un tiks nodota tālākām paaudzēm”.

Tikmēr sociālajos tīklos čum ne visai glaimojoši viedokļi: gaismas raksti bijuši izstāstīti tumšā pelēkumā un melnumā. Savukārt tie, kuri izrādē meklēja dinamisku krāsainību it kā ieslīguši depresīvā pelēkumā. Lūk, tikai daži vērtējumi:
„Mēģinu skatīties „Gaismu rakstus” un nesaprotu, par ko mēs esam pelnījuši tādu sodību - iesākt valsts simtgades dzimšanas dienu šādām minora skaņām un vizuālo, kas liek justies ļoooti neveikli”, „Hmm „Gaismas raksti” simtgades atklāšanas uzvedums? Lūdzu, kaut ko parastiem cilvēkiem saprotamāku nākamreiz”.

Jubilejas izrāde, kurā piedalījās Latvijas Radio koris, pazīstami mūziķi, aktieri un dejotāji, nebija no lētajām. Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pastare portālam Kasjauns.lv pastāstīja: „Lai nodrošinātu māksliniecisko kvalitāti gan no uzveduma saturiskās, gan scenogrāfiskās puses bija iesaistīti tehniski sarežģīti risinājumi, kas sastāda lielāko daļu no uzveduma izmaksām. Tāpat uzveduma radīšanā bija iesaistīti vairāk nekā 130 cilvēki – komponisti, autori, solisti, diriģents, mūziķi, režisori, tērpu mākslinieki un citi. Šis ir unikāls projekts gan no cilvēku iesaistes viedokļa – 40 cilvēki, kas konkursā tika atlasīti un iesaistīti dalībnieku grupā, gan simboliskās nozīmes – neparastā veidā iedzīvinot Gaismas pili.

Kopējā summa ir nepilni 150 000 eiro (ar nodokļiem) četriem koncertiem, televīzijas translācijai un dokumentēšanai. Uzveduma kopējās izmaksas ir salīdzināmas vai pat zemākas nekā citiem apjomīgiem jaundarbiem.
 
Projekta tāmē tehniskās izmaksas (biļešu tirdzniecība, autortiesības, apkalpojošais personāls, scenogrāfijas koncepcija un izgatavošana, telpu noma, tehnikas noma un apkalpošana, tehniskais personāls, scenogrāfijas uzbūve, projekta vadība) veido 53%, izmaksas māksliniekiem un dalībniekiem (honorāri par mūzikas un tekstu izveidi, solisti, diriģents, tautas mūziķi, dejotāji, aktieri, statisti, skaņu režisors, gaismu režisors, video pults operators, tērpu māksliniece, režisors) veido 25%, mārketinga izdevumi (afišas, reklāma radio, TV, drukātajos medijos, internetā, programmiņas) – 5%, nodokļos nomaksāts - 17%.

Pasākums tika finansēts no diviem līdzekļu avotiem: ieņēmumiem no pārdotajām biļetēm un valsts budžeta finansējuma valsts simtgades pasākumiem, kas apstiprināts Ministru kabinetā”.

Saskaņā ar „Latvijas koncertu” sniegto informāciju - uzvedumu kopumā klātienē apmeklēja vairāk nekā 2200 skatītāju. Daudzkārt plašākai auditorijai šo uzvedumu pārraidīja Latvijas Televīzija. Uz četrām izrādēm kopumā tika pārdotas 1800 biļetes par 30 eiro katra. Tas nozīmē, ka no biļešu tirdzniecības varētu būt ieņemti 54 000 eiro. Līdz ar no valsts budžeta „Gaismas rakstiem” varētu būt atvēlēti ap 96 000 eiro.

Pirms tam SIA „Latvijas koncerti” valdes loceklis Guntars Ķirsis teica: „Ja nebūtu simtgades fonda naudas atbalsta, tad biļetes uz Latvijas valsts simtgades gada atklāšanas pasākumu „Gaismas raksti” maksātu nevis 30 eiro, bet 180 eiro”.