Kaislības Krievu teātrī turpinās: sīva cīņa par direktora amatu
Līdz Ziemassvētkiem Kultūras ministrijai jāpaziņo, kas būs jaunais Rīgas Krievu teātra vadītājs. Tikmēr teātra trupā un kultūras cilvēku vidē turpinās kaislības par jaunā direktora izvēli. Uz amatu bija pieteikušies pieci pretendenti, no kuriem tikai daži atsijāti konkursa otrajai kārtai. Viņu vārdi netiek izpausti. Kasjauns.lv rīcībā esošā neoficiālā informācijas liecina, ka pretendenti būs Oļegs Šapošņikovs un Dana Bjorka.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka pagājušā mēneša beigās no amata aizgājušais teātra direktors Eduards Cehovals, kurš teātri vadīja kopš 1990. gada, Kasjauns.lv teica, ka jau pāris mēnešus teātra trupa strādā „ārkārtas režīmā” – aktieri dzīvo bailēs un neziņā par savu nākotni. Kultūras ministrija izvairās tikties ar bez vadības palikušā teātra kolektīvu.
Redzamākie pretendenti uz teātra vadītāja amatu – Bjorka un Šapošņikovs
Krievu teātra kolektīvs un aizgājušais direktors izvirzījis kandidatūru uz teātra direktora (oficiāli – valdes locekļa) amatu teātra aktrisi un producenti Danu Bjorku (Čerņecovu) un vienbalsīgi vēlas darbu turpināt tikai viņas vadībā. Cehovals pieļauj, ka gadījumā, ja teātra direktora amatam izraudzīs cilvēku „no malas”, tad teātrī būs „satricinājums”, ko sezonas vidū nedrīkst pieļaut. „Mēs gribam par teātra direktori redzēt Bjorku (Čerņecovu), kas ir stiprs un mērķtiecīgs cilvēks. Ja būs kāds cilvēks no malas, tad man grūti prognozēt turpmāko... Bet tad būs konfrontācija,” teica Cehovals.
Krievu teātra trupa (pēc Cehovala vārdiem – visa) Kultūras ministrijai adresējusi vēstuli, kurā atbalsta Bjorkas kandidatūru. Šī vēstule publicēta teātra mājas lapā. „Dana Bjorka nāk no mūsu teātra vidus un visās detaļās pārzina stiprās un vājās mūsu teātra puses, viņai nebūs jātērē laiks, lai iepazītos ar radošo un administratīvo personālu, ar kuru būs jāsadarbojas. Tas ļauj ticēt, ka vadības maiņa noritēs maksimāli gludi, bez zaudējumiem mūsu teātra morālajiem, radošajiem un cilvēciskajiem principiem,” tajā teikts.
Otrs kandidāts uz Krievu teātra vadītāja amatu, kuru vētī Kultūras ministrija, ir pašreizējais Daugavpils teātra valdes priekšsēdētājs Oļegs Šapošņikovs. Viņš portālam Kasjauns.lv pauda: „Jā, es esmu pieteicis savu kandidatūru šim konkursam.
Taču, kamēr Kultūras ministrijas izveidotā nominācijas komisija nav pieņēmusi lēmumu par konkursa rezultātiem, es atturēšos no plašākiem komentāriem, lai neietekmētu komisijas lēmumu. Tādejādi vēlos izvairīties no Cehovala kunga pieļautajām kļūdām, paužot viedokli, kuram kandidātam būtu jāuzvar šajā konkursā, izdarot kā tiešo, tā arī netiešo (tas ir - medijos izteiktais viedoklis) spiedienu uz pretendentu atlases komisijas locekļiem.
Es patiesi respektēju nominācijas komisijas darbu, tāpēc ceru, ka lēmums tiks pieņems objektīvi un konkursā uzvarēs piemērotākais un profesionālākais kandidāts”.
Jauno vadītāju sola paziņot šogad
Tikmēr konkurss uz Rīgas Krievu teātra vadītāja amatu ir ievilcies un pašreiz par teātra pagaidu vadītāju iecelta Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Zakevica.
Par Krievu teātra vadītāja nozīmēšanu amatā lemj Kultūras ministrijas izveidotā komisija, kuras sastāvā ir ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone, Dailes teātra valdes loceklis Andris Vītols, Pārresoru koordinācijas centra kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Sarmīte Ozola un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Jānis Siliņš.
Pretendentu izvērtēšanu paredzēts pabeigt un teātra kolektīvu, kā arī sabiedrību par jauno valdes locekli informēt vēl šogad, Kasjauns.lv informēja Kultūras ministrijā.
Teātra vadītāja pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajās vai humanitārajās zinātnēs, vismaz divu gadu darba pieredze vadošā amatā valsts vai pašvaldības iestādē, kapitālsabiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā , teicamas latviešu valodas un vismaz divu svešvalodu (tai skaitā - krievu valodas) zināšanas, zināšanas un izpratne par kultūras nozarēm, (īpaši teātra nozari), zināšanas un izpratne par valsts kapitālsabiedrības darbību, labas sadarbības un komunikācijas prasmes, stratēģiska, konceptuāla un radoša domāšana, labas darba organizācijas un vadības prasmes.