Pārdaugavieši satraukušies: Āgenskalna tirgu grib pārvērst par spēļu elli vai kārtējo lielveikalu

Āgenskalna tirgus slēgšana rīdziniekiem radījuši neskaitāmus jautājumus un baumas, kas tad īsti nākotnē sagaida šo pārdaugaviešu iecienīto iepirkšanās vietu. Ne Rīgas domes, ne pašvaldības akciju sabiedrības „Rīgas Centrāltirgus”, kura apsaimnieko Āgenskalna tirgu, vadība tā arī neko konkrēti pateikt nevar. Tirgu 1. janvārī slēgs, jo tas ir sliktā tehniskā stāvoklī, un vēsturisko paviljonu iekonservēs līdz labākiem laikiem, kad uzradīsies nauda tā rekonstrukcijai, kam pašvaldībai līdzekļu nav. Tikšot meklēts privāts investors.

Pašlaik tam nav ne naudas, ne projekta, ne vīzijas. Vien Rīgas mērs Nils Ušakovs paudis, ka Rīgas domes „vīzijā” Āgenskalna tirgum jāpaliek kā tirgum. Tikai konkrētas garantijas, ka tirgus saglabāsies, neviens nav devis. Tāpat Ušakovs paziņojis, ka tirgus rekonstrukcijai nepieciešami desmit miljoni eiro, kam arī nav nekāda pamata, jo ne projektu, ne tāmes nav.

Tirgus paviljonā – lielveikals vai kazino?

Tikmēr pārdaugavieši vāc parakstus, lai saglabātu tirgu, un baumo, kādēļ Rīgas dome vēlas atbrīvoties no Āgenskalna tirgus. Daudziem pārdaugaviešiem gājiens uz Āgenskalna tirgus placi ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, kurā var iepirkties citādāk, garšīgāk, ērtāk un lētāk nekā apkārtējos lielveikalos. Tiek baumots, ka tirgus vēsturisko paviljonu esot noskatījis Latvijas tirgū ienākošais Vācijas zemo cenu lieltirgotājs „Lidl” vai kāds kazino.

Piemēru, ka tirgu var iznīcināt, netrūkst. Tā, piemēram, vēsturiskais Jaunliepājas tirgus paviljons pārvērsts par lielveikalu, bet tā paša „Rīgas Centrāltirgus” apsaimniekotais Vidzemes tirgus jau gadu gadiem nīkuļo.

Āgenskalna tirgu grib atņemt „Rīgas Centrāltirgum”

Rīgas domes opozīcijas deputāti otrdien, 28. novembrī, sasauca pašvaldības Pilsētas īpašumu komitejas ārkārtas sēde, kuras vienīgais jautājums bija Āgenskalna tirgus nākotne.

Par sēdē apspriesto galvaspilsētas domnieks Juris Pūce („Latvijas attīstībai”) Kasjauns.lv pastāstīja:

„Komiteja „Rīgas Centrāltirgum” pieprasīja iesniegt konkrētus termiņus un redzējumu, kā paredzēta Āgenskalna tirgus attīstība, jo pašreiz nekā tāda nav. Bija arī ierosinājums turpmāk Āgenskalna tirgus apsaimniekošanu vairs neuzticēt „Rīgas Centrāltirgum”, bet gan to nodot pilsētas Īpašumu departamenta pārziņā. Bet tam jau nepieciešams Rīgas domes lēmums.

Komitejā man neradās sajūta, ka ir kādi plāni, kas notiks ar tirgu, kur varētu atrast naudu tā rekonstrukcijai. Ja nav konkrētu termiņu un plānu, tas var vilkties gadiem ilgi – bezgalīgi. Neviens arī nedeva skaidras garantijas, ka tirgus tiks saglabāts.

Ušakova teiktais, ka tirgus rekonstrukcijai un pārbūvei ir vajadzīgi desmit miljoni eiro ir no gaisa pagrābts skaitlis, jo nav ne projektu, ne ekspertīzes.

Ir acīmredzams, ka “Rīgas Centrāltirgus” mērķtiecīgi nolaiž gan  Vidzemes, gan Āgenskalna tirgu. Runām, ka tie nīkuļo tādēļ, ka apkārt ir lielveikali, nav pamata. Paskatieties uz Pļavnieku, Vecmīlgrāvja vai Ziepniekkalna tirgu, kas ir privāto rokā un kuriem apkārt arī ir lielveikali. Šie tirgi veiksmīgi darbojas. Man rodas sajūta, ka „Rīgas Centrāltirgus” Āgenskalna tirgu grib pārdot – vienalga kam”.

Jautāts, vai ir pamats bažām, ka Āgenskalna tirgu nolūkojis „Lidl”, Pūce teic: „Domāju, ka nē. Tas neatbilst „Lidl” koncepcijai. Tomēr neesmu dzirdējis, ka kāds vēlētos pirkt Āgenskalna tirgu”.

Tai pašā laikā otrdien domē tika nopietni apsvērta doma, ka Āgenskalna tirgu varētu nodot Īpašuma departamenta pārziņā. Piemēram, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs piedāvāja pēc tirgus slēgšanas rīkot tā nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem.

Tomēr viens nu gan ir skaidrs – Āgenskalna tirgus tiks slēgts uz vairākiem gadiem, jo, lai izstrādātu pilnīgu ēkas atjaunošanas būvprojektu, būtu nepieciešams vismaz pusotrs gads.

„Rīgas Centrāltirgus” gadu gadiem nespēj izstrādāt tirgus attīstības vīzijas

Par to, ka tā īsti „Rīgas Centrāltirgum” par tā labajiem nodomiem beidzot īstenot kādu Āgenskalna tirgus attīstības vai rekonstrukcijas modeli, ticēt nevar, liecina daudz un dažādi šajā gadsimtā pieņemtie „gaišās nākotnes” plāni. Jau 2000. gadā tika izveidota pirmā „Rīgas Centrāltirgus” darba grupa, kuras mērķis bija piecu gadu laikā izstrādāt visu trīs Rīgas domei piederošo tirgu - Rīgas Centrāltirgus, Vidzemes un Āgenskalna tirgus - attīstības vīziju. 2009. gadā pašvaldības amatpersonas paziņoja, ka labie nodomi nav realizēti, jo „domes prioritātes mainījās līdz ar katrām Rīgas domes vēlēšanām”. Tad arī toreizējo Rīgas vicemēram Aināru Šleseru aicināja „turpināt iesākto tirgus modernizācijas projektu”, lai 2014. gadā, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, Āgenskalns spīdētu un laistītos. Atkal nekas uz priekšu negāja. Kārtējais „cerību stariņš” pavīdēja 2013. gada nogalē, kad „Rīgas Centrāltirgus” stratēģiskās attīstības plānā ierakstīja: „2016. gadā plānots izstrādāt un apstiprināt Āgenskalna tirgus attīstības plānu”.

Vai varam ticēt šoruden ieceltā jaunā „Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētāja Arta Druvinieka teiktajam pēc stāšanās amatā: „Plānoju nozīmīgus lēmumus Āgenskalna tirgus renovācijai nepieciešamo finanšu piesaistei”, lai nu paliek katra paša ziņā.