Trīs policistu aizturēšana apstiprina nopietnas problēmas policijā
Trīs policistu aizturēšana apstiprinājusi jau iepriekš piesauktās problēmas policijas iecirkņos - tiešie vadītāji un iecirkņu priekšnieki nav informēti vai arī izliekas neredzam to, ar ko nodarbojas viņu padotie, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Konkrētajā gadījumā policistu iespējamais noziegums saistīts ar, tā dēvēto, “točku” biznesu. Taču policistu priekšnieki par to neesot neko zinājuši.
Septembrī rokudzelžos saslēdza trīs Rīgas policistus. Oficiālā informācija ir skopa. Taču “de facto” rīcībā esošās ziņas liecina, ka policisti organizējuši nelegālās preces piegādi, tā dēvētajām, “točkām”. Piemēram, izņemot nelegālo alkoholu no kādas tirdzniecības vietas Ķengaragā, dokumentācijā ticis uzrādīts mazāks daudzums. Starpība tirgota tālāk jau citā “točkā”.
Iekšējās drošības birojs (IDB), kas šobrīd veic izmeklēšanu, lietu detaļās nekomentē. ,,Amatpersonas aizturētas aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un bezdarbību mantkārīgā nolūkā. Visas trīs amatpersonas veica dienesta pienākumus, kas saistīti ar akcizēto preču nelegālās aprites ierobežošanu,” norāda IDB priekšnieka palīdze Diāna Petersa.
“de facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka aizturēto vidū ir Ķengaraga iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektori Armands Ozoliņš un Ritvars Kaimiņš. Kā arī Teikas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieks Sandis Stumbergs. Apmēram mēnesi pirms aizturēšanas Stumbergu paaugstināja amatā. Policistu tiešais iecirkņa priekšnieks par viņu iespējamo noziedzīgo rīcību neesot zinājis.
,,Protams, tas bija pārsteigums. Jā, šī amatpersona 7. augustā tika paaugstināta augstākā amatā,” norāda Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte. Viņš turpina: ,,Tas nav labi. Tas nav pieņemami un pieļaujami, bet jāatzīst, ka IDB tāpēc arī tika izveidots un VP cieši sadarbojas ar IDB, kam ir šī funkcija, izmeklēt šos noziedzīgos nodarījumus. Mēs arī apmaināmies ar informāciju.” Šobrīd visi trīs policisti no dienesta pienākumu pildīšanas ir atstādināti.
Publiski pieejamā informācija IDB mājas lapā liecina, ka kopumā birojs šogad prokuratūrai nodevis apmēram 20 krimināllietas. Lielākoties tās saistītas ar policistu pastrādātajiem noziegumiem. Vairākos gadījumos nav norādīts, pret kurām VP pārvaldes amatpersonām prokuratūrai lūdz uzsākt kriminālvajāšanu.
Taču no atšifrētajiem gadījumiem, visbiežāk vēršanās notikusi tieši pret Rīgas reģiona pārvaldes policistiem. Pierādāmie noziegumi ir visdažādākie - gan dokumentu viltošana, gan vardarbība. ,,Protams, ja Rīgas reģionā ir teju trīs tūkstoši policistu, tad mazākā reģionā ir 600 policistu. Varat izrēķināt, cik tas ir reižu vairāk,” iemeslus min Šulte.
Viņaprāt, visbiežāk šīs ziņas skar Rīgas reģionu dēļ tā, ka darbinieku apjoms ir vislielākais nevis norāda uz konkrētām problēmām.
Februārī notikušajā VP gada pārskata sanāksmē ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers kritizēja iestādes darbu. Sadarbība starp prokuratūru un policiju neesot laba.
Pērn prokuratūra policijai atmetusi 250 krimināllietas. Kalnmeiers toreiz uzsvēra, ka izmeklētāju tiešie priekšnieki nepildot savus pienākumus. Vislielākās problēmas esot tieši Rīgā. ,,Ja reģionos izmeklētāju tiešie priekšnieki vēl kaut ko dara, tad Rīga ir bēdu ieleja, kurā izmeklētāju tiešais priekšnieks ir vien administratīvo funkciju veicējs - ļoti bieži viņš pat nezina, kas vispār ir lietvedībā. Nesaukšu konkrētas struktūrvienības, taču, ja vajadzēs, tad ar policijas vadību izrunāsim, ” toreiz sacīja Kalnmeiers.
Toreiz arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) solīja pastiprināti pievērsties iecirkņu priekšniekiem, lai uzlabotu kontroli, disciplīnu un attieksmi. Viņš gan skaidri neminēja, kas tieši viņu neapmierina. Jautāts par to, vai šobrīd viņu apmierina Rīgas reģiona pārvaldes darbs, Kozlovskis “de facto” norādīja, ka viņš ,,nevarētu teikt, ka ir apmierināts”. ,,Ja iecirkņa priekšnieks nevar nodrošināt kārtību savā iecirknī...Konkrēti, ja šajā gadījumā mēs runājam par Ķengaraga iecirkni, tur notiek izmeklēšana vēl, bet pēc tās pabeigšanas, es prasīšu atskaiti tieši par to, kā tas varēja notikt. Vai tās darbības bija tik maskētas, ka iecirkņa vadība to nevarēja pamanīt? Es stipri apšaubu, ka tas tā ir. Manā skatījumā, tad ir jāmaina iecirkņa priekšnieks,” pārliecināts ir Kozlovskis.
Šā gada pavasarī vakants kļuva viens no ietekmīgākajiem amatiem policijā – Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka postenis.
Iepriekšējais vadītājs Guntars Marķitāns bija iesaistīts skandālā par ātrumu pārsniegšanu. Taču par iespējamo disciplinārsodu nelēma, jo Marķitāns paguva pirms tam atvaļināties no dienesta.
Marķitāna vietā stājās Šulte. Viņam atkal jāatjauno pārvaldes reputācija. Šulte ieplānojis būtiskas pārmaiņas policijā. Pagaidām gan nekonkretizējot, kādas tieši. Taču nozares ministrs jau pārrunājis ar Šulti nepieciešamību turpmāk lielāku atbildību pieprasīt tieši no policijas iecirkņu priekšniekiem.
