foto: ekrānuzņēmums no video
Par cilvēkiem un dzīvniekiem. Recenzija par Jāņa Norda jauno trilleri "Ar putām uz lūpām"
Visa pamatā ir klasiskais attiecību trijstūris, kurā viena no "šķautnēm" ir Ievas Puķes tēlotā skolas fizioterapeite Jana.
Kultūra
2017. gada 16. novembris, 13:05

Par cilvēkiem un dzīvniekiem. Recenzija par Jāņa Norda jauno trilleri "Ar putām uz lūpām"

Elīna Marta Martinsone

Žurnāls "Rīgas Viļņi"

10. novembrī nacionālā filmu festivāla «Lielais Kristaps» laikā pirmizrādi piedzīvojis Jāņa Norda attiecību trilleris «Ar putām uz lūpām».

Jau ar 2013. gadā iznākušo un skatītāju iemīļoto filmu «Mammu, es tevi mīlu» režisors Jānis Nords pierādīja, ka spēj atrast atpazīstamus stāstus un tos izsecēt tik precīzi, ka skatītāji spēj identificēties gan ar varoņiem, gan notiekošajām situācijām.

Viņa jaunākās pilnmetrāžas spēlfilmas «Ar putām uz lūpām» sižeta pamatā ir amerikāņu scenārista Meta Goseta apbalvotais scenārijs «Origin of a species», kuru pats režisors pielāgojis Latvijas kontekstam. Izmantojot paralēlu stāsta uzbūvi, režisors rada analoģiju par cilvēcisku greizsirdību kā dzīvniecisku, nekontrolējamu trakumu.

Skatītāji seko līdzi galveno varoņu – Didža un Janas – laulības dzīves krīzei un konfliktiem, kas eskalējas līdz nekontrolējamam līmenim. Tāpat kā Didzim piederošo suņu trakumsērga. Jānis Nords ir viens no profesionālākajiem Latvijas jaunajiem režisoriem, kurš ar rūpību seko katra kadra mizanscēnai un jebkurai aktieriskajai izpausmei.

Tāpēc pat, ja brīžiem šķiet, ka stāsts pieklibo (šī vārda izmantojums nav domāts kā atsauce uz Viļa Daudziņa «noņemto» kāju), tīri aktieriski «Ar putām uz lūpām» ir noslīpēts un izstrādāts darbs. Turklāt pārsteidzoši pārliecinoša ir jaunā aktiera Raimonda Celma debija uz lielā ekrāna. Un drīz vien redzēsim viņu arī citās spēlfilmās. Tad jau būs skaidrs, vai tās ir paša aktiera spējas vai lielākoties režisora nopelns. Taču, manuprāt, šoreiz lauri jāplūc Jānim Nordam.

Ieskats Jāņa Norda jaunākajā filmā "Ar putām uz lūpām"

"Ar putām uz lūpām" attiecību trilleris, kas stāsta par aktiera Viļa Daudziņa atveidoto Didzi – bijušo policistu un kaujas suņu ...

gallery icon
49

Attiecību dinamīts

Režisors uzsver, ka interesantākais aspekts filmas sižetā bijis toksisku un savā ziņā «nepareizu» attiecību atveidošana uz ekrāna. Pakāpeniski uzbūvējot arvien lielāku neuzticības, greizsirdības un aizdomu tīmekli, patiesi rodas sajūta, ka visi iesaistītie cīnās par savu taisnību un laimi «ar putām uz lūpām».

Visa pamatā ir klasiskais attiecību trijstūris. Izbijušais policists Didzis ir zaudējis kāju un šī iemesla dēļ arī diezgan noslēdzies gan no ārējās pasaules, gan savas sievas Janas, kura strādā vietējā skolā. Vienīgā Didža aizraušanās un «dzīves jēga» ir viņa trīs suņi, kurus viņš trenē ar patiesu aizrautību un mīlestību. Bet Jana jūtas pavisam pamesta un meklē mierinājumu citur.

Idejas lido gaisā

Janas aizraušanās ar jauniņo peldētāju Robertu kļūst par katalizatoru visiem nākamajiem notikumiem. Tā izraisa ne tikai Didža slimīgo greizsirdību, bet arī suņu trakumsērgu – Jana pēc tikšanās ar Robertu notriec slimu mežacūku, kuras asinis arī inficē visus trīs suņus. Tādējādi alegorija ir skaidra – sievietes rīcība sagrauj vīrieša pasauli.

Diemžēl jāsaka – abu pirmizrāžu tuvuma dēļ līdzi velkas ļoti daudz paralēļu ar Aika Karapetjana filmu «Pirmdzimtais», tāpēc arī ir tik grūti pilnīgi objektīvi novērtēt «Ar putām uz lūpām». Ļoti gribētos filmu noskatīties, neesot redzējušai «Pirmdzimto».

Bet ir viena konceptuāla atšķirība – ja Karapetjans apzināti dodas sievietes vainošanas virzienā, tad Nordam ir svarīga kvalitatīva un izstrādāta drāma, dzimumlomas neuzsverot. Un, manuprāt, tas ir ļoti apsveicami un sniedz filmas stāstam plašāku apvārsni, to neiekapsulējot vienā skatījumā.

Cita Latvija

Filmēšanas process ildzis 38 dienas, turklāt ļoti liela uzmanība pievērsta tieši lokāciju atlasei, ko pēc tam var sajust uz ekrāna – ir izjūta, ka skatāmies uz vietu, kas it kā ir Latvija, bet nav pilnīgi atpazīstama. Pieņemu, ka tā ir apzināta režisora izvēle, jo «Mammu, es tevi mīlu» tieši pretēji apspēlēja skatītājam tuvas un atpazīstamas vietas.

Šāda izvēle zināmā mērā stāstam ļauj vairāk «atvēzēties», kā arī rada lielāku vispārinājuma klātbūtni.
Taču, protams, lokālo piesaisti dod tieši iemīļotie aktieri – Vilis Daudziņš un Ieva Puķe. Tajā pašā laikā viņu aktierdarbs ir niansēts un pieklusināts, ļaujot radīt nepieciešamo distanci – redzam tikai Didzi un Janu, un to, kas notiek starp viņiem. Jāatzīst, Jānis Nords ir «atkodis» drāmu un tagad arī trilleri, tāpēc gaidīsim, kad ķersies klāt pie citiem žanriem.

«AR PUTĀM UZ LŪPĀM»
Trilleris, drāma, Latvija, 2017
Režisors: Jānis Nords
Galvenajās lomās: Vilis Daudziņš, Ieva Puķe, Raimonds Celms, Indra Briķe u.c.

SKATĪTĀJU VIEDOKĻI
EDĪTE TIŠHEIZERE, TEĀTRA KRITIĶE: BRĪNIŠĶĪGI AKTIERI
****
«Uztvēru šo filmu kā attiecību trilleri – pietiek nopietni aizskart cilvēka jūtas, lai pazustu plānā civilizācijas kārtiņa un viņš ļautu vaļu zvēram, kas viņā mīt un nav piejaucējams vai dresējams. Mums ir brīnišķīgi aktieri, kas pelnījuši filmēties, filmēties, filmēties.»

KRISTĪNE SIMSONE, KINOŽURNĀLISTE: PRASMĪGI UZŅEMTA
***/****
««Ar putām uz lūpām» turpina Jāņa Norda iepriekšējos darbos sākto savstarpējās uzticības tēmu – spriegi un vietumis pārbaudot skatītāju izturību. Prasmīgi uzņemta, filma saista uzmanību un intriģē, lai gan tai piemīt mazuma piegarša. Turklāt ir gandarījums par aktieriem: Vili Daudziņu un Ievu Puķi – viņu saspēle kino kameras priekšā ir piezemēta un neteatrāla.»

DĀVIS BALODIS, KINOSKATĪTĀJS: DRŪMI
***
«Filmu varētu raksturot kā jokainu – drūms kino, kas pievēršas laulības dzīves problēmām. Neizbēgami veidojas paralēles ar filmu «Pirmdzimtais». Lai arī nolemtības pilnā ziemas izjūta
neradīja sajūsmu, dažas ainas ir fantastiski uzfilmētas.»