Filmas "Dvēseļu putenis" režisors cer, ka mājas lapa ļaus labāk izprast latviešu strēlnieku stāstus un kaujas

Viņš klātesošajiem skaidroja, ka, veidojot filmu, bijis svarīgi saprast katra notikumos iesaistītā motivāciju un izveidot ko tādu, kas ļautu ikvienam ieskatīties populārzinātniskā un saprotamā valodā aprakstītos notikumos.

"Vietnē ar tā laika notikumiem ir iespēja iepazīties ātri un virspusēji, bet tajā pašā laikā arī iet dziļumā un iegūt lielāku pārskatu par notikumiem. Pat es, kad vēl 20.gadsimtā beidzu skolu, biju apjucis par tā laika notikumiem. Daudz kam tika pārskriets pāri un informācija bija politizēta. Būtībā ir izaugusi paaudze, kuras pārstāvjiem jūk šie notikumi. Noteikti nevēlos, lai pazūd atmiņas, kas tagad eksistē," teica režisors.

Dreibergs pauda cerību, ka interneta vietnes projekts nekad nebūs gatavs un turpinās augt. Viņš aicināja cilvēkus, kuriem vēl ir neizstāstīti stāsti par latviešu strēlniekiem un valsts brīvības izcīnīšanu, dalīties ar tiem, papildinot vietni. "Ja zinu, ka kino darbs tiek veidots uz kaut kā īsta, tas uzreiz iedod papildus dimensiju par mūsu vēsturi," piebilda režisors.

Komentējot filmas "Dvēseļu putenis" uzņemšanu, režisors vērsa uzmanību uz to, ka trešā posma filmēšana tiks sākta februārī, jo tiek gaidīti piemēroti laika apstākļi, proti, sniegs, lai nofilmētu filmas epizodes, kas saistītas ar Ziemassvētku kaujām. Atbildot uz jautājumu, cik sabalansēts ir filmas stāsts un vēsturiskie fakti, režisors uzsvēra, ka izjūt milzīgu atbildību izveidot filmu, cik patiesi vien iespējams, un tas bijis viens no iemesliem, kāpēc izveidota interneta vietne.

"Visu izstāstīt nevar, vairākas lietas ir saprotamas tikai kontekstā. Vairākas lietas ir arī jāizlaiž, lai viss būtu skaidrāks. Cenšamies pieturēties pie vēstures, tādēļ ir piesaistīti vairāki vēsturnieki, kas savstarpēji strīdas par tā laika notikumiem. Ticu tam, ka dzīve un realitāte ir daudz bagātāka par jebkādu izdomu," piebilda Dreibergs.

Savukārt izglītības uzņēmuma "Lielvārds" valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts skaidroja, ka kvalitatīva izglītība iespējama tad, ja tā notiek iedziļinoties, bet, lai varētu šādu procesu īstenot, ir svarīgi, ka šādai izglītībai ir kvalitatīvs saturs. "Saprotam arī to, ka tam jābūt digitālam saturam, kas dod iespēju ātrāk un vienkāršāk nonākt pie pirmavotiem un dažādiem viedokļiem, tādējādi veidojot kritisko domāšanu. Tikmēr nākamās desmitgades iezīme būs mobils digitāls saturs," atzīmēja Gribusts.

Interneta vietnes "dveseluputenis.lv" galvenais satura veidotājs, vēstures doktors Jānis Šiliņš norādīja, ka svarīgs bijis arī informācijas pasniegšanas veids, jo cilvēki uztver dažādi, tādēļ izmantota mūzika, kartes, diagrammas, fotogrāfijas un videomateriāli. "Ja vēlamies sasniegt pēc iespējas plašāku auditoriju, jāstrādā ar dažādiem informācijas pasniegšanas veidiem," viņš piebilda.

"Jāmēģina runāt ar iespējami plašāku sabiedrības daļu. Jāsaprot, ka tas nav akadēmisks projekts un akadēmiska vēsture. Katra cilvēka atmiņa kaut kādā mērā runā par pagātni, bet kaut kādā mērā ģimenes vēsture var nesakrist, piemēram, ar oficiālo vēsturi. Tomēr jebkura indivīda stāsts ir vērtīgs," teica Šiliņš.

Rīgas Juglas vidusskolas vēstures skolotāja Dzintra Liepiņa vērsa uzmanību, ka "dveseluputenis.lv" ir rīks, ko var izmantot gan skolotājs, gan skolēns, un Liepiņai vietne šķitusi interesanta ar daudzveidību un profesionalitāti, kā tā ir izveidota. "Vietnē ir liela avotu daudzveidība, kā arī atsauces uz pētījumiem un cilvēku stāsti. Domāju, ka vēstures skolotājs var būt ļoti laimīgs, ka šāds projekts ir tapis," piebilda Liepiņa.

Interneta vietne veidota kā attēlu un video apkopojums par latviešu strēlniekiem un valsts brīvības izcīnīšanu, izmantojot Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiālus. Tāpat projekta izveidē izmantoti mūsdienu video, foto liecības un dokumentu vākumi, kas iegūti no strēlnieku pēctečiem. Interneta lapā rodama arī informācija par filmas "Dvēseļu putenis" projektu un tās veidotājiem, kā arī skatāmas filmas uzņemšanas epizodes.

Mājaslapas sadaļā "Laika līnija" atainoti vairāk nekā 60 nozīmīgākie notikumi latviešu strēlnieku cīņu gaitās gan pirms Latvijas valsts pasludināšanas, gan Latvijas Neatkarības kara laikā - sākot no 1914.gada augusta, kad sākās Pirmais pasaules karš, līdz 1921.gadam, kad Latviju "de iure" atzina Antantes Augstākā padome.

Tāpat interneta vietnē iekļautajā kartē iespējams sekot līdzi Pirmā pasaules kara frontes pārmaiņām Latvijas teritorijā, savukārt kompaktie apraksti papildināti ar saitēm uz ārējiem resursiem, kuros rodama vēl padziļinātāka informācija. Katram notikumam piemeklēts arī atbilstošs Aleksandra Grīna romāna fragments.

Vietnes tapšanā izmantoti valsts un privātpersonu ziedotie līdzekļi 26 414 eiro apmērā. No šīs summas 19 600 eiro ir Saeimas piešķirtais finansējums, kas projektam novirzīts caur Kultūras ministriju. No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finanšu līdzekļiem projektam atvēlēti 5000 eiro, savukārt atlikušos 1814 eiro ziedojušas privātpersonas. Mājaslapas programmēšanas un citus izstrādes darbus veica uzņēmums SIA "Codeart".

Savukārt filmu "Dvēseļu putenis" uzņems četros posmos. Trešo un ceturto posmu filmēs 2018.gada februārī un maijā, bet filmas pirmizrāde ir paredzēta 2019.gada 11.novembrī.

Filmas galveno aktieru vidū ir vairāki Latvijas profesionāļi, tostarp, Vilis Daudziņš, Ivars Krasts un Gatis Gāga, Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa, Raimonds Celms, jaunais aktieris Jēkabs Reinis, Ieva Florence un citi.