Jaunie elektrovilcieni citām nozarēm atraus 165 miljonus
Ja beidzot izdosies iegādāties jaunos elektrovilcienus, finanšu slogu par tiem šī valdība būs uzlikusi saviem pēctečiem, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Kopumā vairāk nekā 165 miljonus eiro turpmākajos gados nevarēs izmantot citu nozaru finansēšanai.
Saskaņā ar sākotnējo plānu, pirmajam jaunajam elektrovilcienam bija jāsāk kursēt 2012. gada beigās. Kopš tā brīža ir pagājuši pieci gadi. Vilcieni uz Latvijas sliedēm joprojām tie paši, bet aiz muguras divi neizdevušies iepirkumi, zaudējumi un krimināllieta pret bijušo “Pasažieru vilciens” valdi.
Atsācies trešais mēģinājums tikt pie jaunajiem elektrovilcieniem. Taču drīz pēc pirmo piedāvājumu saņemšanas 2015. gadā konkurss iestrēga. Tagad, septembra vidū, tas nedaudz izkustējās no vietas. Sākās sarunu procedūras otrā kārta.
Šoreiz jaunos vilcienus sola pēc trīs gadiem. Ja izdodies, būs pagājuši jau desmit kopš pirmā mēģinājuma. ,,Žēl skatīties uz mūsu vilcieniem un šis ir īsts izaicinājums. Nav nekādu indikāciju, lai šoreiz nevarētu izšķirties,” pārliecināts Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Tomēr finansējuma atrašana un vēlāk aizņēmuma ietekmes uz budžetu izvērtējums, acīmredzami, aizņēma daudz ilgāku laiku nekā iepriekš plānots. Kopumā būs nepieciešami apmēram 180 līdz 220 miljoni eiro. Šajā summā ierēķināta gan 32 elektrovilcienu cena, gan depo būvniecība, kā arī remontam nepieciešamo iekārtu iegāde. Precīzas izmaksas būs zināmas tikai tad, kad pretendenti iesniegs savus piedāvājumus.
Taču piesauktie 200 miljoni eiro ir summa, ar kādu rēķinājās, izsludinot iepirkumu arī pirms diviem gadiem. Toreiz vēl satiksmes groži bija “Vienotība” politiķa Anrija Matīsa rokās.
Viņš uzskata, ka šobrīd par vilcieniem būs jāmaksā vēl vairāk: ,,Es gribu redzēt, kurš uzņēmējs ir gatavs jebkuru piedāvājumu jebkurā konkursā turēt ar noteiktu cenu, fiksētu cenu un fiksētu piedāvājumu divus gadus. Tas nav reāli. Mainās tirgus, mainās cenas, galu galā ar modeļi vilcieniem nestāv uz vietas. Ja mēs tagad pasūtītu piecus gadus vecu mašīnu, es pieļauju, ka arī automašīnu ražotāji šos te modeļus maina un tie vienkārši nebūtu pieejami vairāk. Manuprāt, tas konkurss ir novilkts un kļūst diezgan bezjēdzīgs.”
Iespējamais sadārdzinājums nav vienīgās rūpes. Vairāku mēnešu garumā valdība nevarēja vienoties par iepirkuma ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
Rezultātā lielākā ietekme būs pēc 2020. gada. 2019.gadā tie būs nepilni seši miljoni eiro, 2022. gadā pārsniegs 50 miljonus eiro. Vairāk nekā 165 miljoni eiro - tā ir summa, ko turpmākajos gados nevarēs izmantot citu nozaru finansēšanai.
“Protams, tas nav sevišķi labi no politiskā cikla viedokļa, jo šī valdība atstās problēmas nākamajai valdībai neatkarīgi no tā, vai to vadīs ZZS, vai to vadīs kāda cita partija. Pašlaik zināmā mērā var redzēt, ka tas jautājums tiek atlikts. Ierobežojumi tālāk saglabāsies jau citai komandai,” uzskata Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Valdībai šo lēmumu nevajadzēja saskaņot ar Fiskālās disciplīnas padomi. Tā tikai uzrauga, lai politiķu vēlmes ir samērojamas ar budžeta iespējām. Taču atlikt miljoniem vērto iepirkumu vēl vairāk neesot bijis iespējams. “Mēs nevaram vilcienus ekspluatēt vēl piecus, septiņus, deviņus gadus klāt pie iepriekšējiem 35 vai 40. Tā “sarkanā līnija” nav nosakāma, ka tā iestāsies kāda konkrētā gada konkrētā datumā, bet tā nāk arvien tuvāk un risks kļūst aizvien lielāks,” pārliecināts “Pasažieru Vilciens” valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.
Viņš pats novilcis trīs “sarkanās līnijas”, kuras pārkāpjot, pašreizējos vilcienus izmantot vairs nebūs iespējams. Viena “līnija” esot vilcienu tehniskais stāvoklis un vecums jau šobrīd. To uzturēšana kļūst aizvien dārgāka. Otra “līnija” ir 2021. gads. Tad būšot pilnīgi jauna sabiedriskā transporta sistēma. Trešā “sarkanā līnija” esot 2023. gads. Būs noslēgusies dzelzceļa elektrifikācija Aizkraukles līnijā. Ja nebūs jaunu vilcienu, vecie elektrovilcieni tur kursēt vairs nevarēs.
“Šobrīd process iet uz priekšu. Šobrīd nav indikāciju, ka varētu kaut kas neizdoties. Protams, viss būs atkarīgs no “Pasažieru vilciens” vadības. Padome šobrīd uzņēmumu vērtē, lai būtu uzņēmuma vadībā cilvēki, kas tiešām spēj šo procesu novest līdz rezultātam,” norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Taču interesanti, ka vēlme nomainīt “Pasažieru vilciens” vadītāju ir vienlaikus ar iepirkumu, kurā jāizšķiras, ar kura ražotāja vilcieniem brauksim turpmāk. ,,Īsti te nav runa par nomaiņu. Lubāna kungam beidzās līgums. Līdz ar to tiek sludināts konkurss, kurā ir iespēja piedalīties arī pašam Lubāna kungam,” taisnojas Augulis.
Tomēr šis gadījums izceļas. Bieži vien tieši Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajās kapitālsabiedrībās valdes priekšsēdētājus amatā pārapstiprina klusi un nemanāmi.
Sabiedrība par to uzzina tikai pēc lēmuma pieņemšanas. Pats Lubāns izvairās atbildēt uz jautājumiem par politisko spiedienu un to, vai vainu par ieilgušo iepirkumu politiķi vēlas uzgrūst viņam: “Es negribētu teikt, ka šobrīd kāds mēģinātu uzgrūst vainu. Tas, ka mēs esam tikuši līdz otrajai kārtai, saņēmuši četrus lieliskus tehniskos piedāvājumus un vērtējumus šobrīd, jā, divus gadus pēc tam, kad mēs šo procesu uzsākām, bet šeit ir, viennozīmīgi, labāk iet solīti pa solītim un nekļūdīties nekā pasteigties un pēc tam atgriezties atpakaļ kaut kur sākuma punktā un sākt visu no gala.”
Elektrovilcienu piegādātāju izvēlēsies sarunu procedūrā. Turklāt noteicošais nebūs zemākā cena. Iepirkumu komisija izvēlēsies saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, rēķinās vidējās vilcienu izmaksas visā tā kalpošanas laikā uz vienu sēdvietu. Iespējams, tas patiešām būs labākais piedāvājums. Tajā pašā laikā izvēle, visticamāk, būs vairāk interpretējama.
