Jurģi un krāmu tirgi visā Latvijā, Paukštello jubileja un grupa “Deep Forest”: ko darīt 23. un 24. aprīlī?
Šajās brīvdienās būs ko redzēt un darīt!
Kultūra
2016. gada 23. aprīlis, 08:21

Jurģi un krāmu tirgi visā Latvijā, Paukštello jubileja un grupa “Deep Forest”: ko darīt 23. un 24. aprīlī?

Jauns.lv

Mūzikas cienītājus vairākās Latvijas pilsētās šonedēļ iepriecinās izcilā franču etnoelektronikas un pasaules mūzikas grupa „Deep Forest”. Lūznavas muižā viesosies lietuviešu mūzikas un glezniecības klasiķa Mikolaja Konstantina Čurļoņa mazmazdēls, pianists Roks Zubovs.

Visā Latvijā svinēs Ūsiņa dienu, kuras laikā varēs apmeklēt vairākus visnotaļ eksotiskus krāmu tirgus. Liepājas teātrī Dž. Dž. Džilindžers aicina uz sava jaunākā iestudējuma – „Mīlestības neprāts” pirmizrādi, Jānis Paukštello - uz savas 65. jubilejas koncertiem, bet talantīgās māsas Skrides - uz savu koncertu Dzintaru koncertzālē.

Savukārt izstāžu zāles ieņēmis pavasaris: Bauskas pilī pavasaris iesoļojis renesanses noskaņās, kultūras pilī „Ziemeļblāzma” – Jaņa Rozentāla jubilejas zīmē, Porcelāna muzejā iebraucis ar riteni, bet galerijā „Daugava” ļoti draudzīgā noskaņā. Toties īstu desertu mākslas cienītājiem piedāvā Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī – tur svētdien izstādīs jaunus Marko Rotko oriģināldarbus, kā arī atklās vairākas jaunas izstādes.

1. Pasaules etnoelektronikas mūzikas grupas „Deep Forest” koncertturneja Latvijā

Liepājā, Cēsīs, Rēzeknē un Rīgā šajā nedēļas nogalē uzstāsies izcilā franču etnoelektronikas un pasaules mūzikas grupa „Deep Forest”. Koncerti notiks: ceturtdien, 21. aprīlī, Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē; piektdien, 22. aprīlī, Vidzemes koncertzālē „Cēsis”; sestdien, 23. aprīlī, Latgales vēstniecībā „Gors” Rēzeknē un svētdien, 24. aprīlī, Rīgas Kongresu namā. Visu koncertu sākums pulksten 19.00.

Koncertzāles piepildīs daudzkrāsains unikālo pasaules tautu skaņu sajaukums. Muzikālo sniegumu nodrošinās komponists un multiinstrumentālists, „Deep Forest” līdzdibinātājs Ēriks Mukē, balss partijas dziedās senegāliešu mūziķis un solists Alūns Vadē, un to visu papildinās īpaši šai koncertsērijai sagatavotas videoinstalācijas.

Tikai viņam vien raksturīgais rokraksts, kas apvieno pasaules etniskās skaņas un mūsdienīgus ritmus, padara Ēriku Mukē par vienu no nedaudzajiem elektroniskās mūzikas pionieriem. Viņa augsti novērtētā daiļrade noteikusi etniski ambientās elektronikas novirzienu, vienlaikus paplašinot pasaules mūzikas jēdziena robežas. Pats mākslinieks uzsver: „Es daudz eksperimentēju ar atsevišķām skaņu, dziesmu un balsu daļām. Šī tehnika ir tikai „Deep Forest” raksturīgā skanējuma pamatā, tā sirds un dvēsele”.

Elektronikas projekts „Deep Forest” radās pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, apvienojoties diviem talantīgiem komponistiem Ērikam Mukē un Mišelam Sančezam. 1992. gadā iznākušais debijas albums radās, eksperimentējot ar Centrālāfrikas dialektu un modernās mūzikas saplūdināšanu. Rezultātā pasaules mūzikas cienītāji ieguva kompozīciju „Sweet Lullaby” (pamatā Zālamana salu iedzīvotāju tradicionāla melodija), kas joprojām ir viens no etnoelektronikas izcilākajiem sacerējumiem un „Deep Forest” vizītkarte.

Biļešu cenas: 10 – 25 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.deep-forest.fr.

„Deep Forest”: „Sweet Lullaby”

2. Krāmu un Jurģu dienas tirgi visā Latvijā

Sestdien atzīmējam Jurģu dienu, kad jākravājas jaunai dzīvei. Pārcilājot savu iepriekšējos gados un pa ziemu iekrāto, atrodas arī kas mums vairs ne īpaši ģeldīgs, bet ko cits varbūt pat ar uguni nevar atrast. Tāpēc arī jau ir krāmu tirgi, kuros var uziet un iemainīt kaut ko noderīgu. Utenes apmeklēšana var izvērsties arī par interesantu vēsturisku pastaigu, pat ja neko nekārojat iegādāties. 23. aprīlis ir tieši īstais datums, lai dotos uz Jurģu dienas tirdziņiem:

* 23.aprīlī pulksten 10.00 savu jauno sezonu atklās Cēsu krāmu tirdziņš Vecajā Tirgus paviljonā. „Ziemā radušies uzkrājumi - grāmatas, plates, trauki, kleitas un brošas, īleni un petrolejas lampas, trauki, dakšiņas, kurpes, fotoaparāti, lelles, somas, pastmarkas, skrūves un spuldzes? Piedalīties gribētāji aicināti būt droši un nākt uz tirdziņu ar visām nevajadzīgajām lietām, nebaidoties, ka tas ir tikai krāms, jo nekad nevar zināt, kas otram ir nepieciešams,” saka viena Cēsu krāmu tirgus idejas autorēm Kristīne Auniņa. Par muzikālajām un sildoši garšīgajām performancēm pasākumā gādās mākslas telpa „Mala”. Sīkāk internetā: www.cesis.lv.

* Savukārt Dobeles vēsturiskajā Tirgus laukumā sestdien no pulksten 10.00 notiks Jurģu gadatirgus, kurā būs arī krāmu tirdziņš un grāmatu maiņas punkts. No pulksten 12.00 tirgus apmeklētājus ar saviem priekšnesumiem priecēs Dobeles kultūras nama tautas deju kolektīvi. Savukārt kultūras namā pulksten 14.00 būs skatāma muzikālā pasaka visai ģimenei „Trīs ruksīši” (biļešu cena – 4 – 5 eiro, „Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.kulturadobele.lv.

* Lielais Jurģu gadatirgus svētdien no pulksten 7.00 līdz 17.00 notiks arī Liepājas Pētertirgū. Kā katru gadu tas pulcēs tirgotājus un pircējus no tuvākām un tālākām vietām, lai īstā tirgus atmosfērā izbaudītu andelēšanās prieku. Būs gan koku un puķu stādi, gan lauksaimnieku un biškopju produkcija, amatnieku darinājumi, dažādi gardumi, kā arī rūpniecības preces, keramika un koka izstrādājumi. Tiek solīta arī kultūras programma. Sīkāk internetā: www.petertirgus.lv.

* Savu Rīgā 23. aprīlī šopavasar jau otro reizi krāmu tirdziņš „Riga Flea Market” notiks Spīķeru kvartālā.(Maskavas ielā 10. no pulksten 11.00 līdz 16.00). Sīkāk internetā: www.spikeri.lv.

Tāpat sestdien, 23. aprīlī, lielāki un mazāki Jurģu dienas tirgi notika citās Latvijas pilsētās: Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī – Stādu gadatirgus; Alūksnē, Administratīvās ēkas laukumā – Mājražotāju un amatnieku izstrādājumu tirdziņš; Salaspilī – Jurģa tirgus Zaļajā tirgū. Sīkāk internetā: www.gadatirgi.lv.

3. Jāņa Paukštello 65 gadu jubilejas koncerti Priekuļos, Jūrmalā, Ogrē un Valmierā

Tautā iemīļotajam aktierim Jānim Paukštello apritējuši 65 gadi, un tā kā viņam nozīmīgā jubileja iekrita Klusajā sestdienā, viņš to ar vairākiem koncertiem svin tagad – mēnesi vēlāk. Piektdien, 22. aprīlī, pulksten 19.00 jubilejas koncerts notiks Priekuļu kultūras namā, bet sestdien, 23. aprīlī, pulksten 19.00 Jūrmalas kultūras centrā, Nākamnedēļ ieplānoti vēl divi koncerti - 29. aprīlī Ogres kultūras centrā un 30. aprīlī Valmieras kultūras centrā.

Koncertprogramma noritēs divās daļās. Pirmajā daļā uzstāsies aktiera draugs un kolēģis Varis Vētra, bet otrajā daļā koncerta apmeklētāji varēs baudīt šo svinību vaininieka Jāņa Paukštello talantu.

Tā kā šis ir arī maestro Raimonda Paula jubilejas gads, tad, caurvijoties Jāņa Petera mīlas dzejai, visas programmas garumā, aktiera izpildījumā izskanēs arī populārākās Raimonda Paula dziesmas. Koncertos izskanēs arī komponista Gaita Lazdāna dziesmas no Jāņa Paukštello jaunā mūzikas albuma „Vidū pašai dzīvībai”.

Jāpiebilst, ka pēdējā laikā jubilāru ir vajājušas vairākas ar veselību saistītas problēmas. Tomēr, neskatoties uz visām likstām, Jānis Paukštello atkal ir optimisma pilns, lai kāptu uz skatuves un dāvātu prieku visiem sava talanta cienītājiem. Pats mākslinieks sola, ka jubilejas koncerti būs īpaši - kā retrospekcija, atskats pagātnē par šajos gados padarīto.

Biļešu cenas: Priekuļos – 3 – 7 eiro, Jūrmalā – 8 – 12 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.priekuli.lv, www.jurmala.lv.

Jāņa Paukštello 65 gadu jubilejas koncerti

4. „Mīlestības neprāts” Liepājas teātrī

Liepājas teātrī piektdien, 22. aprīlī, pulksten 19.00 un sestdien, 23. aprīlī, pulksten 18.00 notiks jaunākā režisora Dž. Dž.Džilindžera iestudējuma - Žoela Pomrā lugas „Abu Koreju atkalapvienošanās” pirmizrāde. Režisors šai traģikomēdijai Liepājas teātrī devis nosaukumu „Mīlestības neprāts”.

Franču dramaturgs Žoels Pomrā (1963.) ir viens no mūsdienu nozīmīgākajiem autoriem, bez kura nav iedomājams Francijas teātris. Viņš ir arī paša dibinātās neatkarīgās teātra kompānijas „Louis Brouillard” mākslinieciskais vadītājs un režisors. Par visu savu lugu kopumu pagājušajā gadā saņēmis Franču akadēmijas Grand Prix. Latvijas skatītājiem Žoels Pomrā pazīstams kā iestudējuma „Šis bērns”, kas pagājušajā sezonā tika iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī, autors.

Luga „Abu Koreju atkalapvienošanās” sarakstīta 2013. gadā. To veido savdabīga struktūra – divdesmit mūsdienīgi, it kā savstarpēji nesaistīti stāsti – no sirdi plosošiem, absurdiem līdz smieklīgiem – par mīlestību un to, cik dažāda tā var būt – noslēpumaina, skaista, pārpratumiem pilna, reizēm iluzora un sāpīga.

Izrādē piedalīsies aktieri Egons Dombrovskis, Kaspars Gods, Inese Kučinska, Leons Leščinskis, Edgars Pujāts, Gatis Maliks, Signe Dancīte, Everita Pjata, Anete Berķe un Samira Adgezalova. Katrs no viņiem izspēlēs vairākas lomas. Režisora radošajā komandā strādā arī scenogrāfs Kristians Brekte, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.

Nākamās „Mīlestības neprāta” izrādes 30. aprīli, 15. un 29. maijā. Biļešu cenas: 6 – 15 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.liepajasteatris.lv.

5. Slavenā lietuvieša Čurļona pasaule svētdien uzmirdzēs Lūznavas muižā

Svētdien, 24. aprīlī, pulksten 12.00 un 15.00, Latgales kādreizējā mākslas bohēmas centra – atjaunotās Lūznavas muižas (Rēzeknes novadā) jūgendstila koncertflīģeli ieskandinās slavenā lietuviešu mākslinieka un komponista Mikolaja Konstantina Čurļoņa (1875. – 1911.) mazmazdēls, pianists Roks Zubovs.

Arī Mikalojs Konstantīns Čurļonis savulaik iedvesmu un atpūtu rada poļu izcelsmes lietuviešu muižnieku Kerbedzu īpašumos Lūznavā, tādēļ viņa mazmazdēla un Kauņas Mūzikas akadēmijas profesora koncerts Lūznavā ir jo īpaši gaidīts. Roks Zubovs daudz laika un enerģijas veltījis sava vecvectēva daiļrades izpētei, bet viņa mūziku sācis spēlēt desmit gadu vecumā un to turpina darīt nu jau gandrīz 40 gadu. Roks Zubovs Lūznavā koncertēs kopā ar savu sievu, lietuviešu pianisti Sonatu Deveiķīti - Zubovieni. Priekšnesumu kuplinās Čurļoņa gleznu reprodukciju demonstrēšana un vēstuļu fragmentu lasījumi.

Lūznavas muižai izvēlētais koncertflīģelis, kura pirmsākumi rodami jūgendstilā, atdzimis Ugāles ērģeļbūves darbnīcā meistara Jāņa Kalniņa rokās, nu būs gatavs turpmāk skanēt un iedvesmot Lūznavā.

Vēl svētdien pulksten 14.00 Lūznavas muižā oficiāli tiks atklātas divas Mikolaja Konstantina Čurļoņa darbu izstādes ar kopējo nosaukumu „Čurļoņa pasaule”. Izstādēs būs skatāmas mākslinieka darbu reprodukcijas un dokumentālās fotogrāfijas.

Mikalojs Konstantins Čurļonis ir vienlīdz izcils gan glezniecībā, gan mūzikā. Viņa vārdu saista ar sinestēzijas jēdzienu, kas aktualizējās mākslas filozofijā ap 1900. gadu, uzsverot dažādu mākslas disciplīnu saplūšanu. Mikaloja Konstantina Čurļoņa gadījumā tā ir spēja ar krāsu „padarīt redzamu” skaņu. Izstādē būs skatāmas cikla „Pasaules radīšana” 12 darbu reprodukcijas un dabas skatu reprodukcijas. Tāpat muižas viesi varēs ielūkoties arī fotogrāfijās, kas dokumentē mākslinieka 1905. gada ceļojumu uz Kaukāzu (šī fotogrāfiju izstāde tapusi sadarbībā ar Kauņas Čurļoņa Nacionālo mākslas muzeju).

Biļešu cenas: 4 – 5 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.luznavasmuiza.lv.

Roks Zubovs izpilda sava vecvectēva Mikaloja Konstantina Čurļoņa komponēto mūziku

6. Talantīgās māsas Skrides uzstāsies Dzintaru koncertzālē

Atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru Mazajā koncertzālē sestdien, 23. aprīlī, pulksten 19.00 ciklā „Dzimuši Latvijā” notiks koncerts, kurā uzstāsies starptautisko atzinību guvušās latviešu mūziķes - Baiba un Lauma Skrides. Apdāvinātās māsas, kuras kopā koncertē jau kopš bērnības, bauda klausītāju atzinību slavenākajās Londonas, Berlīnes un Ņujorkas koncertzālēs.

Koncertā Baibas vijoles un Laumas klavieru izpildījumā skanēs zviedru klasiķa Vilhelma Stenhammera vijoļsonātes, Karla Nilsena Otrā vijoļsonāte un Edvarda Grīga Otrā vijoļsonāte, kā arī Pētera Vaska „Mazā vasaras mūzika”.

Latviešu vijolnieces Baibas Skrides dabisko muzicēšanu un aizrautību pamanījuši un novērtējuši klausītāji, ievērojami orķestri un pazīstami diriģenti visā pasaulē. Mūziķes vijoles spēle bieži izskan kopā ar orķestriem Berlīnē, Bostonā, Parīzē, Bavārijā, Londonā, Zviedrijā, Sidnejā, Nīderlandē un citviet. Kopš 2010.gada novembra viņas instruments ir Stradivāri 1734. gada vijole „Ex Baron Feilitzsch”, ko viņai aizdevis Gidons Krēmers.

Savukārt pianiste Lauma Skride plašu atzinību guvusi, atskaņojot vācu romantisma laika mūziku, kā arī klasiķu darbus. Kā kamermūziķe un soliste viņa koncertējusi daudzviet pasaulē, par savu sniegumu Bēthovena festivālā Bonnā saņēmusi Bēthovena biedrības ikgadējo balvu - piemiņas gredzenu.

Biļešu cenas: 7 – 35 eiro („Biļešu paradizes” tīkā). Sīkāk internetā: www.dzintarukoncertzale.lv.

7. Izstāžu ceļvedis: Marka Rotko jauni oriģināldarbi, renesanses pavasaris Bauskas pilī un draudzīgā glezniecība galerijā „Daugava”

* Rīgas Porcelāna muzejā (Kalēju ielā 9/11, Konventa sētā, Vecrīgā) līdz 5. jūnijam vērojama Ineses Margēvičas personālizstāde „Riteņbraucēja un dārzs”. „Riteņbraucēja brauc saulē, vējā un lietū. Ceļš kalnā ved ar grūtībām, bet no kalna tik viegli. Beidzot riteņbraucēja nonāk dārzā. Te ir puķes, putni, bites un taureņi. Skaistums un miers. Simboliski dārzs kā oāze ir glābiņš no pasaules”, tā par izstādes sižetiem stāsta keramiķe Inese Margēviča. Mākslinieces rokraksts Latvijas keramikā iezīmējas ar figurālo un dabas motīvu individuālu stilizāciju. Darbu estētika tiek veidota, līniju un krāsu laukumus kārtojot smalkās un ritmiskās kompozīcijās, kurās dominē apļveida forma. Sīkāk internetā: www.porcelanamuzejs.riga.lv.

* Mākslas galerijā „Daugava” (Ausekļa ielā 1, Rīgas Klusajā centrā) līdz 14. maijam skatāma izstāde „Zigurds Kampars. Glezniecība”. Zigurds Kampars (1927. – 1990.) plašāk bijis pazīstams ar savu darbību žurnāla „Draugs” redakcijā un Latvijas Valsts izdevniecībā, kur darbojies no 1950. gadu vidus. Redakcijā viņš pakāpeniski izkopa savu ilustrēšanas stilu, kuru raksturo rūpīga krāsu izvēle, tēlus precīzi raksturojošs zīmējums un brīvi komponēti lustrāciju laukumi. Papildus mākslinieciskā redaktora pienākumiem žurnālā „Draugs”, Kampars nodarbojies ar bērnu grāmatu vizuālā noformējuma veidošanu, kā arī rakstījis jauniešiem paredzētas nelielas esejas par kultūru un mākslu. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.

* Rīgā, kultūras pilī „Ziemeļblāzma”, līdz 15. maijam skatāma galvaspilsētas tēlotājas mākslas studiju Mākslas dienu izstāde „Rozentāla pavasaris”. Katru pavasari septiņas Rīgas tēlotājas mākslas studijas satiekas ikgadējā Mākslas dienu izstādē, un šis gads nav izņēmums. Šoreiz izstādes tēma un nosaukums izvēlēts par godu Latvijas nacionālās mākslas pamatlicēja Jaņa Rozentāla 150 gadu jubilejai. Sīkāk internetā: www.ziemelblazma.riga.lv.

* Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī svētdien, 24. aprīlī, visus mākslas cienītājus gaidīs īpašs notikums – tiks eksponēti jauni Marka Rotko oriģināldarbi un atklāta jaunā izstāžu sezona.. Jaunajā Marko Rotko darbu ekspozīcijā būs skatāmi retrospektīvi līdz šim Latvijā neredzēti izcilā meistara darbi no mākslinieka pēcteču Keitas Rotko Prizelas un Kristofera Rotko kolekcijas. Vienlaikus mākslas centrā tiks atklātas sešas jaunas izstādes: Latgales mākslas izstāde „UNTITLED”; Daugavpils 1. starptautiskā fotogrāfijas simpozija izstāde; 20. gadsimta sākuma latviešu profesionālas fotogrāfijas klasiķa Mārtiņa Buclera 150. jubilejas izstāde; mākslinieces Barbaras Gailes izstāde „Debesis”; Olgas Rēlas izstāde „Balto liliju sapnis” un Baņutas Ancānes gleznotie portreti. Mākslas centrs 24. aprīlī durvis vērs pulksten 11.00, bet izstāžu oficiālā atklāšanas notiks pulksten 14.00. Sīkāk internetā: www.rotkocentrs.lv.

* Bauskas pils muzejā līdz 25.maijam skatāma mākslinieku Normunda Brasliņa un Pauļa Postaža izstāde „La Primavera”. Mākslinieku izteiksmes veids radniecīgs itāļu renesanses glezniecībai un vecmeistaru gleznošanas manierei. Izstādes nosaukums „La Primavera” itāliešu valodā nozīmē - pavasaris. Gluži kā pavasarī, kad daba mostas un plaukst lapas, ziedi, renesanses laiks saistās ar atdzimšanu un spožu mākslas uzplaukumu. Zināmu priekšstatu, kaut arī nosacītu, par toreiz valdošiem glezniecības ideāliem, mēs varam gūt šajā izstādē. Sīkāk internetā: www.bauskaspils.lv.


Elmārs Barkāns/Foto: no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva, publicitātes foto, Valmieras pilsētas pašvaldība, EPA/LETA, Evija Trifanova/LETA, Ieva Čīka/LETA