Tieslietu ministrija skaidro Valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju
foto: Ieva Čīka/LETA
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.
Sabiedrība

Tieslietu ministrija skaidro Valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju

Raivis Kronbergs

Tieslietu ministrijas komentārs par Valsts kontroles “Izvērtējuma par ļoti mazo un mazo valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbību” ziņojumu saistībā ar iestāžu reorganizāciju un likvidāciju.

Tieslietu ministrija skaidro Valsts pārvaldes iest...

Kas attiecas uz Valsts kontroles ziņojumā minēto, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs atzīmē, ka nevienu iestādi no Tieslietu resora nav plānots likvidēt, tomēr aktīvi tiek pārskatīti un arī nākotnē tiks turpināts pārskatīt procesus, kurus vēl iespējams optimizēt un centralizēt. Tāpat attiecībā uz valsts pārvaldes reformu plānu - ņemot vērā iepriekšējo negatīvo pieredzi reformu īstenošana krīzes laikā tika uztverta kritiski, taču Tieslietu ministrija reformu atbalsta, jo iestāžu funkcijas un uzdevumi nekad nav mazinājušies, tieši pretēji – pateicoties dažādiem starptautiskiem līgumiem, Eiropas Savienības vai valsts uzstādījumiem, tie vienmēr nākuši klāt un kopš krīzes laika līdz pat šim brīdim mēs nepārtraukti esam veikuši optimizāciju un dažādas reformas, lai efektīvāk un racionālāk tiktu izmantoti mums pieejamie finanšu līdzekļi.

Līdz šim esam centralizējuši IT sistēmas, jo ik pa laikam parādās amati, kas ir ļoti dārgi, lai tos algotu, tirgū tie ir pieprasīti, grūti atrodami, tāpēc sākām domāt par savas kapitālsabiedrības iesaisti, lai nodrošinātu resorā tādas funkcijas, ar kurām centrālais aparāts un iestādes varētu nenodaroties, bet nodarboties ar uzdevumiem, kas ietilpst to tiešajos pienākumos.

Jau agrāk optimizācijas nolūkos esam apvienojuši iestādes – Valsts valodas centram 2009. gadā tika pievienota valsts aģentūra “Tulkošanas un terminoloģijas centrs”.
Esam pārgājuši uz elektronisko vidi, mazinot birokrātiju, ietaupot laiku un cilvēkresursus.

Mēs vienmēr esam atbalstījuši mūsu iestādes, kuras nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai. Piemēram, kādu laiku atpakaļ Valsts ieņēmumu dienestam bija nepieciešama lielāka sadarbība ar Uzņēmumu reģistru, lai palīdzētu likvidēt neefektīvos un bankrotējušos uzņēmumus. Bija nepieciešami cilvēki, kuri veic pārbaudēs, vada procesus, līdz ar to arī savu resursu ietvaros Uzņēmumu reģistru nodrošinājām ar nepieciešamo darbaspēku.

Tāpat arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai ar likumu tika uzdoti papildu pienākumi, lai piedzītu līdzekļus no alimentu nemaksātājiem, tāpēc arī šajā iestādē palielinājām juridisko kapacitāti.

Ieslodzījumu vietu pārvalde ar Norvēģijas finanšu instrumenta palīdzību uzbūvēja Olaines atkarīgo centru, bet cilvēkresursus valdība nepiešķīra. Resora ietvaros nokomplektējām vairāk nekā 100 cilvēkus, kas šo centru apkalpo.

Arī ministrijas ietvaros, ja no darbavietas aiziet kāds cilvēks, mēs sākotnēji pārskatām, vai bez šī amata ir iespējams iztikt, pārdalot funkcijas, novienkāršojot pienākumus. Tādā veidā tiek ietaupīts atlīdzības resurss un ir iespējams finansiāli motivētu tos darbiniekus, kuri ir gatavi pārmaiņām, gatavi darīt vairāk un efektīvāk.

Kā zināms, Tieslietu resorā ir vismazākā finansiālā iespēja tieši atlīdzības jomā. Mums ir izstrādāta atlīdzības politika, kuru mēs katru gadu pārskatām. Esam atgriezušies atpakaļ pie atvaļinājumu pabalstiem, kas krīzes laikā mums nebija. Veselības apdrošināšana mums arī ir tikai pēdējos gados.
Tieslietu ministrija valdībai ir apsolījusi, ka tiks izveidota darba grupa, kas nodarbosies ar radniecīgu iestāžu funkciju pārskatīšanu.

Tieslietu ministrija ir pieteikusies uzņemties vadīt darba grupu par Valsts ekspertīžu biroju apvienošanu. Nākamajā nedēļā ministrijas pārstāvji dosies uz Igaunijas, kur jau ir izveidots vienots ekspertīžu centrs. Svarīgi piebilst, ka šāda apvienošana Latvijā nevar notikt uzreiz, tam ir jābūt rūpīgi izplānotam, nesasteigtam procesam, lai nepieļautu tās pašas kļūdas, kuras tika pieļautas finansiālās krīzes laikā, kad viss tika optimizēts un samazināts, nedomājot par sekām.

Noslēgumā jāatzīmē, ka ļoti nepatīkams ir fakts, ka no Valsts kontroles “Izvērtējuma par ļoti mazo un mazo valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbību” ziņojuma iestāžu nosaukumi tiek izrauti no konteksta, tādējādi radot pārpratumus komunikācijā un atspoguļojumā medijos, kas ietekmē arī iestāžu reputāciju, esošo darbinieku darbaspēju, kā arī būtiski ietekmē jauna darbaspēka piesaisti izsludinātajām vakancēm, jo rada maldinošu iespaidu par iestādes pastāvēšanu nākotnē.
Mūsu visu mērķis ir sekmēt valsts pārvaldes attīstību, darba kvalitāti un uzlabot efektivitāti.

Aicinu iepazīties ar pilno Valsts kontroles ziņojumu, lai izvairītos no turpmākiem pārpratumiem.