Kāpēc Saeimā žēlo dzērājšoferus? Viņus grib atsvabināt no sēdēšanas aiz restēm
Jau pirms pāris gadiem izskanēja doma, ka jāatceļ Administratīvo pārkāpumu kodekss, jo tas esot padomju laika mantojums. Tagad deputāti ķērušies tam klāt un jau šā Saeimas sasaukuma laikā domā no tā atteikties. Viens no diskutablākajiem jautājumiem – ideja nepiemērot arestu dzērājšoferiem.
Likumdevēji nolēmuši vispār atteikties no administratīvā aresta, turpmāk brīvības atņemšanu paredzot tikai par kriminālnoziegumiem. Tā kā braukšana dzērumā bez bēdīgām sekām un pirmajā reizē nav krimināls, bet gan administratīvs pārkāpums, aiz restēm savi grēki nebūtu jānožēlo arī dzērājšoferiem.
Sodus grib izmētāt pa likumiem
Turpmāk sodus, ko paredz Administratīvo pārkāpumu kodekss, iecerēts noteikt nozaru likumos. Piemēram, par ātruma pārsniegšanu Ceļu satiksmes likumā, par pārkāpumu meža izstrādē – Meža likumā. Lielākie strīdi ir par aresta atcelšanu dzērājšoferiem.
Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Sanita Armagana Latvijas Radio paudusi, ka administratīvais arests ir padomju laika palieka. Brīvības ierobežošana kā sods būtu jāatstāj tikai Krimināllikumā, bet administratīvie pārkāpumi neesot tik smagi, lai būtu nepieciešams cilvēku izolēt no sabiedrības. Tādējādi nākotnē dzērājšoferi riskētu tikai ar naudas sodu, autovadītāja apliecības zaudēšanu un soda punktiem.
Mazāk taču nedzeršot
“Deputāti un daļa sabiedrības arī varētu nepiekrist tam, ka mēs dzērājšoferus vairs neliekam aiz restēm. Likuma autori gan ir secinājuši, ka administratīvais arests nav efektīvs soda veids. Jo persona nosēž savas desmit dienas, laimīgi iet tālāk, un no tā jau viņa mazāk nedzers, no tā viņa mazāk ar automašīnu nebrauks,” uzskata Armagana.
Viņasprāt, efektīvāka ir tiesību atņemšana uz noteiktu laiku: “Kad ir liegtas iespējas pārvietoties sev ērtā veidā un daļai cilvēku ir liegtas iespējas strādāt, ja viņi ir bijuši šoferi. Līdz ar to tas ir motivējoši, kāpēc es nebraukšu dzēris.”
Te jāpiebilst, ka nav skaidrs, kāpēc ierēdnei arests nešķiet iedarbīgs, bet visi pārējie arī tagad pastāvošie sodi noteikti liks apdomāties.
Valsts policijas Dienestu koordinācijas biroja priekšniece Mārīte Ziemele izvairīgi komentē plānoto kārtību. Viņa skaidro, ka Satiksmes ministrija vēl nav izstrādājusi jaunu Ceļu satiksmes likumu, kurā būtu jaunie sodu piedāvājumi.
Jāatzīst, ka arī šobrīd likums ļauj dzērājšoferiem izmukt no aresta. Proti, tiesas piespriestais sods ir jāizpilda divu gadu laikā. Ja ne, iestājas administratīvā aresta izpildes noilgums, un ir gadījumi, kad vaininieki nedodas aiz restēm.
Varbūt daži paši brauc dzērumā
Lielākais administratīvā aresta atcelšanas pretinieks ir Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins. “Ja cilvēks pakļauj riskam savu dzīvību, riskē ar citu cilvēku dzīvību, tas ir ļoti nopietni. Es respektēju oponentu viedokli, daži varbūt paši vada transporta līdzekli reibumā, un viņiem šķiet, ka tas ir pieņemami, man tas nešķiet pieņemams,” Latvijas Radio saka Judins.
Deputāts atgādina, ka dzērājšoferi ir ļoti bīstami un no bargām sankcijām viņu sodīšanai atteikties nedrīkst. Tieslietu ministrijā sola, ka diskusijas vēl turpināsies. Jaunais likums arī nestāsies spēkā uzreiz pēc pieņemšanas, tā ieviešanai paredzēts trīs gadu pārejas posms.
Ievērojami mazāk bojā gājušo
Kopš 2005. gada oktobra, kad Latvijā stājās spēkā administratīvais arests dzērājšoferiem (no piecām līdz desmit diennaktīm), alkohola reibumā izraisīto satiksmes negadījumu skaits ir būtiski samazinājies.
2004. gadā dzērājšoferu vainas dēļ cieta 633 cilvēki un 113 gāja bojā, bet turpmākajos gados šie skaitļi ir samazinājušies. Pērn attiecīgi – 187 un 17. Būtiski samazinājies arī alkohola reibumā izraisīto avāriju skaits – 2004. gadā dzērājšoferi izraisīja 12,5% no visiem negadījumiem, pagājušajā gadā tikai 4,5 procentus.
