Petardes sacaurumo lielo Latvijas karogu uz AB dambja. Tas nolaists
Pirms pāris nedēļām Rīgā uz AB dambja svinīgā ceremonijā uzvilktais 60 metrus augstais un 20x10 metrus lielais Latvijas valsts karogs ir nolaists. To sabojājušas petardes un tas noņemts restaurācijai. Drīzumā tas atkal atgriezīsies savā vietā, jo ir izgatavoti arī rezerves karogi.
Turpmāk lielais karogs uz AB dambja plīvos kā ierasts, Kasjauns.lv apliecināja biedrības „Latvijas karogs” valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība).
Kasjauns.lv jau vēstīja, ka 18. oktobrī svinīgā dāvinājuma ceremonijā Rīgā uz AB dambja tika atklāts valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts. Saņemot dāvinājumu, Rīgas mērs Nils Ušakovs teica: „Ar lepnumu par Latvijas valsti un godinot tās simbolus, Rīgas pilsēta ar pateicību pieņem dāvinājumu no biedrības „Latvijas karogs” un apsola rūpēties, lai tas mūžīgi plīvo pār Rīgu”.
Tomēr karogs tur plīvoja tikai mazliet ilgāk par nedēļu. Rīgas vicemērs Andris Ameriks paziņojis, ka karogs tika sacaurumots un to nācies nolaist. Tajā trāpījušas petardes.
„Rīga šo milzīgo karogu pieņēma dāvinājumā. Bet drīz vien pēc tā uzvilkšanas bija jāsaskaras ar problēmu. Pirms kādām četrām dienām tur tuvumā kāds atzīmēja kādus svētkus ar uguņošanu. Petardes trāpīja karogam un tagad tajā ir caurumi. Karogs noņemts, lai veiktu tā nomaiņu,” Ameriks teica intervijā radio Baltkom”.
Tāpat vicemērs norādīja, ka tagad pašvaldībai būs jāpieņem īpaši noteikumi par to, kas atļauts un kas nē karoga masta apkārtnē.
„Karogu nāksies novilkt lielos valsts svētkos, kad notiek lielas uguņošanas, tā kā raķetes var trāpīt karogam un tas var aizdegties. Tāpat karogu nāksies novilkt arī liela vēja laikā. Bet vienlaikus mēs esam demokrātiska valsts un cilvēki mierīgi var svinēt savus ģimenes svētkus. Tomēr šī nav vieta, kur varēs laist gaisā raķetes. Tādēļ tur būs daži ierobežojumi, būs arī videonovērošana”.
„Dāvinot karogu Rīgas pašvaldībai, mēs arī līdzi iedevām trīs rezerves karoga komplektus. Par karoga uzstādīšanu un drošību tagad ir atbildīga Rīgas dome. To, kas notika, mēs nevarējām paredzēt. Tur jābūt galīgi slimam, lai ar petardēm šautu pa karogu! Tagad pašvaldībai jālemj, kā tur ierīkot videonovērošanu un pieņemt īpašus noteikumus (kas tur aizliedz uguņošanu),” Kasjauns.lv teica Kols.
Vienlaikus viņš arī pastāstīja, ka karogu nolaidīs četros gadījumos: * kad vējš sasniegs 15 metrus sekundē; * svētku dienās īsi pirms lielās uguņošanas Daugavas krastmalā; * atceres un sēru dienās, jo masta konstrukcija neparedz, ka karogu var nolaist pusmastā; * laikā, kad tiks veikta karoga masta apkopšana vai remonts.
Pagaidām karogs mastā nav uzvilkts tādēļ, ka meteorologi sola lielu vēju.
Jāpiebilst, ka „Latvijas karogs” ir unikāls ilgtermiņa projekts, kurā līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018. gadā ir iecerēts izvietot monumentālus valsts karogus gan Rīgā, gan Latvijas novados. Monumentālie Latvijas karogi jau ir izbūvēti Ogrē, Smiltenē, Valkā un Limbažos. To uzstādīšana vēl tiek plānota Siguldā, Alūksnē, Liepājā un Valmierā. Novados karoga mastu izbūve tiek realizēta gan par ziedotāju, gan pašvaldību līdzekļiem. Rīgā projekts ir realizēts par privātiem ziedojumiem. Naudu 3500 eiro vērtajam karogam ziedoja uzņēmēji Armands Garkāns, Jānis Kols, Juris Kravalis un Māris Martinsons.
