Maršā pret krievu skolu reformēšanu atkal daudz pensionāru un tikai viena vienīga skolniece

Šoreiz akcija tika nodēvēta par “Gaismas gredzenu”. Tā skaļas, musinošas mūzikas un pacilājošu saukļu pavadībā sākās pie Izglītības un zinātnes ministrijas.

Uz piketu bija ieradušies ap 500 cilvēku, lai arī pieteikumā, kuru savlaicīgi saņēma un apstiprināja Rīgas dome, tika minēts, ka pasākumā piedalīsies vismaz 900 aktīvistu.

Vairums piketētāju - pensijas vecumā

Izstaigājot pie Pulvertorņa sapulcējušo cilvēku rindas, pensionāru, kuri “vēlas mācības dzimtajā valodā” netrūkst.

Starp klātesošajiem ir ieraugāmi vien pāris mazi bērni, kuri izskatās apjukuši; daži ap 30 gadu veci kameru operatori, kā arī politiķis Jakovs Pliners un aktīvists Vladimirs Lindermans.

Dažiem no protestētājiem rokās plakāti, kuros pausts ass nosodījums Izglītības ministrijas plānotajai mazākumtautību izglītības iestāžu reformai un attiecīgi krievvalodīgo jauniešu integrēšanai – process, kas izkārtnēs, plakātos un pārējā piketa atribūtikā nosaukts par “asimilāciju”.

Vairumam citu akcijas dalībnieku rokās ir balti baloni.

Spriežot pēc sociālajos tīklos paustajiem viedokļiem, cilvēki gan nav vienisprātis par to, vai šādā formātā un veidā tik tiešām tiek pārstāvētas to Latvijas skolēnu balsis, kuriem dzimtā ir krievu valoda.

Vēlas atgriezties pie gadsimtu vecas sistēmas

Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs piketa laikā atklāja, ka krievu skolu aizstāvji sola rīkot referendumu par mazākumtautību izglītības iestāžu autonomiju.

Viņš skaidroja, ka, ņemot vērā izgāzušos mēģinājumu virzīt šādu iniciatīvu portālā “Manabalss.lv”, ideja tiks virzīta referenduma veidā.

Ar šādu piedāvājumu tika rosināts atgriezties pie 1919. gadā pastāvējušās kārtības izglītībā.

Pēcāk atsevišķu interneta, TV un citu mediju ielenkumā protestējošie devās gājienā pa Torņu ielu, garām Saeimai un līdz Valsts prezidenta pilij.

“Tur mēs vēstījumus adresēsim Valsts prezidentam – ko mēs domājam par viņa gļēvumu un bezatbildību,” tika vēstīts piketa pieteikumā.

Akcija izvērtās diezgan skaļa – IZM plāniem veltītie saukļi krievu valodā ar mikrofonu un skaņu pastiprinošo ierīču palīdzību bija dzirdami visā vecpilsētā.

Ušakovs uz protestiem raugās skeptiski

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), kurš arīdzan ir pret mazākumtautību izglītības programmu likvidāciju izglītības iestādēs, jau iepriekš pauda, ka, viņaprāt, protesti un piketi pret rosinājumu pāriet uz mācībām latviešu valodā vidusskolās, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, nenesīšot vajadzīgo rezultātu.

Lai sasniegtu mērķi, esot nepieciešams piedāvāt risinājumus, kas ir reāli ieviešami.

Ušakova ieskatā šāds risinājums ir pirms kāda laika izteiktais piedāvājums galvaspilsētas skolās ieviest papildu nodarbības, to apmaksājot no pašvaldības budžeta.

Kā ziņots, Ministru kabinets decembra sākumā izskatīja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs un to konceptuāli atbalstīja. 

Patlaban IZM piedāvājums paredz, ka reformai mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt ieviestai 2021./2022.mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6. klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9. klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12. klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā. Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski. 2019./2020. mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasē, 2020./2021. mācību gadā - 7. un 8. klasē, savukārt 2021./2022. mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā.

Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski – sākumā, 2020./2021. mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11. klases skolēni, bet pēc gada – visas vidusskolas posma klases.