Ar stāvovācijām noslēdzies otrais Baltijas simfoniskais festivāls
foto: Edijs Pālens/LETA
Festivālā uzstājās pasaulslavenais tenors Aleksandrs Antoņenko.
Kultūra

Ar stāvovācijām noslēdzies otrais Baltijas simfoniskais festivāls

Karlīna Timofejeva

9. decembrī ar stāvovācijām koncertā “Maskata vertikāle” noslēdzās LNSO rīkotais 2. “Baltijas simfoniskais festivāls”, portālu Kasjauns.lv informēja rīkotāji.

Ar stāvovācijām noslēdzies otrais Baltijas simfoni...

Tā programmā bija trīs koncerti, kuros piedalījās izcili mūziķi no trijām Baltijas valstīm: igauņu diriģente Kristīna Poska, etnomūziķe Mari Kalkuna, komponists Erki Svens Tīrs, lietuviešu operzvaigzne Vida Miknevičute, latviešu spožais sitaminstrumentālists Guntars Freibergs, pasaulslavenais tenors Aleksandrs Antoņenko, vijolnieks Georgs Sarkisjans, diriģenti Guntis Kuzma un Andris Poga, kā arī Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un Lietuvas Valsts SO, Igaunijas Valsts SO un Latvijas Nacionālā SO mūziķi.

Festivāla pirmajā koncertā, ko diriģēja šī festivāla lielais atklājums – Berlīnē dzīvojošā igauņu diriģente Kristīna Poska –, skanēja pasaulslavenā igauņu komponista Erki Svena Tīra Ceturtā simfonija “Magma” sitaminstrumentiem un orķestrim. Koncertu klausījās arī pats autors, kurš pēc koncerta atzina, ka “festivāla ideja ir lieliska”, bija sajūsmināts ar sava opusa atskaņojumu un slavēja solista Guntara Freiberga izcilo muzikālo veikumu, uzsverot, ka Guntars ir pirmais, kurš atskaņo šo simfoniju saskaņā ar komponista vēlmi attiecībā uz instrumentu izvietojumu uz skatuves.

1. decembra koncertā “Baltijas piramīda” vienā kamerorķestrī apvienojās visu triju orķestru mūziķi LNSO diriģenta Gunta Kuzmas un LNSO koncertmeistara Georga Sarkisjana vadībā. Skanējums liecināja par saliedētu, vienprātīgu mūzikas uztveri un muzicēšanas kultūru; viesmūziķi izteica sirsnīgu atbalstu sadarbības turpināšanai.

Savukārt visu triju orķestru satikšanās uz vienas skatuves notiks 2018. gada 24. novembrī, “Baltijas simfoniskā festivāla” gala koncertā atskaņojot Maikla Dohertija skaņdarbu Time Machine triju diriģentu vadībā.

Īpašu publikas ievērību un atzinību festivālā izpelnījās Artura Maskata jaundarbs “Baltijas dziesmas”, kura sacerēšanā komponists izmantojis igauņu, latviešu un lietuviešu dzejnieku pantus. Spēcīgu iespaidu atstāja kora “Latvija” vērienīgais sniegums, kā arī triju solistu dziedājums – divu izcilu opersolistu Vidas Miknevičutes un Aleksandra Antoņenko satikšanās ar etnodziedātāju Mari Kalkunu. Igaunijā populārās, bet Latvijā līdz šim mazzināmās Mari Kalkunas piedalīšanos festivālā atbrauca filmēt Igaunijas TV. 25. novembra un 9. decembra koncerti skanēja tiešraidē Latvijas Radio 3 “Klasika”, 1. decembra koncerts tika ieskaņots.

“Baltijas simfoniskā festivāla” īpatnība ir tā, ka katra no trim dalībvalstīm rīko festivālu atšķirīgā laikā un veidolā. Nākošais festivāls notiks 2018. gada februārī Viļņā – 9. februārī LNSO un Andris Poga koncertēs Viļņas Kongresu namā, atskaņojot Žana Sibēliusa Otro simfoniju un Artura Maskata “Baltijas dziesmas”, savukārt 16. februārī LNSO stīginstrumentālisti piedalīsies apvienotā stīgu orķestra koncertā Gintara Rinkēviča vadībā.
Rīgā nākamais “Baltijas simfoniskais festivals”  notiks 2018. gada 24. Novembrī, kad visi trīs  orķestri satiksies uz vienas skatuves Lielajā ģildē,  gala koncertā atskaņojot Maikla Dohertija skaņdarbu "Time Machine" triju diriģentu vadībā.

“Baltijas simfoniskais festivāls” ir viens no LV100 kultūras programmas nozīmīgiem projektiem, ko īsteno LNSO.