3 Latvijā dzīvojoši krievi komentē ieceri pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā

Sokolovs: "Mana dzīve būtu vieglāka, ja dzimtā valoda būtu latviešu"

"Kāpēc cilvēki ļaujas manipulācijām un zombēšanai? Lasīju, ka Šadurskis piedāvā, lai pamatskolas izglītība būtu tikai latviski. Protams, krievu aktīvisti uzreiz kliedz – “ļaujiet cilvēkiem mācīties dzimtajā valodā”. Bet ko tālāk? Ir ļoti mazs cilvēku skaits, kam dzimtā valoda ir krievu un kuriem ir izdevies tikpat labi iemācīties arī latviešu valodu. Būsim reālisti, kad cilvēks atver muti, uzreiz var saprast, kurš pabeidza krievu un kurš latviešu skolu.

Rezultātā mums ir milzīgs daudzums jauniešu, kuri nevar pat komfortabli justies latviešu vidē, kuri caur masu medijiem viegli ietekmējas no krievu propagandas un kuriem ir grūtības pilnvērtīgi būvēt karjeru šajā valstī.

Šī tēma man ir tuva, jo pašam dzimtā valoda ir krievu. Latviski es sāku mācīties no 10. klases. Šobrīd ikdienā es komunicēju latviski un krieviski runāju tikai, kad braucu pie vecākiem. Man bija ļoti grūti transformēties no krievu uz latviešu. Pat tagad joprojām man ir vieglāk lasīt krieviski nekā latviski. Pie tam es nekad netikšu vaļā no sava akcenta.

Manas krievu valodas zināšanas, protams, liekas nav. Bet kur es to varu izmantot? Ar tēti runāt? Vai lai krievu delfus lasītu?
Mana dzīve būtu vieglāka, ja dzimtā valoda būtu latviešu un perfekta krievu, nevis otrādāk, kā tagad.
Secinājums ir šāds. Ja cilvēks plāno dzīvot un strādāt tepat Latvijā, tad arī valodas zināšanai jābūt ideālai. Nu nevar no 16 gadiem iemācīties tā, lai saprastu un justu visas nianses. Jāsāk daudz agrākā vecumā.

Nav neviena spēcīga argumenta, kāpēc bērnam Latvijā ir jāmācās krieviski. Ja nu vienīgi viņa vecāki necer, ka pēc kāda laika te atkal būs krievu pasaule.

Es uzskatu, ka visas sarunas un aģitācija ap krievu skolām un izglītību krieviski nāk tikai un vienīgi no pašas Krievijas. Tas ir krievu propagandas rezultāts.

Es nesaprotu tos vecākus, kuri paši, apzināti un brīvprātīgi vēlas, lai viņu bērns būtu mazāk konkurētspējīgs un ar ierobežotām iespējām. Skumji."

Ksenija Andrijanova: "Situācija izveidojusies sarežģīta"

"Uzskatu, ka ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs izglītībai jābūt tās valsts valodā, kurā cilvēks dzīvo. Nav pieļaujams, ka divas kopienas dzīvo divās dažādās informatīvajās telpās, tas veicina nesapratni, konfliktus un sašķeltību. Situācija pašreiz ir izveidojusies visnotaļ sarežģīta. Bez darba varētu palikt skolotāji, kuri savus priekšmetus nevarēs simtprocentīgi pasniegt valsts valodā, gribētos, lai viņi netiek pamesti likteņa varā un saņemtu atbalstu. Tajā pašā laikā jābūt privātskolām, kurās par savu naudu izglītību varētu iegūt tādā valodā, kādā pats vēlas, bet pēc tam pašam būtu jāuzņemas atbildība par savu zināšanu līmeni, ja vēlēsies mācīties mūsu augstskolās un iekļauties darba tirgū.

Vienlaikus tas nenozīmē, ka krievu skolās būtu jādzēš krievu identitāte. Tajās varētu būs papildu stundas krievu valodas, kultūras un literatūras apguvē, bet pamata izglītībai jābūt latviešu valodā."

Marija Naumova: "Ļoti žēl, ja atņemsim krievu valodu"

"Mēs dzīvojam civilizētā pasaulē, kurā katrs cilvēks var izvēlēties, kādā skolā mācīties. Arī Francijā var atrast skolas, kur mācības notiek gan krievu, gan vācu valodā. Manuprāt, jāveido integrācijas programmas, kas palīdzētu bērniem iekļauties Latvijas sabiedrībā. Ļoti žēl, ja skolās atņemsim krievu valodu, kura pasaulē nebūt nav tā pēdējā. Un būtu arī žēl, ja, mainot sistēmu, darbu varētu zaudēt daudzi ļoti labi skolotāji. Tas nepalīdzēs integrācijai.

Esmu par to, ka jābūt arī bilingvālai izglītībai – cilvēks pats atradīs skolu, kurā mācīties. Es runāju vairākās valodās, bet latviešu valodu neiemācījos skolā, kaut gan mācījos ļoti labā skolā. Mums bija slikta apmācība, bieži mainījās skolotāji. Latviešu valodu iemācījos latviešu ansamblī, kurā dziedāju. Skolās jāizveido programmas, kas cilvēkus vienotu, nevis šķeltu."

Vēl divi viedokļi

Saeimas deputāts Andrejs Judins uzskata, ka "ir nepiedodami, ka vēl aizvien ir skolēni, kas, beiguši skolu, nejūtas komfortabli sazināties valsts valodā un nav spējīgi komunicēt, piemēram, ar valsts institūcijām savu vājo valsts valodas zināšanu dēļ.
Tomēr, manuprāt, pamatjautājums ir nevis par krievu valodas samazināšanu skolēnu apmācībā, bet par Latvijas izglītības sistēmas apvienošanu. Etniskajam principam nebūtu jābūt noteicošajam, izvēloties bērniem skolu.

Esmu par tādu sistēmu, kurā visu tautību Latvijas bērni mācās kopā – vienā klasē sēž latvieši, krievi, ukraiņi, lietuvieši, ebreji, poļi, igauņi, ķīnieši vai francūži, mainās savā pieredzē un iepazīst viens otru. Skolai ir jāvieno Latvijas sabiedrība, nevis jādzen tajā šķelšanās ķīlis izglītības aparteīda formā. Latviešu valoda, kultūra un kultūras kodi ir būtiskākie elementi Latvijas tautas un Latvijas valsts pastāvēšanai un ir vienlīdz svarīgi kā latviešiem, tā arī pārējām Latvijas nāciju veidojošām tautībām.

Bet arī citu valodu zināšanas ir bagātība: gan angļu, gan krievu, vācu, franču, arābu vai jebkura cita atver kādas durvis, dod papildu iespējas. Valodai nebūtu arī jābūt par asimilācijas instrumentu, un mazākumtautību bērniem skolas ietvaros ir jābūt iespējai attīstīt un stiprināt savu dzimto valodu un kultūru. Un arī latviešu skolēniem būtu jābūt iespējai mācīties kādus papildu priekšmetus svešvalodās vai bilingvāli, tādā veidā labāk iepazīstot mūsu sabiedrību," pauž Judins.

Žurnālists Igors Vatoļins, kurš vienlaikus ir arī "Eiropas Krievu iniciatīvas" valdes priekšsēdētājs, teic:

"Vairāk nekā 20 gadus esmu nostrādājis par vēstures un citu humanitāro priekšmetu skolotāju. Tādēļ varu viennozīmīgi teikt, ka Latvijā latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir jāzina tikpat labi kā dzimtā. Cits jautājums, kā to panākt. Ir arī gan angļu valoda, gan krievu valodu, kuru gan es nesauktu par svešvalodu, jo mūsu biznesa un sociālajā vidē tai ir svarīga vieta.
Jāskatās arī, kādā veidā Izglītības uz zinātnes ministrijā tiek pieņemti lēmumi. Ministrs Šadurskis gadu pirms vēlēšanām paziņojis, ka viņam ir valsts valodas stiprināšanas plāns, kāds viņam gada sākumā vēl nebija. Tas nozīmē, ka tas ir politisks gājiens, nevis ilgtspējīga izglītības stiprināšanas politika. Efekts nebūs tāds, kā iecerēts. Šadurskis tagad taisa savu politiku, konkurējot ar Nacionālo apvienību, un piespēlē arī Ždanokai un Latvijas Krievu savienībai, kura tagad pieceļas no politiskajiem līķiem".