Vēsturiski FOTO: Brīvības piemineklis varēja izskatīties arī šādi

Ideja par nepieciešamību radīt pieminekli tiem, kuru dēļ izcīnīta latviešu tautas pašnoteikšanās radās jau ap 1921. gadu – tolaik politiskā līmenī tika runāts par speciāla piemiņas staba izveidi.

Pēcāk sekoja divi pieminekļa projektu konkursi, attiecīgi 1924. un 1925. gadā, taču neviens no piedāvātajiem metiem netika atzīts par pietiekami labu, lai to realizētu.

“Mirdzi kā zvaigzne”

Atkārtots konkurss tika rīkots vien 1930. gadā. Tajā tika pieteikti 32 meti. 

Tad nu aizklātā balsojumā par gana labu tika atzīts Kārļa Zāles projekts “Mirdzi kā zvaigzne” (attēlā zemāk), taču pavisam jaunas diskusijas aizsākušās par to, kur izvietot izmēros apjomīgo un svarīgo pieminekli.

Par uzvaru konkursā Zāle saņēma arī godalgu 3000 latu apmērā.

Beigu beigās, pateicoties toreizējā prezidenta Alberta Kvieša sarunām ar Rīgas domi, tika nolemts, ka īstā vieta Brīvības piemineklim ir Brīvības bulvāris, kur tas arī šodien redzams.

Otrā vieta un zaudēta draudzība

Pēdējā konkursā, zaudējot Kārlim Zālei tikai vienu speciālās žūrijas balsi, 2. vietā palika tēlnieks Teodors Zaļkalns ar metu “Trīs zvaigznes”.

Mākslinieks konkursā ieguva naudas balvu 2000 latu apmērā.

Savus nerealizētos projektus Zaļkalns pēcāk dēvēja par “netapušajām sapņu pilīm”, un sīvā sāncensība un rūgtais zaudējums pielika punktu arī viņa draudzīgajām attiecībām ar Kārli Zāli.

Būtiski, ka pēc PSRS okupācijas Zaļkalns bija aktīvs jaunā režīma atbalstītājs un vienubrīd pat ierosināja nojaukt tagadējo Brīvības pieminekli kā “mākslinieciski mazvērtīgu un padomju ideoloģijai kaitīgu”.

“Es-dur”

Mazāk zināms ir 3. vietas ieguvēja, tēlnieka Kārļa Baumaņa mets ar nosaukumu “Es-dur”.

Gados jaunais tēlnieks, kā papildus balvu ieguva godalgu – 1300 latus.