Kāpēc izmeklēšana Gitas Karlsbergas mājas lietā vilkās 7 gadus? Atbild Valsts policijā

Atgādināsim, ka šis traģiskais stāsts aizsākās 2007. gadā. Kad valsts padomju laikā Karslbergiem piešķīra 600 kvadrātmetru lielu apbūves gabalu, Imantas ielas vietā bija smilšu kalni. Pašu spēkiem šajā vietā tapa māja. Vēlāk turpat blakus māju uzcēla arī Ozoliņu ģimene. Viņu meita Anda tagad ir uzvārdā Abricka. Tieši viņa spēlēja ļoti lielu lomu tajā, kas šo gadu laikā ir noticis. Toreiz gan kaimiņi dzīvoja draudzīgi, neviens pat iedomāties nevarēja, kas gaida nākotnē. 

Kā apgalvo Gita, reiz Abricka palūgusi kaimiņieni atnākt uz banku, lai viņa kā lieciniece parakstītu atzinumu par Andas materiālo stāvokli, kuras vienīgais iztikas avots bija mātes pensija. Tagad Karlsberga saprot, ka šāds lūgums bija dīvains, jo ne jau kaimiņi sniedz oficiālas ziņas par ienākumiem, taču toreiz viņa uzticējusies. 

Pensionāre apgalvo, ka par kaimiņienes blēdību uzzinājusi tikai tad, kad 2010. gada 17. maijā "Parex banka" (pēc nosaukuma maiņas AS "Reverta") cēla tiesā prasību pret viņu un Abricku par parāda piedziņu. Lai nezaudētu māju, Gita kopā ar meitu dažus mēnešus maksājusi bankai procentus. Šo faktu izmanto mājas pircēja advokāts Jānis Lapsa, apgalvojot, ka tādējādi viņa atzinusi savu parādnieces statusu. 

Kopš tā laika Karlsberga iztērējusi lielu naudu advokātiem, bet velti. Savā pretprasībā viņa lūdzu tiesu noteikt rokraksta ekspertīzi. 2012. gadā Rīgas Kurzemes rajona tiesa to arī nozīmēja, taču Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Žanna Zujeva būtībā tiesu ignorēja. 

Savā atbildē Zujeva uzrakstīja, ka atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 100. pantam dokumentus ārpus zemesgrāmatas nodaļas telpām drīkst iznest tikai tad, ja uzsākta krimināllieta par viltojumu. Šoreiz bija tikai civillieta, tāpēc eksperti pie oriģināliem netika. Tiesnese samierinājās ar atteikumu, un Valsts tiesu ekspertīžu biroja ekspertes izpētīja tikai ieķīlājuma līgumu, apskatot vien četru burtu - G, K, a un r rakstību. Ekspertes secināja, ka ieķīlājuma līgumu parakstījusi pati Karlsberga. 

Viņa pati gan kategoriski iebilst, uzsverot, ka vienmēr parakstās ar pilnu uzvārdu. 2015. gadā kundze vērsās Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijā un divi sertificēti eksperti atzina, ka uz visiem četriem iesniegtajiem dokumentiem nav parakstījusies Karlsberga, bet gan cita persona - ar piebildi, ja iesniegtās kopijas atbilst oriģinālam. 

Iekšlietu ministrija žurnāla „Likums un Taisnība” jautājumus pārsūtīja Valsts policijai. Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava rakstisku atbildi nesniedza, bet atbildēja mutiski pa telefonu. Publicējam pilnu atbildi, bez rediģēšanas.

Kāpēc krimināllietas izmeklēšana velkas 7 gadus?

Izmeklēšana velkas tik ilgi, cik nepieciešams, tā ir sarežģīta. Karlsberga sūdzējusies prokuratūrai un uzraugošais prokurors 2017. gada 12. maijā ir atbildējis, ka ilgums bijis atbilstošs, ņemot vērā juridisko sarežģītību, apjomu, veikto procesuālo darbību daudzumu un iesaistīto personu skaitu.

Kriminālprocess par personas (Aināra Sūnas – Red.) krāpnieciskām darbībām attiecībā uz citām personām pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas un 196. panta 1. daļas ir sadalīts. Kriminālprocess nodots prokuratūrai vajāšanai pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas.

Izdalītā epizode par Gitu Karlsbergu ir izbeigta, jo secināts, ka nav noziedzīga nodarījuma sastāva pēc Krimināllikuma 177. panta 1. un 2. punkta. Šis lēmums 2017. gada jūlijā ir rakstiski paziņots Gitai Karlsbergai, viņa varēja šo lēmumu pārsūdzēt 10 dienu laikā.

Kāpēc izmeklētāja neuzlika šim īpašumam atsavināšanas aizliegumu un pieļāva, ka īpašums tiek pārdots izsolē laikā, kad vēl nav pabeigta krimināllietas izmeklēšana?

2014. gadā prokuratūra uz šo jautājumu Gitai Karlsbergai atbildēja, ka viss ir likumīgi un procesuāli pamatots, jo kriminālprocesa ietvaros netika konstatēti apstākļi, ka nekustamais īpašums Rīgā, Imantas ielā 25, ir ar kriminālprocesu saistīta manta, vai manta, kas iegūta noziedzīgā ceļā.

Kāpēc situācijā, kad ir divi pretrunīgi ekspertu slēdzieni (viena ekspertīze atzīst, ka pati Gita Karlsberga parakstījusi ieķīlājumu līgumu, bet otra ekspertīze atzīst, ka Gita Karlsberga nav parakstījusi ieķīlājuma līgumu, nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai un divas apdrošināšanas polises) policijas izmeklētāja nenozīmēja atkārtotu ekspertīzi, lai kliedētu šaubas?

Valsts tiesu ekspertīžu biroja ekspertīze divu ekspertu sastāvā secinājusi, ka nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai parakstījusi pati Gita Karlsberga.

Neatkarīgo ekspertu slēdziens ir konsultatīvs atzinums, nevis ekspertīze. Tur teikts, ka parakstus, iespējams, nav izpildījusi Gita Karlsberga.

Cilvēks var realizēt savas tiesības savai aizstāvībai. Tiesa ir izvērtējusi šos materiālus.

Komentārs. Izdevās noskaidrot, ka ar 2017. gada 5. jūnija lēmumu kriminālprocess Nr. 11087107410 ir sadalīts, un tā daļa, kurā Gita Karlsberga atzīta par cietušo, izdalīta atsevišķā lietvedībā kriminālprocesā Nr. 12502000617. Savukārt šis kriminālprocess ar izmeklētājas, procesa virzītājas Cielavas 2017. gada 18. jūnija lēmumu ir izbeigts. Gita Karlsberga šo lēmumu ir pārsūdzējusi, un galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

Gadiem ilgušās cīņas drūmais fināls

6. septembrī zvērināts tiesu izpildītājs Juris Gehtmans veica pircēja Ivo Bernharda ievešanu valdījumā mājā, kurā līdz šim dzīvoja 83 gadus vecā pensionāre Gita Karlsberga.

Ar šo tad arī ir beigusies pensionāres Gitas cīņa par palikšanu namā, kurā viņa aizvadīja savu mūžu.

Nepatīkamais process sākās ap pulksten 9.00. Tajā iesaistījās tiesu izpildītājs, nama pircējs un Gitas meita Inga Karlsberga kopā ar diviem dēliem un brāli.

Ģimene sākotnēji nav piekritusi ielaist atbraucējus, taču pavisam drīz notiekošajā iesaistījās policija un, kā apgalvo Inga, process izvērsās “agresīvs un klaji pazemojošs”.

Pēc tam kad tiesu izpildītājs bija pabeidzis visas plānotās darbības, Gitai no nama nebija ļauts paņemt pat ikdienā tik ļoti nepieciešamos medikamentus, kā arī pārtiku, naudu, pasi un citus dokumentus – iedzīve aizvesta nezināmā virzienā.

Ģimene sadodas rokās, lai neielaistu atbraucējus

“No sākuma viņi mēģināja tikt iekšā pa vārtiņiem, taču mēs nelaidām. Taču Bernhardam rokās bija fleksis un viņš piepeši sāka zāģēt vaļā sētas daļu. Mēs uz to reaģējām, brālis mēģināja viņam patraucēt, taču tas viss novērsa mūsu uzmanību no vārtiņiem, kuri pavisam drīz tika izcelti,” par nelūgto viesu rīcību stāsta Gitas meita Inga.

Drīz vien parādījušies arī pirmie asumi.

Cenšoties neielaist mājā atbraucējus, Gitas ģimene sadevusies rokās, izveidojot tādu kā dzīvo ķēdi nama durvju priekšā.

“Mums virsū nāca gan Gehtmans, gan policija. Sākumā nogrūda mani, tad nokrita arī mana māte. Manam jaunākajam dēlam policija iepūta acīs, domājams, piparu gāzi, un pēcāk, kopā ar manu brāli saslēdza rokudzelžos un aizveda uz policijas mašīnu,” par satraucošajiem notikumiem stāsta Inga.

Viņas vecākais dēls tikmēr filmējis notiekošo, taču, saskaņā ar Ingas teikto, dēlam esot piekodināts nekur nepublicēt videomateriālus.

Policijas atbilde

Aculiecinieka nofilmētais video, kurā redzams, ar kādām metodēm no mājas Imantā tika izlikta 83 gadus vecā Gita Karlsberga, ir nonācis arī Valsts policijas (VP) redzeslokā. Likumsargi Imantā fiksētos notikumus pagaidām komentē īsi – ir saņemtas sūdzības par policistu darbu, situācija tiekot vērtēta.

No policijas komentāra top skaidrs, ka par incidentā iesaistīto personu - pensionāres Gitas radinieku - nepakļaušanos likumsargiem uzsāktas divas administratīvās lietvedības.

Pret Gitas radiniekiem uzsākta lietvedība

“Sakarā ar notikumu Rīgā, Imantas ielā 25, šobrīd Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknī ir uzsāktas divas administratīvās lietvedības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa  175. panta – par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas iestādes darbinieku likumīgam rīkojumam vai prasībai,” informē VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Elīna Sprudzāne.

VP informē, ka abas administratīvās lietvedības tiks nosūtītas izskatīšanai pēc piekritības tiesai, kura tad arī pieņems atbilstošu lēmumu.

Papildus tam VP pārstāve atklāj, ka tiks izvērtēta arī trešdienas incidentā iesaistīto policijas operatīvo darbinieku rīcība.

“VP RRP Rīgas Kurzemes iecirknī ir saņemti arī divi iesniegumi par iespējamajiem pārkāpumiem no policijas darbinieku puses. Pašlaik notikuma apstākļi tiek skaidroti,” informē VP.

Policija arīdzan aicina saprast, ka operatīvie darbinieki pieaicināti, lai nodrošinātu kārtību notikuma vietā. 

Konkrētāki komentāri par likumsargu darbu nav sniegti.

Gitu neielaiž pat tualetē

Sarunā ar portālu Kasjauns.lv Inga apliecina, ka cīņa par namu, visticamāk, esot zaudēta: “Viss... esam ārā no mājas. Manu māti iekšā nelaida. Pēc kāda laika ienākt namā atļāva vien manam dēlam, kurš tad nu grāba un ķēra visu, ko vien varēja.”

Arī tas vēl neesot bijis viss. Inga saka, ka viņas mātei piepeši vajadzējis izmantot tualeti, taču apkārtējos Gitas lūgums ļaut izmantot nama labierīcības neesot iežēlinājis.

“Viņai nekas cits neatlika kā nokārtoties turpat ārpusē, blakus namam... mūs pazemoja līdz pēdējam,” telefonsarunā stāsta Inga. Viņa arī piebilst, ka namā vēl joprojām palicis liels daudzums Gitas personīgo mantu.

Incidenta laikā atsevišķu policijas ekipāžu izsauca arī Inga. “Viņi man lika rakstīt iesniegumu, taču es teicu, ka esmu satraukta, trīcu un nevaru to izdarīt. Palūdzu uzrakstīt iesniegumu manā vietā, piebilstot, ka to parakstīšu, taču viņi atteicās. Piepeši viņi sāka izjautāt arī tiesu izpildītāju Gehtmanu,” stāsta Inga.

Saskaņā ar viņas teikto, sarunājoties ar likumsargiem, notikušajā iesaistītās puses esot vainojušas viena otru agresīvās izpausmēs.

Austrālijas radi tā arī nav atsaukušies

Kopš vakardienas Gita ir apmetusies pie savas meitas, kura atklāj, ka šobrīd īsti nezina, kā rīkoties.

“Mamma pati vēl kaut kā turas, taču nezinu, cik ilgi tas tā būs. Viņai tomēr ir nepieciešamas tās zāles, kuras palika mājā. Arī es esmu 2. grupas invalīde un arī man šobrīd trūkst dažu medikamentu,” stāsta Inga.

Izrādās, ka Austrālijas radi, kuri ar portāla Kasjauns.lv starpniecību izteica vēlmi sazināties ar Gitu un viņas ģimeni, līdz šim tā arī nav atbildējuši uz e-pastu.

Ingai tamdēļ radušās aizdomas par ārzemniekiem, kuri mēģinājuši ar viņiem sazināties.