Gorodcovs netic, ka Krievija patiešām varētu arestēt "airBaltic" lidmašīnas
Varbūtība, ka nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" strīdā ar bankrotējušo Krievijas banku "Investbank" Krievijas pārstāvji parādu atgūšanai varētu, piemēram, arestēt "airBaltic" lidmašīnas, ir maza, aģentūrai LETA atzina "airBaltic" bijušā konsultanta "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.
Gorodcovs atzīmēja, ka starptautiskā prakse aviācijā pret ārvalstu aviokompānijām neliecina par saistību nokārtošanu ar lidmašīnu arestiem. "Prātā nenāk tādi gadījumi, par kuriem varētu teikt - jā, tā ir bijis, tā ir normāla prakse," piebilda Gorodcovs.
Jautāts, vai var teikt, ka Krievijas puses iespējamie draudi arestēt "airBaltic" lidmašīnas un citu mantu, varētu būt drīzāk blefs, Gorodcovs atbildēja apstiprinoši.
"Izskatās, ka tā varētu teikt. Ja tādi draudi būtu izteikti, tad tas būtu darīts, lai pamudinātu un izdarītu spiedienu. Vērtējot teorētiski, tas izskatās pēc blefa," teica Gorodcovs.
Krastiņš uzsvēra, ka, raugoties no starptautiskās aviācijas prakses, Krievijai neesot nekāda pamata izteikt šāda veida draudus.
"Krievijā var būt visādi brīnumi, bet pret citu valstu aviokompānijām šādus draudus īstenot nav nekāda pamata," teica Krastiņš, piebilstot, ka starptautiskajā aviācijā tādā veidā - izsakot draudus arestēt mantu, lai piedzītu parādu - šādas lietas netiek kārtotas. Vienlaikus viņš atzina, ka no Krievijas puses šādu vai līdzīgu draudu izteikšana neesot nekas jauns.
Kā ziņots, Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības "airBaltic".
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka prasība saistīta ar bijušajam "Latvijas Krājbankas" lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku "Investbank", kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo "airBaltic" akcionāri BAS un "airBaltic" kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.
Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no "airBaltic" un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.
TM ir pieprasījusi Krievijas Tieslietu ministrijai papildus informāciju, kas nepieciešama tiesiskās palīdzības lūgumu pieņemšanai izpildē. Pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas TM pārsūtīs tiesiskās palīdzības lūgumus piekritīgajai Latvijas rajona tiesai lēmuma pieņemšanai par spriedumu atzīšanu un izpildi vai neatzīšanu, norādīja TM pārstāvji.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šo spriedumu neatzīšanas gadījumā Krievija varētu censties parādu atgūt ar citām metodēm, piemēram, arestējot "airBaltic" lidmašīnas un citu mantu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Satiksmes ministrija patlaban izskata trīs konkrētus piedāvājumus "airBaltic" investora piesaistē.
"airBaltic" pērn nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2015.gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro. Savukārt lidsabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015.gadā.
"airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem, piedāvājot savienojumus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Papildus tam "airBaltic" piedāvā tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.
