Rietumvalstu attiecībās ar Krieviju krīze nav īstermiņa
Pagājušajā nedēļā uz ikgadējo "Rīgas konferenci" Krievija bija atsūtījusi augstāko amatpersonu pēdējo septiņu gadu laikā. Krievijas drošības padomes sekretāra vietnieks nedēļu pēc vērienīgajām armijas mācībām "Zapad" atbrauca ar vēsti, ka nekādu apdraudējumu Krievija nerada un aicināja Rietumus uz atvērtu dialogu. LTV raidījuma “de facto” aptaujātie eksperti aicina atcerēties, ka Rietumvalstu un Krievijas attiecībās nav vienkārši krīze, bet fundamentālas problēmas.
Pēdējos mēnešos lielāko nenoteiktību Baltijas reģionā radīja Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības “Zapad”. Mācību dēļ ASV, pārņemot gaisa patrulēšanas misiju no poļiem, dubultoja lidmašīnu skaitu Lietuvā. Un arī Polijas kontingents pēc rotācijas tūlīt nepameta bāzi.
Baltkrievijā notiekošo mācību oficiālais scenārijs solīja cīņu ar teroristiem, taču vienlaikus notika citi vingrinājumi visā Rietumu kara apgabalā no Ziemeļu līdz Melnajai jūrai ko Rietumos tulko kā uzbrukuma izspēli.
“"Zapad” vingrinājumi bija tikai viena daļa no visām mācībām. Ja mēs šīs mācības saliktu kopā, mēs varētu redzēt lielāku plānu kā vest uzbrukuma operācijas,” saka Zdzislavs Sliva, Baltijas Aizsardzības koledžas dekāns.
Viņš uzskata, ka "Zapad" mācības arī bija signāls no loģistikas viedokļa. Krievija ļoti īsā laikā spēj pārvietot lielu skaitu vienību uz Baltkrieviju, tuvu Polijas un Lietuvas robežām. "48 vai 72 stundās viņi var apkopot lielus spēkus, lai sāktu uzbrukumu. Tas nozīmīgi samazina NATO reaģēšanas laiku," atzīmē Sliva.
Nav līdz galam kliedētas bažas, vai Krievija pēc mācībām nav atstājusi, piemēram, ekipējumu Baltkrievijā. Mācību rīkotāji paziņojuši, ka pēdējais Krievijas ešelons ar militāro tehniku Baltkrieviju ir pametis. Ukraina paudusi, ka Baltkrievijā ir palicis Krievijas karaspēks. Taču NATO valstis par to pagaidām nav izteikušās.
Nedēļu pēc militārajām mācībām uz Rīgā rīkoto ikgadējo ārpolitikas un drošības konferenci bija ieradies Krievijas drošības padomes sekretāra vietnieks Mihails Popovs. Lai pavēstītu, ka Maskava grib atjaunot uzticēšanos un caurspīdīgumu reģionā, pilnīgi pretēji Krievijas darbiem - neatklājot patieso nesenās mācībās iesaistīto karavīru skaitu un nepielaižot ārvalstu novērotājus.
Viņš no lapas nolasīja sekojošo: "Pirmkārt, mums ir jānoliek malā ideoloģiski aizspriedumi un mums jāpieņem nepieciešamība pēc atvērta dialoga, lai nodrošinātu stabilitāti. Pirmkārt jau reģionā. Mums jāatzīst, ka nepastāv tieši militāri draudi Baltijas valstīm. Visiem būtu jāatsakās no sliktās prakses pārspīlēt mītus par tā saukto Krievijas militāro agresiju. Krievijas puse ir gatava spert visus nepieciešamos soļus, lai atceltu mūsu partneru bažas."
Popovs ir augstākā Krievijas amatpersona, kas apmeklēja Rīgas konferenci kopš 2010.gada. Uz to viņš ieradās kopā ar Krievijas vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu. Pirms nosūtīšanas uz Rīgu Lukjanovs tāpat kā Popovs strādāja Drošības padomē. Padomes priekšsēdētājs ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
“de facto” aptaujātie eksperti norāda, ka Krievija meklēs veidu kā mazināt asumus attiecībās ar Rietumiem, taču nesteigsies, jo krīzes un izmisuma sajūta Kremlī nav tik liela.
“Domāju, ka Putins joprojām redz iespēju kaut ko darīt ar ASV prezidentu Trampu. Domāju, viņš kļūdās. Putins meklē kontaktus ar Emanuelu Makronu Francijā un mēģinās strādāt ar Angelas Merkeles koalīciju Vācijā. Bet problēmas Krievijas attiecībās ar ASV un Eiropu ir acīmredzamas," saka Bobo Lo, Francijas Starptautisko attiecību institūta līdzstrādnieks Krievijas jautājumos.
Viņš prognozē, ka Putins varētu būt mēģināt mīkstināt atmosfēru, padarīt to mazāk draudīgu, bet nedomā, ka Putins veiks kādas stratēģiskas izmaiņas: "Viņš turpinās redzēt Krieviju kā neatkarīgu globālās varas centru. Viņš nesāks atvainoties par to, ko Krievija ir izdarījusi Krimā un Austrumukrainā. Un viņš domā, ka tas ir Rietumu pienākums izdarīt nākamos gājienus."
“Pirms gada nebija šaubu, ka Kremlis domāja, ka uzvar. Domāju, ka tagad viņi ir sapratuši, ka ir nepatikšanas," pauž domnīcas “Chatham House” asociētais līdzstrādnieks Džeimss Šers un skaidro, ka Ukrainā Krievija vairāku gadu laikā nav spējusi sasniegt savus mērķus un Kremļa aprēķini par Trampu bijuši kļūdaini. Šers uzskata, ka par militārajiem un drošības jautājumiem atbildīgais Trampa administrācijas personāls ir stingrāks pret Krieviju nekā priekšgājēja Baraka Obamas laikā.
"Kremlis darīs visu - to ko uzskatīs par noderīgu, lai mainītu draudu uztveri, lai panāktu, ka bizness atgriežas Krievijā, lai noņemtu no sevis spiedienu par Ukrainu. Viņiem pat varētu būt iespējas to izdarīt, jo Rietumiem ir grūti saprast, ka mēs vienkārši nedzīvojam krīzē ar Krieviju. Mums ir ilgtermiņa problēma ar Krieviju," saka Šers.
Krievijas elite uzskata sistēmu, kas izveidojusies pēc Aukstā kara, par pilnīgi neleģitīmu un netaisnīgu. "Viņi grib Jaltai līdzīgu sistēmu, ko rada lielvalstis. Un tas nepazudīs, pat ja Putins izgaisīs. Diemžēl Rietumos visi raugās, kā atgriezties pie normālā. Šis ir normāli,” tā Šers.
Eksperti pauž, ka NATO īstenotā atturēšanās politika pēc Krievijas agresijas Ukrainā, kas izpaužas kā vairāku tūkstošu sabiedroto karavīru izvietošanas Baltijas valstīs, ir labākais par ko NATO spēja vienoties.
Kalifornijā bāzētā domnīca “RAND Corporation” vairākās kara simulācijas spēlēs 2014. un 2015.gadā nonāca pie satraucoša secinājuma, ka Krievijas spēki sasniegtu Latvijas un Igaunijas galvaspilsētas ilgākais 60 stundās. Tagad situācija esot citāda.
Hanss Binendijks, domnīcas “RAND Corporation” un Transatlantisko attiecību centra līdzstrādnieks: "Nedomāju, ka jautājums, cik ilgi bruņotie spēki šeit spētu noturēties, ir pats svarīgākais. Jautājums, vai te ir pietiekami daudz karavīru, lai atturētu Krieviju. Es teiktu, ka tagad mēs varam sākt atturēt."
Eksperti atzīmē, ka Rietumvalstis ir daudz darījušas militārās drošības stiprināšanā, taču Putins ir parādījis, ka sekmīgi spēj izmantot citus ieročus, tādus kā sociālie tīkli un kiberuzbrukumi.
