Notiks grāmatas "Zvaigžņu lietus. Starptautiskajam Baltijas baleta festivālam – 20" prezentācija
Piektdien, 15. aprīlī, plkst. 16.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas telpās, Brīvības ielā 49/53, 2.stāvā notiks grāmatas „Zvaigžņu lietus. Starptautiskajam Baltijas baleta festivālam – 20” prezentācija. Grāmatas idejas autore – horeogrāfe Lita Beiris, teksta autore un sastādītāja – Gundega Saulīte. Grāmata izdota sērijā „Laika Grāmata” apgādā VESTA-LK.
Pavasaris Latvijā nav domājams bez Starptautiskā Baltijas baleta festivāla. Deja visās tās izpausmēs spēj uzrunāt, pārsteigt un iedvesmot tūkstošiem ļaužu. Festivāls radies un vēl arvien pastāv kā privāta iniciatīva, kā horeogrāfes Litas Beiris izlolots un īstenots projekts, kas pamatojas dejas mākslas mīlestībā un vēlmē līdzcilvēkiem pierādīt dejas daudzveidības izpausmes, ne velti Starptautiskā Baltijas baleta festivāla devīze jau kopš paša sākuma tika izvēlēta bezgala ietilpīga – No klasikas līdz avangardam.
Grāmata „Zvaigžņu lietus. Starptautiskā Baltijas baleta festivāla 20 gadi” piedāvā brīvu ceļojumu pāri gadiem un atmiņām. Te velti meklēt tīru hronoloģiju vai statistiku, tas visdrīzāk ir emocionāls atgādinājums par divdesmit pirmajos darbības gados iegūto un izbaudīto dejas burvību, sastapšanos ar zvaigznēm, kas uzmirdzējušas uz Latvijas skatuvēm. Un tas ir arī veltījums festivāla izveidotājai un direktorei Litai Beiris un viņas pašaizliedzīgajiem palīgiem.
Kopš 1996. gada festivāls norisinājies katru gadu ar apskaužamu regularitāti un ir kļuvis par neatņemamu Latvijas kultūras dzīves daļu. Uzplaucis Rīgā, bet turpmākos gados festivāls arvien paplašinājis savu teritoriju, tagad to gaida un atsaucīgi uzņem arī citās Latvijas pilsētās – Preiļos, Valmierā, Ventspilī. Līdz ar šāda starptautiska festivāla rašanos dejas mākslas profesionāļiem un plašajam cienītāju pulkam pavērās iespēja paplašināt savu redzesloku, salīdzināt, vērtēt, jūsmot un novērtēt redzēto.
Nu jau vairāk nekā divdesmit pastāvēšanas gadu vēsturē nemainīgi palikuši festivāla uzbūves principi. Šie svētki piedāvā plašu ieskatu dejas būtībā – ne tikai solistu vai atsevišķu trupu viesošanos, tas ir arī dejas atspulgs citos mākslas veidos – foto un tēlotājā mākslā, kinematogrāfijā, mūzikā. Un īpaši svarīgs arvien ir bijis skats nākotnē, pievēršot uzmanību Baltijas valstu jauno baleta mākslinieku paaudzei.
Uzsverot dejas demokrātisko būtību un vēlmi uzrunāt ikvienu, pat nejaušu garāmgājēju, par būtisku tradīciju izveidojusies festivāla „uvertīra” – atklāšanas koncerti Rīgas Dzelzceļa stacijā. Tos skatītāji gaida kā jaunu pārsteigumu – katru gadu mainās orķestri vai mūzikas grupas, kas piesaista skatītāju un klausītāju uzmanību, mainās deju grupas un priekšnesuma raksturs, taču nemainīgs ir dejas enerģijas lādiņš un daudzveidīgas festivāla programmas apsolījums.
Par stabilu vērtību kļuvušas dažādu valstu dejas trupu izrādes, tradicionāla ir arī kļuvusi pasaulē slavenu solistu parāde Galā koncertā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Festivāla dienās skatītājus aicina arī mākslas izstādes, koncerti, kinoseansi un vēl daudzi citi dejai veltīti sarīkojumi. Bez pārspīlējuma var teikt, ka reizi gadā – pavasarī – pār skatītāju galvām nolīst īstens zvaigžņu lietus, – tik daudz mākslas prieka, saviļņojuma un sajūsmas iegūstam no festivāla sarīkojumiem.
Festivāla direktore Lita Beiris arvien gādājusi, lai svētkos tiktu pārstāvēta Baltijas valstu dejas māksla. Vadošies baleta trupu solisti, alternatīvas grupas vai baletskolu audzēkņi – tā ir sava veida solidarizēšanās vienotiem mākslas uzdevumiem, un tā ir arī spēku salīdzināšana visgodīgākajā cīņas veidā – dejas priekšnesumā.
Izdevums bagātīgi ilustrēts ar foto mākslinieku Eiženijas Annas Freimanes, Imanta Urtāna un Starptautiskā Baltijas baleta festivāla arhīva foto uzņēmumiem. Mākslinieks – Aldis Aleks.
