"Vairs nav PSRS, bet pagaidām nav arī Eiropa," krievu ceļotājs blogeris velta kritiku Rīgai
Krievijas populārais blogeris un fotogrāfs Iļja Varlamovs savā blogā nesen dalījies ar iespaidiem par Rīgu. Latvijas galvaspilsētā krievu puisis viesojies neilgi pirms jaunā gada, taču viņa aprakstā svētku noskaņai nebūt nav centrālā loma. Tā vietā blogeris aprakstījis nesenos Rīgas centra remontus, kā arī veltījis konstruktīvu kritiku pilsētplānošanas rezultātiem – Kr. Barona ielas bruģim, noplukušajiem dzīvojamajiem rajoniem un arī Vecrīgai.
Rīgā Iļja nonācis gluži vai sagadīšanās pēc – aizmirstot laicīgi noorganizēt ģimenes atpūtu Jaunajā gadā.
Pēdējā brīdī visizdevīgāk esot bijis iegādāties "airBaltic" lidojumu uz Rīgu, kur Iļja pēdējo reizi bijis pirms pieciem gadiem.
Kā raksta blogeris: “Pētīt Austrumeiropas valstis man pašam šķiet daudz interesantāk nekā aplūkot to, kas notiek Rietumeiropā. Jo PSRS laikos šīs te valstis pieļāva tās pašas kļūdas, kuras pieļāvām mēs Krievijā, taču pēcāk izvēlējās iet citā virzienā. Es gan nerunāju par politiku un ekonomiku, bet gan par pilsētu attīstīšanu. Ir interesanti palūkoties, kas tiek darīts ar vienveidīgo padomju ēras mikrorajonu namiem un ielām.”
Piedāvājam interesantākās no Iļjas Varlamova atziņām par Rīgu:
Blokmājas un centra ietves
“Kopumā Rīgas centrs ir ļoti patīkama vieta, taču šādi nevar teikt par mikrorajoniem, kurus Latvijas galvaspilsētā uzslēja padomju vara. Tie knapi atšķiras no mūsu pašu tā dēvētajiem guļamrajoniem. Tās pašas piecstāvenes un deviņstāvenes, taču jāatzīst, ka Baltijā šie nami ir uzbūvēti daudz kvalitatīvāk. Tas gan neglābj kopējo auru – nami glītāki, taču paši rajoni joprojām drūmi un pelēki.”
“Rīgas centrā nesen izremontēja ietves! Jāteic, ka nebūt ne tik šiki kā Maskavā. Parastas betona plāksnes pa vidu un granīta apmales. Ne visas plāksnes ir izdevies ievietot taisi, tā lai neveidojas spraugas...”
“Ietvēs ir ļoti daudz visādu dīvainu risinājumu. Piemēram, krustojumu tuvumā ir kaut kādi dīvaini, neveikli salikumi ar reljefa plāksnēm, it kā priekš neredzīgajiem. Kādēļ? Es saprastu, ja Rīgā būtu pilnībā izstrādāta šāda veida navigācija ielās, kā tas ir Japānas pilsētās. Kāda jēga no reljefa plākšņu celiņa, ja tam pa vidu iespraukusies milzīga kanalizācijas lūka? Starp citu – darba kvalitāte ir kā Maskavā :).”
“Lietus laikā Rīgas centrā ir grūti. Daudzas gājēju pārejas vienkārši nogrimst.”
“Ar veloceliņiem ir tas pats stāsts, kas ar ietvēm. Acīmredzot kaut kur izlasīja, ka visās modernajās pilsētās ir veloceliņi, taču neizlasīja tiktāl, lai saprastu, kā tādus izbūvēt. Tā nu dažās ielās šīs te speciālās brauktuves velosipēdistiem ir iezīmētas ar visparastāko balto krāsu. Tas nebūt nav droši, turklāt veloceliņā nav vietas ietves betona plāksnēm, turklāt vēl šķībi ieliktām.”
“Rīgā netrūkst daudz jauku un mājīgu stūrīšu [par Berga bazāru] un ir lērums pavisam nesliktas arhitektūras piemēru.”
“Galvenā atšķirība starp mūsu un Rīgas PSRS laikā izbūvēto piecstāveņu pagalmiem ir sakoptāki pagalmi un tīrība. Taču Rīgā, atšķirībā no Maskavas, nenotiek nekāda dižā dzīvojamo rajonu renovēšana. Ar ceļiem starp mājām ir tā pati problēma, kas Maskavā [izdangāti iekšpagalmu ceļi] – cilvēki arī atstāj savas automašīnas zaļajā zonā, kas bojā zālienu un iznēsā dubļus.”
“Blakus piecstāvenēm nekā, kas liecinātu par labiekārtošanu. Nav arī jaunu bērnu laukumu – tie, kas ir, pagalmos rūsē jau kopš padomju ēras. Jā, šī jums nav Skandināvija.”
Kalnciema kvartāls, koka apbūve un Vecrīga
“Vecie koka namiņi Rīgā ir kā dārgakmeņi! Šeit tos adekvāti restaurē, piedomājot pie oriģinālā izskata, logu detaļām.”
“Kalnciema kvartāla nami padomju laikos bija izdalīti kā dzīvokļi, taču pēc PSRS sabrukuma šajā vietā ir iedvesta jauna dzīvība – šeit ir ļoti daudz jau iepriekš pieminēto, renovēto koka namiņu, regulāri notiek visādi tirdziņi, meistarklases un lekcijas.”
“Gan pilsētas centrā, gan citur nākas pamanīt, ka uz skaistiem namiem ir izvietoti šausmīgi reklāmu plakāti un izkārtnes ar firmu nosaukumiem. Nu kā tā var darīt? Jābūt taču vismaz kaut kādai cieņai pret arhitektūru?”
“Eiropiskās pilsētās šādām izgāztuvēm nevajadzētu būt [norādot uz pārpildītām atkritumu tvertnēm ielas malā].”
“Vietām vēl joprojām var manīt vecās ielu plāksnītes latviešu un krievu valodās. Tā kā latviešiem nebija naudas, lai uzliktu jaunas zīmes, krievu valodas tekstu vienkārši aizkrāsoja. Spriežot pēc visa, arī atbilstošai krāsai naudas nebija. Jāsaka paldies veco plāksnīšu meistariem, kuri burtus izveidoja reljefā – par spīti krāsai tie joprojām ir salasāmi :).”
“Pazemes tuneļi pilsētas centrā ir padomju laiku mantojums. Ceru, ka agrāk vai vēlāk Rīga no tiem atbrīvosies. Pilsētai jābūt ērtai, viegli izstaigājamai un drošai. Pazemes ejām nav vietas šajā koncepcijā.”
“Vecpilsētā pie sienām briesmīgas izkārtnes. Tas nekam neder, jums šeit nav Lasvegasa! Nekavējoties jāpieņem stingrs pilsētplānošanas kods, kurā šis būtu aizliegts.”
“Parkos nesliktas labierīcības. Salīdziniet ar Maskavas zelta krāsas kabīnītēm.”
“Kopumā Rīga atstāj patīkamus iespaidus. Nav tā bagātākā pilsēta, darba vēl daudz, taču tur ir daudz kas tāds no kā mēs varētu mācīties.”
Pilns Iļjas Varlamova bloga ieraksts (krievu valodā) izlasāms šeit.