Zatlers: "Rīdzenes" sarunas ir autentiskas; Šleseram KNAB bijis informators

Zatlera uzklausīšana uzreiz tika sākta ar komisijas vadītājas Ingūnas Sudrabas (NSL) jautājumiem. Viņa jautāja, kas Zatleram zināms par "Rīdzenes" sarunām laikā, kad viņš bija Valsts prezidents.

"Es pilnīgi droši varu teikt, ka tās (sarunas) ir autentiskas," uzsvēra Zatlers. Par noklausīšanos viņu informējis toreizējais politiķis Šlesers, kurš prezidentam sūdzējies par to, ka viņu noklausoties KNAB un viņam par šo faktu esot informators birojā. Šlesers lūdzis Zatleram kā prezidentam šajā sakarā "darīt kaut ko".

Šlesers gan atteicies atklāt Zatleram informatora vārdu. Ņemot vērā, ka Zatlers kā prezidents nebija tiesīgs iejaukties izmeklēšanā, tad abu saruna tā arī noslēgusies.

Zatlers nenoliedza, ka viņam kā prezidentam interesējusi oligarhu lietas izmeklēšanas gaita un kad šī lieta tiks nodota tiesai. Pēc tikšanās ar Šleseru ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers toreizējam prezidentam apstiprinājis, ka sarunu noklausīšanās process ir ieildzis, taču darīšot visu iespējamo, lai lieta tiktu nodota tiesai.

Jau ziņots, ka viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.

Pēc tam, kad Saeima 2011.gada 26.maijā nedeva atļauju KNAB veikt kratīšanu toreizējā Saeimas deputāta Šlesera dzīvesvietā, Zatlers kā toreizējais prezidents 2011.gada 28.maijā, ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu. Par Saeimas atlaišanu nobalsoja lielākā daļa vēlētāju.